Pirmie mākslinieki tomēr bijuši neandertālieši

Sauthemptonas universitātes pētnieki secinājuši, ka Spānijas alā Maltravieso atrastie roku trafareti nav jaunāki par 66 700 gadiem, un tas apliecinot, ka pasaulē pirmie mākslinieki varētu būt bijuši neandertālieši, nevis mūsdienu cilvēki.

Var piebilst, ka šie alā atrastie roku trafareti ir viena no vissenākajām apzināti radītas vizuālās mākslas formām. Pētnieki izpētījuši vismaz 60 tūkstošus sarkano trafaretu, kas atrodami dažādās alas zālēs, secinot, ka pigmentus pārklājošās kalcija karbonāta kārtiņas vecums saistāms ar vidējo paleolītu. Tas noteikts, izmantojot U-sērijas datēšanas metodi, kas balstīta urāna un torija izotopu attiecības mērījumos. Urānu no augsnes izskalo virsējie ūdeņi, kas vēlāk nokļūst alās, kur tas izgaro un veido kalcija karbonātu. Šajā procesā notiek izolēta urāna pārveidošana torijā, kas tad arī dod iespēju ar ļoti augstu precizitāti noteikt veidojuma vecumu.

Alā paņemto paraugu analīze uzrādījusi plašu šo pārklājuma kārtiņu minimālā vecuma diapazonu: no holocēna līdz vidējam paleolītam. Vissenākajai kārtiņai pašā alas dziļākajā nišā esot vismaz 66 700 gadu, bet vēl diviem paraugiem minimālais vecums noteikts ar 55 240 un 46 600 gadiem.

Pētnieki arī uzsvēruši, ka kalcija karbonāta kārtiņu veidošanās atkarīga no vietējiem apstākļiem, piemēram, mitruma, un tas tad arī var izskaidrot zināmā mērā tik ievērojamās nogulsnējumu vecuma atšķirības. Tostarp analīzes rezultāti skaidri norāda arī uz to, ka roku trafaretu izgatavošanas tradīcija Eiropā radusies ievērojami senāk nekā citos pasaules reģionos. Salīdzinājumam var minēt, ka Indonēzijas salas Sulavesi roku trafaretu minimālais vecums ir 39 900 gadu.