Starptautiska pētnieku komanda izveidojusi kādu īpašu datormodeli, konstatējot, ka Galapagu salu vietējie ziemeļvēji izraisa okeāna dzīļu ūdens pacelšanos, tādējādi nodrošinot visu unikālo ekosistēmu ar nepieciešamo barības vielu rezervi.

Var piebilst, ka Galapagu salas slavenas ar saviem unikālajiem endēmiem, kas savulaik ierosināja Čārlzu Darvinu ķerties pie leģendārās evolūcijas teorijas. Bet mūsdienās arhipelāgs ir viens no lielākajiem UNESCO Pasaules mantojuma objektiem, kā arī liels jūras rezervāts.

Zinātnes ļaudīm zināms, ka šo reģionālo ekosistēmu uztur ar barības vielām bagātīgo auksto dzīļu ūdeņu pacelšanās virspusē, tādējādi sekmējot visas ekosistēmas uzplaukumu nodrošinošā fitoplanktona pieaugumu. Taču šis par apvelingu dēvētais process, kurā aukstā ūdens masas paceļas no okeāna dzīlēm, joprojām bija palicis neizzināts. Apvienotā amerikāņu un ekvadoriešu pētnieku komanda ar speciāli izgatavota datormodeļa palīdzību izpētījusi okeāna cirkulāciju ap Galapagu salām, fiksējot, ka attiecīgo procesu nosaka vietējie ziemeļvēji. Tie izraisa spēcīgu turbulenci virzienā uz rietumiem no salas, savukārt šī turbulence jaudīgi ceļ augšup okeāna dzīļu ūdeni.

Viens no pētījuma vadītājiem Alekss Foreins plašsaziņas līdzekļiem paudis, ka šie rezultāti skaidri apliecinot – Galapagu salu apvelingu stingri kontrolē atmosfēras un okeāna savstarpējā mijiedarbība. Viņaprāt, tieši šie procesi būtu jāņem vērā, pētot to, kā vispār mainās salu ekosistēma. Tāpat atskaitēs uzsvērts, ka šīs zināšanas par to, tieši kur un kādā veidā Galapagu salu ekosistēma saņem barības vielas, turpmāk varētu palīdzēt vietējā jūras rezervāta robežu paplašināšanā, kā arī faktiski pateiktu priekšā, kā to pārvaldīt “apstākļos, kad ievērojami pieaug klimata izmaiņu spiediens un cilvēka darbība”.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.