3.2 °C
Desmit koncerti, mūziķi no Latvijas, Mongolijas un Portugāles, milzu uguns skulptūra un krietns pulks laimīgu apmeklētāju – tā aizvadītajā sestdienā Valmiermuižas parkā jau septīto reizi izskanējis Valmiermuižas etnomūzikas festivāls, pulcējot izcilus mūsdienu etnomūzikas talantus. Šogad festivāla rīkotāji bija sarūpējuši īpaši krāšņu un daudzveidīgu muzikālo programmu.
"Krāsains, dzīvības un enerģijas pilns, gaumīgs un bagātīgs – septītais Valmiermuižas etnomūzikas festivāls ir devis daudz gandarījuma gan tā rīkotājiem un dalībniekiem, gan viesiem. Mūsdienu etnomūzika veido spēcīgu saikni starp tradīcijām un jauniem strāvojumiem, klasiskām vērtībām un jaunu ceļu meklējumiem.
Priecājamies, ka varam piedāvāt platformu, kur īstenot laikmetu, vērtību un eksperimentu satikšanos krāšņā un atmosfērīgā veidolā,"
saka Valmiermuižas kultūras biedrības vadītāja Sabīne Vandāna.
Pirmo reizi Latvijā viesojās sekstets "Khusugtun" no Mongolijas, priecējot festivāla viesus ar khöömii un rīkles dziedāšanu. Vidusjūras reģiona mūzikas skanējumu ļāva izbaudīt portugāļu grupa "Albaluna". Kā vienmēr festivālā bija plaši pārstāvētas pašmāju grupas un mūziķi – leģendārie "Iļģi", "Laimas muzykanti", "Alum Alu", "Ogas", "Nielslens Lielsliens", meditatīvo priekšnesumu meistars Harijs Vagrants.
Šī gada etnomūzikas festivāla tēma bija svārstības, atgādinot, ka mēs dzīvojam pasaulē starp nepārtrauktām svārstībām, ko rada gaisma, skaņa, elektriskie un radiācijas viļņi. Lai ikviens varētu izjust svārstības uz savas ādas, festivāla laikā notika Rīgas cirka mākslinieku rīkotās līdzsvara darbnīcas, un gan lieliem, gan maziem festivāla apmeklētājiem bija iespēja darboties radošās meistarnīcās, apgūstot sviesta kulšanas, zālīšu spēka, ūdens nešanas, ķistu jeb saulīšu meistarošanas un radošo skaņu rīku spēlēšanas un izgatavošanas prasmes.
Par festivāla kulmināciju arī šoreiz kļuva spāņu mākslinieka Jordi NN īpaši veidotās uguns skulptūras iedegšana. Skulptūras "Viļņošanās rezonanse" krāšņo piedzīvošanu vēl neaizmirstamāku padarīja japāņu tradīcijā balstītās buto dejas performance Simonas Orinskas un citu dejotāju izpildījumā, kā arī čellistes Sarmas Gabrēnas un Nila Jumīša skaniskais pavadījums.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
