Neandertālieši bija plēsoņas

Vācijas un Francijas pētnieki kopīgā pētījumā secinājuši, ka Pireneju pussalā alas Cueva se los Moros rajonā Gabasā mitušie neandertālieši bijuši visaugstākās raudzes plēsoņas, kuru mīļākā barība bijusi zālēdāju dzīvnieku aknas un muskuļi.

Iepriekš veiktā seno Ibērijas cilvēku zobakmens analīze atklājusi, ka viņi savā pārtikā galvenokārt lietojuši tikai augus, savukārt citos reģionos mītošo neandertāliešu atlieku analīze uzrādījusi, ka viņi neko citu, izņemot gaļu, nav lietojuši uzturā. Nolūkā noteikt dzīvnieku vai seno cilvēku vietu barības ķēdē pētnieki ieguva kolagēnās olbaltumvielas un analizēja slāpekļa izotopu savstarpējās attiecības.

Jaunākajā pētījumā analizētas izotopu cinks-66 un cinks-64 savstarpējās attiecības zobu emaljā, kas uzskatāma par noturīgu pret dažādām degradācijas formām. Izotopu attiecības rādītāji samazinās aptuveni par 0,3–0,6 promilēm ar katru barības ķēdes posmu, proti, zālēdājiem cinka izotopu rādītāji būs augstāki nekā plēsoņām. Šajā gadījumā kā paraugu izmantoja minētajā Spānijas alā atrastu zobu, kā arī dažādu gaļēdāju un zālēdāju dzīvnieku atliekas.

Lai izslēgtu blakus faktoru iedarbību uz cinka izotopu attiecībām, pētnieki izmērīja arī citu izotopu attiecības, ieskaitot stronciju, skābekli un oglekli, turklāt ne tikai zobos, bet arī tapkaimē esošajos iežos, augsnē un augos. Stroncija-87 un stroncija-86 savstarpējā attiecība norāda uz vietējās ģeoloģijas īpatnībām, savukārt oglekļa un skābekļa izotopu attiecības norāda uz ekoloģiskās vides īpašībām, no kuras neandertālieši guva barību.

Gabasas alas neandertālietim piemītošā cinka izotopu attiecība atbilst visaugstākā līmeņa plēsoņas rādītājiem, un tādi barības ķēdē ieņem visaugstāko stāvokli. Savukārt oglekļa un skābekļa izotopu analīzes rezultāti uzrādījuši, ka konkrētais alā mitušais neandertālietis barību saņēmis no apkaimes ekosistēmas un viņa zobu emaljas stroncija izotopu attiecība izrādījusies tāda pati kā turpat mitušajiem dzīvniekiem, un tas apliecinot to, ka neandertālietis bijis “vietējais”.

Pētījuma autori arī uzsvēruši, ka neandertālieši no Gabasas alas esot uzskatāmi par īpaši izteiktiem gaļēdājiem visu primātu saimē, savukārt vienīgie gaļēdāji no tiem, kas nepārstāv vietējās faunas Carnivora vienību. Šī Homo suga varēja būt apveltīta ar specifiskām zarnu trakta adaptācijām salīdzinājumā ar citiem plēsoņām un primātiem, kā arī ar specifisku barības izvēli. Piemēram, salīdzinoši zemais cinka izotopu attiecību līmenis varot norādīt uz to, ka neandertālieši bijuši ar noslieci tieši uz briežu un trušu muskuļu un aknu lietošanu.