Jauns skaidrojums signāliem no kosmosa

Tā dēvētie ātrie radiouzliesmojumi (FRB) ir signāli, kas ilgst dažas milisekundes, taču tiem piemīt tik liela intensitāte, ka spožumā pārspēj veselas galaktikas. Aizvadīto desmitgažu laikā astronomi šīs parādības saistīja ar magnetāriem jeb neitronu zvaigznēm, kurām piemīt spēcīgi magnētiskie lauki.

Pētījumi apliecinājuši, ka FRB avoti atrodas tajos apgabalos, kuros ir arī magnetāri, un tas devis iespēju izvirzīt pieņēmumu, ka tieši šie objekti tad arī ir par to atbildīgi.

Šo FRB rašanās mehānisma analīzei pētnieki rūpīgi izpētīja to sadalījumu atbilstoši ilgumam un uzrašanās laikam. Izrādās, šo signālu laika raksturojumi līdzīgi ķermeņu izvietojumam Saules sistēmā, un tas uzvedināja uz domām par to, ka FRB varētu būt saistīti ar trieciennotikumiem, kas rodas, saduroties starpzvaigžņu ķermeņiem ar neitronu zvaigznēm. Atbilstoši šai jaunākajos pētījumos noformulētajai hipotēzei tādas sadursmes spēj izraisīt jaudīgus elektromagnētiskos uzliesmojumus. Pētnieki izanalizējuši datus par FRB ilgumu un secinājuši, ka tie sakrīt ar hipotētisko sadursmju notikumu ilgumu, un tas tikai esot nostiprinājis izvirzīto hipotēzi. Tādējādi uzliesmojumu laika raksturojumi varētu liecināt par labu FRB izcelsmei kā trieciena rezultātam.

Protams, tas vēl ne tuvu nav atrisinājis visus ar FRB saistītos noslēpumus. Zināms, ka atsevišķi uzliesmojumi atkārtojas jeb izplūst vairākkārt no viena un tā paša avota, un tiem piemīt kvaziperiodisks raksturs. Tas raisa šaubas par to, ka pilnībā visi FRB varētu būt izskaidrojami ar nejaušām sadursmēm, jo atkārtotus notikumus tādējādi ir vairāk nekā grūti izskaidrot. Iespējams, dažādus FRB tipus izraisījuši dažādi mehānismi, taču pagaidām pētnieku rīcībā esošie dati nedod iespēju viennozīmīgi apstiprināt šo teoriju.