Nosaukti 2025. gada Latvijas nozīmīgākie zinātnes sasniegumi

Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) nosaukusi 12 nozīmīgākos sasniegumus Latvijas zinātnē 2025. gadā, informēja LZA pārstāve Ilze Stengrevica. Šogad zinātnes sasniegumu konkursā izvērtēti 55 pieteikumi — 25 dabaszinātņu, inženierzinātņu, tehnoloģiju un medicīnas jomā, 26 humanitāro un sociālo zinātņu jomā, kā arī četri lauksaimniecības zinātnēs.

Par vienu no būtiskākajiem sasniegumiem teorētiskajā zinātnē atzīts Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes pētījums teorētiskajā fizikā "Bruģējot kvantu elektronikas teorijas pamatus. Vairākelektronu tranzistoru teorija". Tajā LU Nanoelektronikas teorijas grupas pētnieki sadarbībā ar Vācijas un Francijas zinātniekiem izstrādājuši jaunus matemātiskos modeļus vairākelektronu tranzistoru aprakstīšanai, ļaujot prognozēt strāvas pārslēgšanu atsevišķu elektronu līmenī. Šīs iestrādes nākotnē

var kļūt par pamatu pasaulē pirmajam kvantu skaitļotājam

ar daudzelektronu tranzistoriem, kura teorijas izstrāde uzticēta LU.

Par nozīmīgu atzīts arī LU Magnētisku mīksto materiālu laboratorijas pētījums magnetobioloģijā, kurā izstrādāti jauni teorētiskie modeļi aktīvo bioloģisko sistēmu aprakstīšanai. Īpaša uzmanība pievērsta magnetotaktiskajām baktērijām — dzīviem mikroorganismiem, kas reaģē uz magnētisko lauku. Izmantojot no Ogres upes iegūtus paraugus, zinātnieki teorētiskos modeļus arī eksperimentāli apstiprinājuši.

Farmācijas zinātnē par būtisku sasniegumu atzīts Latvijas Organiskās sintēzes institūta pētījums, kurā izstrādāta jauna fotoķīmiskās radikāļu ģenerēšanas metode halogēnu pārneses reakcijās. Tā paver iespējas jaunu savienojumu radīšanai medicīnas ķīmijā, īpaši zāļvielu izstrādē.

Tiesību zinātnē LZA izcēlusi Inetas Ziemeles grāmatas "State Continuity and Nationality: The Baltic States and Russia. Past, Present and Future as Defined by International Law" otro izdevumu. Darbā aplūkota valstu nepārtrauktības doktrīna un pilsonības jautājumi Baltijas valstīs starptautisko tiesību kontekstā, analizējot gan vēsturisko pieredzi, gan mūsdienu izaicinājumus.

Literatūras vēsturē par nozīmīgāko atzīta Paula Daijas monogrāfija "Apgaismības starpnieki: Vācbaltiešu mācītāji latviešu rakstniecībā. 1815–1848", kas sniedz ieskatu maz pētītā latviešu literārās kultūras posmā. Savukārt lingvistikā izcelta Sarmas Kļaviņas monogrāfija "Jāņa Endzelīna radītie baltistikas stūrakmeņi", kurā analizēti Endzelīna nozīmīgākie darbi un to ietekme pasaulē.

Agrārās ekonomikas jomā par būtisku sasniegumu atzīta monogrāfija "Agrārā reforma: zemnieku atdzimšana un lauksaimniecības attīstība Latvijā", kas vērtē agrārās reformas norisi un nozīmi atjaunotās Latvijas vēsturē.

No lietišķajiem pētījumiem izcelts RTU darbs par Baltijas energosistēmas stabilitātes nodrošināšanu pēc atslēgšanās no Krievijas elektrotīkla. Zinātnieki izstrādājuši automatizētus risinājumus traucējumu savlaicīgai atpazīšanai un novēršanai, kā arī jaunu lieljaudas bateriju vadības metodi, kas jau ieviesta praksē.

LZA par nozīmīgiem atzinusi arī vairākus pētījumus medicīnas, biomedicīnas, virusoloģijas un bioekonomikas jomā. Farmācijā izcelts jauns zāļvielas kandidāts ATR-258 otrā tipa cukura diabēta un aptaukošanās ārstēšanai, kas veiksmīgi noslēdzis pirmās fāzes klīniskos pētījumus.

Imunoloģijā par būtisku sasniegumu atzīts darbs Laima slimības vakcīnas izstrādē,

kurā, izmantojot strukturālās vakcinoloģijas pieeju, radīti stabilizēti borēliju proteīna varianti ar spēcīgāku imūnreakciju. Virusoloģijā izcelti institūta "Bior" pētījumi par Āfrikas cūku mēra uzraudzību un kontroli, kuru dati izmantoti gan Latvijā, gan starptautiskā līmenī.

Savukārt aprites bioekonomikā nozīmīgs atzīts Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta pētījums, kurā izstrādāti risinājumi bērza mizas suberīna izmantošanai kā videi draudzīgai alternatīvai naftas saistvielām. Pirmo reizi industriālā mērogā pierādīta šo vielu izmantojamība mitrumizturīgu koksnes materiālu ražošanā, apliecinot ciešu zinātnes un industrijas sadarbību.