18.6 °C
Septembris ir laiks, kurā plēsīgās zivis sāk uzvesties agresīvāk, un dažas no tām, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav saldūdens, migrē uz upēm. Skaidra lieta, runa būs par lašveidīgajām zivīm – lasi un taimiņu.
Šīs vasaras* karstums nebija no draudzīgākajiem faktoriem lašveidīgajām zivīm. Tām nepieciešami vēsāki ūdeņi. Kad upē ūdens temperatūra uzkāpusi virs 22 grādiem, tas šīm zivīm par labu nenāk un dažreiz beidzas ar letāliem gadījumiem. Ja zivs nespēj atrast vēsu ar skābekli bagātu vietu, kur pārlaist karstuma vilni, tā vienkārši aiziet bojā.
Salacā jau vairākus gadus migrējošās zivis tiek uzskaitītas. Skaitītājs šogad uzstādīts jūnija sākumā, lai precīzi varētu noteikt migrējošo lašveidīgo skaitu un izmēru. Skaitītājs ir smalka elektroniska ierīce, kura ar kameru fiksē zivs garumu un pēc foto var noteikt tās dzimumu. Salaca ir Latvijas vienīgā lašu indeksa upe, un tieši šī iemesla dēļ tai ir pievērsta nedaudz lielāka uzmanība kā pārējām. Skatoties uz spiningotāju atskaitēm copes portālos un sociālajos tīklos, nevienam nav noslēpums, ka tieši Salaca ir ar lašu lomiem bagātākā upe. Lasis ir sastopams ne tikai Salacā, bet salīdzinājumā ar citām upēm to šeit ir vairāk.
Mums, makšķerniekiem, par nožēlu, ar spiningu vai mušiņmakšķeri Salacas upes krastos septembrī atrasties ir liegts. Nu, neko darīt. Nedaudz jāpaciešas. Zinātniekiem ir jātiek galā ar pētījumiem, lai mēs zinātu, kad un cik daudz varēsim legāli spiningot vai mušot šajā skaistajā upē.
Nere
Šī iemesla dēļ rudenī bieži dodos pie mūsu kaimiņiem uz Neres upi. Šī upe ir 510 km gara. Tā iztek no Baltkrievijas un ietek Nemūnas upē pie Kauņas. Upe ir ar vidēji stipru straumi un vidējo dziļumu no viena līdz 3,5 m. Platuma ziņā varētu salīdzināt ar Gauju. Upes gultne ir oļaina, vietām ar izteikti lieliem akmeņiem, bedrēm un krācēm. Patiesi skaista upe, un makšķerēšana tajā sagādā lielu baudu. Attālumi lieli, un vietas jāmaina bieži. Dažreiz, nonākot pareizi izvēlētā vietā, var pavadīt visu dienu, lēnām staigājot gar upes krastu. Aiz katras labas vietas izskatās, ka nākamā būs vēl labāka, un tā var nostaigāt vairākus desmitus kilometru. Krasti pateicīgi staigāšanai. Populārākajās vietās nebīstieties no iestaigātām takām!
Lietuvieši ir lieli lašu ķērāji, un rudens ir populārākais laiks. Gandrīz visi Lietuvas makšķernieki reizi rudenī izmēģina savu veiksmi.
Lašu spiningošana ir kā medības. Vispirms jāatrod medījums, un tad pa to var šaut.
Vai izvēlēties sēdēt slēpnī un gaidīt, kad lasis uzrodas. Vairāk ieteiktu pieturēties pie pirmās versijas, jo sēdēšana un gaidīšana var aizņemt vairākas nedēļas. Jāteic, ka lašveidīgo spiningošana ir ļoti aktīvs atpūtas veids, ko pavadīt pie dabas. Šeit ir grūti nosēdēt uz vietas. Sākumā zivs ir jāatrod, un ticiet man – to, kur tā atrodas, neviens neteiks. Tā ka pašam būs jāķeras vērsim pie ragiem.
Uz Neres upi neieteiktu doties vienas dienas ekskursijā. Divas dienas kā minimums, kuras vajadzētu pavadīt pie ūdens. Parasti braucu uz 3–5 dienām. Ja laiks nebūtu šķērslis, noteikti pavadītu tur ilgāku laiku. Pirmā vai pat pirmās divas dienas ir vietu izpēte. Ja izdodas kādu zivi ieraudzīt, tā ir laime.
Septembrī parasti zivju ir daudz un to blīvums uz upi ir pietiekami liels, lai katrs atrastu kādu lasi, ar kuru var pastrādāt. Lasis ilgi nespēj noslēpties, tas agrāk vai vēlāk parāda sevi. Tas var būt lēciens vai delfīnam līdzīga muguras atrādīšana virs ūdens. Zivs, ja nav gājienā, šādu vietu nepamet, un tas ir drošs signāls, “ka es tur esmu”. Gadās, ka atrodat vietu, kurā šādi iznācieni ir vairāki, un tas nozīmē to, ka ir pietiekami liela zivju koncentrācija un tās savā starpā konkurē. Šādā vietā ir lielāka iespēja satikties ar agresīvāk noskaņotu eksemplāru.
