1913. gada 31. oktobrī. Pirms 110 gadiem ASV oficiāli atklāja sākotnēji 5454 km garo Linkolna šoseju – pirmo cieta seguma autoceļu, kas stiepās pāri visai valstij un savienoja Atlantijas un Klusā okeāna krastus.

Reklāma

Laikmetā, kad par labāko transporta līdzekli lieliem attālumiem joprojām uzskatīja vilcienu, tā bija pirmā tāda mēroga būve pasaulē. Jaunā šoseja bija sekas tā sauktajai Labo ceļu kustībai, kas ASV sākās vēl 19. gadsimta beigās ar sākotnējo domu uzlabot pasta satiksmes apstākļus, jo ceļi ārpus pilsētām bija ārkārtīgi slikti un pavasaros un rudeņos bieži kļuva vispār neizbraucami. Turklāt to uzturēšana bija tikai vietējo pašvaldību un kopienu ziņā. 

Dominēja uzskats, ka ceļu tīkls starp štatiem vai starppilsētu šosejas ir lieka naudas izšķērdēšana, ja jau pastāv dzelzceļi, bet par valsts mēroga ceļu būves programmām vispār neviens nedomāja.

 Taču 20. gadsimta pirmajā desmitgadē situācija pamazām mainījās. Par "Labo ceļu kustības", ar reizē politisku un ekonomisku dimensiju, aktīvistiem kļuva autobraucēji. Linkolna šosejas gadījumā galvenais procesa virzītājs bija uzņēmējs, agrīno auto acetilēna lampu ražotājs, arī autotirgotājs un autosacīkšu dalībnieks Karls Greiems Fišers. Tika uzskatīts, ka vietās, kur nav dzelzceļu, šoseja veicinātu uzņēmējdarbību un labklājību, saistot līdz tam teju izolētās pilsētas, ciemus un fermas. Ar šo ideju Fišers devās pie politiķiem un uzņēmējiem, gādājot finansējumu un politisko atbalstu. Viņš tāpat bija pārliecināts, ka autobiznesa tālākās perspektīvas ir tieši atkarīgas no labu ceļu esamības. Jaunajai šosejai tika piešķirts ASV prezidenta Ābrama Linkolna (1809–1865) vārds, jo šo leģendāro personību uzskatīja par ASV modernizētāju un apvienotāju, turklāt Fišers juta ārkārtīgu cieņu pret Linkolnu kā personību. Ar viņa ziņu svarīgākajos autoceļa punktos uzstādīja Linkolna statujas. Līdz ar atklāšanu jaunais autoceļš savā starpā sasaistīja 14 štatus un vairāk nekā 700 pilsētas un ciemus.

Dienas Lapa, 1923. gada 31. oktobrī

Jaunas ārzemju pases. Ārlietu ministrija likusi Valsts papīru spiestuvei izstrādāt lielā vairumā jaunas ārzemju pases, kurām teksts iespiests latviešu un franču valodās. Jaunās pases būs derīgas uz gadu un viņas pildīs personas apliecības vietu arī Latvijā. Pases maksās 6 latus gadā un tās ievedīs apgrozībā no 1. novembra. No 1. novembra ārlietu ministrija ieved jaunu, atvieglotu kārtību ārzemju pasu saņemšanā. Pases izsniegs ārlietu ministrija, tikai uzrādot iekšzemes pasi un 2 ģīmetnes. Policijas iecirkņa un nodokļu inspektora atļaujas nebūs vairs vajadzīgas. Izņēmums būs tikai ar vīriešu kategorijām kara klausības gados, tiem prasīs kara klausības apliecības. Vīram, kam līdzi brauc sieva un bērni līdz 14 gadiem, izdos vienu pasi. Latvijas pilsoņiem, izbraucot no Latvijas un iebraucot Latvijā, vairs nevajadzēs ārzemju pases vīzēt.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.