Cilvēka domas ātrums nav nemaz tik liels

Amerikāņu pētniekiem izdevies pirmo reizi kvantitatīvi novērtēt cilvēka domas ātrumu. Pētījuma gaitā konstatēts, ka smadzenes no triljoniem bitu, kas pienāk no sensorām sistēmām, informāciju spēj iegūt ar ātrumu tikai 10 biti sekundē.

Var piebilst, ka bits kā informācijas bāzes vienība ļauj mērīt datu apjomu, kuru smadzenes var izmantot apkārtējās pasaules uztveršanai un lēmumu pieņemšanai. Pētnieki uzsvēruši, ka tik niecīgs informācijas apstrādāšanas ātrums rada paradoksu: smadzenes nofiltrē gigantiski lielu ienākošo datu apjomu, un saistībā ar to vēl būs nepieciešami nopietni papildu pētījumi.

Attiecīgās analīzes metodika ietvēra informācijas teorijas pielietošanu saistībā ar zinātniskajā literatūrā smeltajiem datiem, aptverot ļoti plašu cilvēka darbības spektru, ieskaitot lasīšanu, mīklu minēšanu un datorspēļu spēlēšanu. Cilvēka smadzenēs ir vismaz 85 miljardi neironu, no kuriem trešā daļa piedalās augsta līmeņa domāšanas procesos, bet, neskatoties uz to potenciālajām iespējām pārraidīt ļoti lielus informācijas apjomus, domāšanas ātrums tomēr paliek ierobežots ar jau minētajiem 10 bitiem sekundē. Tas liek meklēt iemeslu šādam ierobežojumam.

Uzmanība pievērsta arī jautājumam par to, kāpēc smadzenes apstrādā tikai vienu domu vienā piegājienā, arī neskatoties uz sensoro sistēmu spēju paralēli apstrādāt lielu daudzumu datu. Pētnieki izvirzījuši hipotēzi, kas šo spēju (tāpat kā iepriekš minēto ierobežojumu) saista ar evolūcijas vēsturi, proti: senās nervu sistēmas bija adaptējušās navigācijai telpā, kas attiecīgi izveidoja domāšanas lineāro struktūru, un tāda pieeja saglabājusies arī sarežģītajos kognitīvajos procesos, ieskaitot lēmumu pieņemšanu.

Pētījuma rezultātā noformētie secinājumi apliecina, ka cilvēka domas ātrums ir pat ievērojami mazāks, nekā iepriekš varēja sagaidīt, 

un tas savukārt liek apšaubīt to, ka būs iespējams izveidot liela darbības ātruma sistēmas, kas savieno smadzenes ar datoru. Visticamāk, evolūcija maksimāli liela domāšanas ātruma vietā nodrošinājusi cilvēkam pietiekamu kognitīvo efektivitāti galvenokārt tieši izdzīvošanas nolūkam.