5.3 °C
Raidījumā “Slavenības. Bez filtra” Katrīne Vasiļevska ir ciemos pie aktiera Kaspara Zāles, kas pavisam nesenā pagātnē publiskajā vidē nonāca Dailes teātra skandāla dēļ. Uzzinot, kam aktieris ir gājis cauri, arvien vairāk top skaidrs, kāpēc Zāle ir gājis uz ne vienu vien tiesas prāvu, aizstāvot savas tiesības.
2020. gadā Dailes teātris pārtrauca darba attiecības ar aktieri Kasparu Zāli, kā arī citiem aktieriem. Zāle sākotnēji kopā ar advokātu panāca atjaunošanu darbā, taču vēlāk atkal bija spiests teātri pamest. Tiesas darbi ar Dailes teātri joprojām turpinās, taču nu Kaspars Zāle atklāj, kādi bijuši teātra centieni viņu mentāli ietekmēt un panākt, ka aktieris teātri pamet pavisam.
“Mani 2020. gada septembrī atsauca atpakaļ uz teātri, man bija saruna ar Juri Žagaru. Viņš man teica, ka tā kā esmu atpakaļ teātrī, tad viņam kā darba devējam ir jādod darbs. Man tikšot piešķirta telpa, kā arī vēlāk būs saruna ar Viesturu Kairišu, mākslinieciskās daļas vadītāju. Viņš mani informēšot par darbiem, kurus man būtu ieteicams veikt.
Teica, ka man būs jātaisa monoizrādes pieteikums, man nebūs režisora, izrāžu vadītāja, mēģinājumi notiks divreiz dienā, sanāk, ka vienam pašam ar sevi. Dienas vidū paredzēts pārtraukums, un no telpas drīkst iziet uz 15 minūtēm. Tāpat tiks veikta video novērošana un visu laiku jāatzīmējas elektroniskajā sistēmā, kad tu nāc un ej. Līdz ko ir trīs pārkāpumi – tevi met ārā. Šajā telpā pavadīju divus mēnešus. Par to man maksāja minimālo algu, turklāt neļāva piepelnīties nekur citur, kā arī ārpus teātra aktivitātēs man piedalīties bija liegts...” atminas Kaspars Zāle.
To, kā pašlaik virzās tiesas process ar teātri, skaties video!
Aptauja
Kā vērtējat LASI.LV rakstu kvalitāti?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
