Septembrī beidzas vasaras makšķerēšanas sezona. Arī šajā rudens mēnesī jūs varat noķert zivis, pat lielās zivis, kuras vasarā bija gandrīz neiespējami noķert. Tāpēc nemierīgā makšķernieka dvēsele vēlas nokļūt ātrāk pie savām iecienītajām ūdenskrātuvēm. Brīvdienās tūkstošiem makšķerēšanas speciālistu steidzas uz upēm un ezeriem cerībā noķert savu kāroto jeb sapņu zivi.
Laikapstākļi makšķerēšanai
Septembris ir rudens sākums. Siltā, es pat gribētu teikt, karstā vasara ir beigusies, pienākušas vēsākas un īsākas dienas. No rītiem jau ir salnas, bet mēneša beigās austrumu pusē naktīs var būt pat mīnuss. Taču pa dienu joprojām ir silts, un septembra vidū ir tā saucamā atvasara, kas priecē mūs ar siltu un saulainu laiku. Kokiem parādās jau pirmās dzeltenās lapas, bet gaiss ir tīrāks nekā vasarā, dzestrais gaiss liecina, ka Latvijā ir iestājies rudens.
Bieži vien starp kokiem manāmi zirnekļu tīkli, vienā vietā tas ir plāns, bet citviet tas ir tā sabiezējis. Reizēm saule joprojām uzspīd tik spoži, ka uz to nav iespējams pat raudzīties, tā tik ļoti apžilbina acis. Septembrī redzamība ir lieliska un skaņas dzirdamas ļoti tālu. Septembra beigās sākas īstā lapu krišana. Nokritušās dzeltenās un sarkanās lapas uz zemes veido daudzkrāsainu paklāju, dažkārt vējš paceļ nokritušās lapas, un tās uzsāk deju.
Septembrim ir raksturīgas arī biežas lietusgāzes. Gaisa temperatūrai atdziestot, tas vairs nav siltais vasaras lietutiņš, kas mūs atveldzēja, bet gan ilgstošs un dažkārt ļoti nogurdinošs lietus, tiesa, ar nelieliem pārtraukumiem, tas var ilgt pat vairākas dienas pēc kārtas. Agri vai vēlu, bet septembra lietus beidzas un pēc vēsajām dienām pār zemi atkal spīd spoža, silta saulīte, kas dod skaistas un, galvenais, neaizmirstamas makšķerēšanas dienas. Bieži vien mēneša beigās tā saucamā atvasara var ilgt pat veselu nedēļu.