-2.7 °C
Alternatīvā roka grupa "R.A.P.", kas pirms gada paziņoja par atgriešanos uz skatuves, laidusi klajā jaunu eksperimentālu dziesmu "Cirks", kas ir jau trešais grupas izdotais skaņdarbs kopš apvienošanās.
"Šis pavisam noteikti ir viens no lielākajiem eksperimentiem mūsu muzikālajā vēsturē. Radot dziesmu, izmantojām grupai līdz šim neierastus muzikālās izteiksmes veidus. Radošais process bija aizraujošs un ar šo dziesmu mums pavisam noteikti izdevās pārsteigt pašiem sevi. Ja pārsteigsim arī savu klausītāju, mēs būsim ļoti gandarīti," jauno singlu raksturo apvienības vokālists Artis Dvarionas.
Dziesmu grupa izdod gaidāmo novembra koncertu priekšvakarā.
Kā ziņots, “R.A.P.” pošas “Novembra tūrei”, kuras laikā sniegs koncertus četrās Latvijas pilsētās - 8.novembrī Jelgāvā, “Melno cepurīšu balerijā”, 14.novembrī Cēsīs, “Fonoklubā”, 15.novembrī Liepājā, kultūras namā “Wiktorija” un 22.novembrī Rīgā, “Angāra koncertzālē”. Tūres noslēguma koncertā Rīgā īpašie viesi būs alternatīvā roka žanrā pazīstamā pašmāju apvienība “Indygo”. Informācija par “R.A.P.” “Novembra tūres” koncertu biļetēm atrodama grupas mājas lapā gruparap.lv.
Dziesmai ir tapis arī spilgts videoklips un tā publiskošana plānota 14.novembrī. Singla “Cirks” mūzikas autori ir visi četri grupas dalībnieki - Artis Dvarionas, Artis Rozītis, Aleksandrs Štro un Gatis Kaizers, vārdu autors ir Artis Dvarionas.
Noklausies!
Vēl pavisam nesen, septembrī, “R.A.P.” publiskoja savas pazīstamākās dziesmas “Dzīve bez apstājas” koncertierakstu, kas tapis Rīgas koncertzālē “Palladium”, grupas atgriešanās koncertā šā gada 14.martā. Koncertierakstā piedalījās arī dziesmas līdzautors Igo, un šo uzstāšanos grupa publiskoja arī video formātā. Koncerts tika nominēts sabiedrisko mediju balvai “Kilograms kultūras”.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
