-2.7 °C
Šovā “Ģimene burkā” skaistā rudens rītā krišnaītu Kuģu pāris devies uz satikšanos ar attiecību treneri Kristapu Ozoliņu, lai pārrunātu pēdējā laika atklāsmes par būšanu divatā. Sarunas gaitā Uģis izstāsta, ka viņam ļoti patīk sievas smiekli, lai arī tie ir skaļāki nekā citām sievietēm. Nu arī Lindas kārta pastāstīt, kas viņai patīk Uģī.
Linda ir sagatavojusies, dodoties uz tikšanos ar Kristapu Ozoliņu – viņa termokrūzē paņēmusi līdzi tēju, ar kuru pacienā arī vīru. Uģis to novērtē un priecājas, ka sieva nav paņēmusi tēju arī Kristapam – nav ko svešus vīriešus cienāt.
Pastaigājoties pa parku, Uģis grib iet Lindai kreisajā pusē, jo tā abiem pieņemts – enerģētiski tā esot pareizāk. Sievietei spēcīgāka ir labā puse, bet vīrietim kreisā, tāpēc sanāk, ka abi iet tādā kā pasargātā kupoliņā.
Linda Kristapam stāsta: “Iepriekšējais seminārs bijis par jautrību un labi kopā pavadītu laiku, par draudzību. Un par to, cik tas ir nozīmīgi un svarīgi. Bet ko es varu pateikt par mums – man liekas, ka mums ar to problēmu nav, vai ne?”
Uģis apstiprina sievas teikto: “Mums ar jokiem nav problēmu. Man, piemēram, patīk, kā mana sieva smejas – skaļāk nekā pārējās sievietes. Bet man tā patīk no pirmās dienas, mani nemulsina.” Lindai dzirdētais ir pārsteigums.
Nu arī Lindas kārta atzīties, kas viņai patīk Uģī, un abiem tas sagādā lielu jautrību: “Man Uģī patīk viņa… eeeh… man patīk ausis! Bet īstenībā man patīk, es gribēju teikt mati, bet man īstenībā patīk tava sejas forma – jā! Ā, un rokas – jā, man patīk rokas, ļoti smukas. Un viņam nekad dzīvē nav bijis manikīrs, bet nepateiksi.”
Video pieejams šeit:
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
