1923. gada 2. novembrī. Pirms 100 gadiem avīzes ziņoja, ka Rīgā rit pēdējie darbi, lai ielu elektriskās apgaismošanas sistēmā pieslēgtu arī pilsētas Daugavas kreisā krasta daļas ielas, tas ir, Pārdaugavu, kur ielas līdz tam apgaismoja tikai ar gāzes laternām vai šādu ērtību nebija vispār.

Iedegšanai gatavoja 160 kvēlspuldžu. Pārdaugavā elektrisko apgaismošanu, sākot ar Āgenskalnu, plānoja iekārtot vēl iepriekš, taču darbi aizkavējās "stabu trūkuma dēļ". "Daugavas kreisā krastā ieslēgta jau Jelgavas šoseja un vēl šinī nedēļā pievienos Slokas un Kalnciema ielas," šajā dienā rakstīja "Latvijas Vēstnesis". Gaisma Pārdaugavas ielās tika ieslēgta 4. novembrī. 

Pirmās elektriski apgaismotās ielas bija Kalnciema iela līdz dzelzceļa pārbrauktuvei Zasulaukā, Slokas un Daugavgrīvas ielas apmēram līdz Pulka ielas kazarmām, Raņķa dambis un Jelgavas šoseja līdz Bērnu slimnīcai. 

1923. gada sākumā apstiprinātais plāns paredzēja trīs gados daudzkārt paplašināt līdz tam Rīgā jau pastāvošo elektrisko ielu apgaismošanas sistēmu, īpašu vērību pievēršot nomalēm, kur policijai tradicionāli darba mēdza būt vairāk. 1923. gadā ielu apgaismošanas kabeļus vajadzēja izvilkt 25 km garumā, bet katru nākamo gadu – 50 km garumā. Konkrēti Pārdaugavā 1923. gadā vajadzēja izvilkt vadus 13 km garumā. Pilsētas centra daļā lika 600 sveču lampas, bet nomalēs vājākas. Mūsdienu sistēmā 1 svece ir ekvivalenta 1 lūmenam. Pēc statistikas, 1922. gadā Rīgā ar elektrību apgaismoja ielas 5,5 km garumā, bet 1923. gadā jau 29,5 km garumā, 1924. gadā 66,2 km garumā un 1925. gadā 88,6 km garumā. Apgaismošanas sistēma bija pieslēgta taimerim, kas to vakaros noteiktā laikā ieslēdza. Pusnaktī izslēdza pusi lampu, bet no rīta pēc iestatītā laika pārējās. Paralēli turpinājās arī ielu apgaismošana gāzes laternām, kas skaitījās novecojušas, taču vēl gana efektīvas izmantošanai. Turklāt gāzes laternas dega ilgāk – līdz vieniem naktī.

Kurzemes Vārds, 1923. gada 2. novembrī

Zvejnieku motorlaivas avārija. Vakarrīt iepretī Pērkones jūrmalai uz Liepāju braucošie iedzīvotāji redzēja ap pus versti no malas jūrā kādu palielu laivu ar briesmu signālu mastā un laivā atrodošies zvejnieki sauca pēc glābiņa. Jūra bija augsta un zvejniekiem no plīstošiem viļņiem katru acumirkli draudēja nāve. Par gadījumu tika ziņots ostas valdei. Tūlīt tika sperti attiecīgi soļi un sarīkots buksieris "Bartava" ar zvejas laivu nelaimīgo glābšanai. Reizē ar "Bartavu" izbrauca arī "Nāras" glābšanas kuģis "Kate". Drīz vien kuģi bija sasnieguši nelaimīgos zvejniekus, bet palīdzību tiem nevarēja sniegt, jo tie atradās tik tuvu krastmalai un plīstošos viļņos buksieris neuzdrošinājās tiem tuvoties, jo kuģi varēja tikt sadragāti. 

Bet "Barkavas" dūšīgais kapteinis Greisers nezaudēja dūšu, viņš pats ar matrozi sēdās līdzi paņemtajā laivā un neskatoties uz lielajiem viļņiem, tuvojās zvejniekiem, kamēr buksieris palika jūrā. 

Kad G. izdevās piebraukt pie zvejniekiem, tas paņēma no tiem virvi, uzveda to pie buksiera un ievilka zvejniekus jūrā. Caur tādu varonīgu rīcību izdevās zvejniekus glābt un iegādāt jūrā.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.