Veselības nozare pieprasa papildu finansējumu

Latvijā veselības nozares organizācijas uzsver, ka adekvāts finansējums veselības aprūpei ir gan valsts drošības, gan demogrāfijas jautājums. Tās uzskata, ka veselībai jābūt valsts prioritāšu sarakstā līdzās drošībai un demogrāfijai, kas ir divas pašreizējās valdības noteiktās prioritātes, kam var tikt piešķirts papildu finansējums. Par to tika spriests arī Veselības nozares stratēģiskās padomes sēdē, apspriežot nākamā gada budžetu, vēsta 360TV Ziņas.

Valdis Keris, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs, skaidro, ka veselības nozares kvalitāte tieši ietekmē gan valsts aizsardzības spējas, gan demogrāfisko situāciju. Ja veselības aprūpe pasliktināsies, tas ietekmēs gan iedzīvotāju veselību un darbaspēju, gan valsts kopējo stabilitāti.

Sākotnēji arodbiedrība lēsa, ka veselības nozarei būtu nepieciešami vēl 600 miljoni eiro. Tomēr, apzinoties pašreizējo budžeta situāciju, šī summa ir pazemināta. Keris norāda: "Nepieciešamais finansējums būtu, nu es teiktu, kādu 200 miljonu apmērā. Lai varētu situāciju es pat neteiktu būtiski uzlabot. Lai varētu stabilizēt veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti. Ja tas nebūs, tad diemžēl veselības aprūpe pasliktināsies. Un līdz ar to pasliktināsies situācija arī valstī kopumā, tajā skaitā arī drošības situācija."

Šobrīd vēl nav skaidrs, cik liela papildu summa tiks piešķirta veselības nozarei. Tas atkarīgs no tā, cik daudz naudas vispār izdosies atrast papildu vajadzībām visām ministrijām un kā tas saskanēs ar citu ministriju pieprasījumiem.

Veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) skaidro situāciju: "Ne finanšu ministrs, ne es, mēs nevaram... mums nav tipogrāfija, naudu mēs netaisām. Cik mums būs tā fiskālā telpa, mums ir divas prioritātes. Un veselība ir iekšā. Bet mēs nezinām, cik liela summa būs. Un bija mērķis šodien, ka padome būtu gatava aiziet un paskaidrot."

Plānots, ka Veselības nozares stratēģiskās padomes tikšanās ar Ministru prezidenti varētu notikt augusta vidū, kad būs skaidrāka tā saucamā fiskālā telpa – proti, uz nākamo gadu dalāmā budžeta "pīrāga" lielums.

VIDEO: