Guna Roze: Pirms rakstnieki noliek spalvu

"Tauta ir nogurusi minēt, kurā no obligātajām lietotnēm ieprogrammēta slēpta kontrole un kura radīta, lai cilvēkam palīdzētu. Cilvēks sen vairs nesaprot, no kā jābaidās, kas jāpieņem. Baidās no visa, pieņem visu, nav tādas opcijas – nepieņemt, jo tehnoloģijas ir radītas, lai tās lietotu" – no kāda topoša romāna manuskripta.

Pirms pāris nedēļām "Microsoft" publiskoja 40 profesiju sarakstu, kuras drīz vien aizstāšot mākslīgais intelekts, jo "šajās profesijās MI teorētiski varētu uzlabot produktivitāti". Nianse – "Microsoft" uzsver produktivitāti, nevis kvalitāti. Starp apdraudētākajām profesijām kā #1 minēti tulkotāji, #2 – vēsturnieki, #5 – rakstnieki. 

Pirmajā divdesmitniekā iekļuvuši arī politiskie komentētāji, žurnālisti, korektori un radio dīdžeji. Saprātīga cilvēka saprašanā – tieši tās profesijas, ko nav iespējams aizstāt ar mikroshēmu smadzenēm. Kāds komentētājs jautā: "Kā MI aizstās reportierus? Ar to, ka lasītāji iesūtīs mobilās bildes, nepietiks. Arī intervijas MI rīkiem cilvēks var gluži vienkārši atteikt." Tāpat rakstnieki un tulkotāji gribētu ticēt, ka viņu intelektuālais darbs mūžam nebūs apdraudēts, bet...

Guna Roze, rakstniece, publiciste.

Foto: No personiskā arhīva

Bet dzīvē viss ir savādāk. Nupat vērtēju prestiža literārā konkursa jauno autoru darbus, un aina ir nevis skumja, bet traģiska. Tikai divi no iesniegtajiem sacerējumiem līdzinājās oriģināldarbiem, pārējie radīti vai nu ar MI "talantu", vai arī ir "Google" tulkotājam pamesti valodas X paraugi, kas pēc tulkojuma nav pat pārlasīti. 

Konkursa darbus pārplūdināja ne vien klišeju un banalitāšu kanalizācija, bet arī bezjēdzīgi vārdu un jēdzienu salikumi, ko latviski domājošs lasītājs nav spējīgs ne saprast, ne atmudžināt. 

Skumdina ne tikai dzīvs pierādījums, ka jaunā paaudze MI starpniecību patiešām uzskata par pieņemamu instrumentu literatūras radīšanai, bet arī sakāpinātā pašapziņa, kas acīmredzot ļauj mērķēt uz godalgu konkursā. Beigu beigās tā ir necieņa pret žūriju, kam šie mikroshēmu murgi ir jāizlasa un arī jākomentē. Viena sacerējuma komentārā rakstīju, ka varētu ieteikt autoram šo un to, bet ir bažas, ka patiesais autors šos ieteikumus neizlasīs. Notika nonsenss konkursa vēsturē – žūrija vienprātīgi lēma pirmo, otro un trešo vietu, attiecīgi arī naudas balvas nepiešķirt. 

Labā ziņa – MI nespēj uzrakstīt labu literāru darbu. Pat viduvēju ne. Pat saprotamu ne. Ticu, ka MI nekad nespēs atdarināt, piemēram, Jāņa Lejiņa valodu vai Blaumaņa dramaturģiju.

Laikā, kad "Microsoft" publicēja savas prognozes un žūrija lasīja jauniešu sacerējumus, arī rakstniece Luīze Pastore soctīklos reflektēja par tēmu "MI un oriģināldarbs", secinot: "Es sevi pārstāšu cienīt, ja padošu AI velnam kaut mazo pirkstiņu. (..) Tekstā es meklēju tieši autora balsi un sarunājos ar to, brīnoties, kā otrs cilvēks spējis kaut ko tik foršu izdomāt. Tas ir maģiski! (..) Ja ar manis pašas balsi vien nepietiks, lai radītu manu grāmatu ar manu vārdu uz vāka, tad būs laiks nolikt spalvu. To es sev apsolu."

Diemžēl par faktu, ka MI jau tagad sacer romānus, vaina jāuzņemas gan mūsdienu literatūras ražotājiem, gan patērētājiem: autoriem – tikai "sižeta un dialogu virpinātājiem, tādiem "kā uzrakstīt labu romānu" teicamniekiem" (Andra Manfelde komentārā pie Pastores ieraksta), arī izdevējiem, kas viņus izdod, un lasītājiem, kam neko vairāk nevajag. Vēl kāda komentētāja vērš uzmanību, ka jau tagad iznāk grāmatas ar MI radītām ilustrācijām, kas "vairumā gadījumu padara pasauli tikai neglītāku, neīstāku, banālāku un patērnieciskāku. Radīšana kļūst par ražošanu."

Arī "Rakstivāla" diskusijās tika skarta MI tēma, atstājot pēcgaršu, ka informācijas fragmentārisms var novest pie antiintelektuālisma, kad cilvēki vairs vispār nesaistīs uzzināto ar sevi. Šāda parādība jau tagad apdraud mākslas, ko pierāda minētais literārais konkurss, kura dalībnieki spēj sakopēt fragmentus, bet, vai tos saista jēga, pat neinteresējas. Taču mākslu uztvere bez refleksijas nepastāv.

Vai MI rakstniekiem liks nolikt spalvu? Manuprāt, tikai tad, ja dzīvs cilvēks ar dzīvām smadzenēm to pieļaus. Jo MI rūpīgi analizē, ko lasītājs izvēlas lasīt, kam autors prasa padomu, un – viņš rada vai ražo.