Uz pasaules čempionātu vieglatlētikā dosies četri Latvijas atlēti

Šonedēļ noslēdzas kvalificēšanās pasaules čempionātam vieglatlētikā, kas no 13. līdz 21. septembrim norisināsies Tokijā. Latvijai būs visu laiku mazākā sportistu delegācija – četri atlēti.

Kārtslēcējs Valters Kreišs kā vienīgais no mūsējiem spēja izpildīt kvalifikācijas normatīvu, kas kārtslēkšanā ir 5,82 metri, savukārt šķēpmetējas Anete Sietiņa un Līna Mūze-Sirmā, kā arī soļotājs Raivo Saulgriezis uz Tokiju varēs doties pēc vietas pasaules rangā. Līdz šim mazākais dalībnieku skaits Latvijai planētas meistarsacīkstēs bija pirms trim gadiem Jūdžinā (ASV), kur startēja seši sportisti. Vai tas nozīmē, ka Latvijā augstākā līmeņa vieglatlētika lēnām iet uz galu? Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) prezidents Dmitrijs Miļkevičs tādam apgalvojumam kategoriski nepiekrīt, jo mazais dalībnieku skaits ir dažādu faktoru kopums. Pērn Parīzes olimpiskajās spēlēs vieglatlētikā startēja astoņi latvieši, no kuriem pieci šogad objektīvu apstākļu dēļ pasaules čempionātā nevar piedalīties. Patriks Gailums un Rūta Lasmane atlabst pēc smagām traumām, savukārt Gunta Vaičule rūpējas par demogrāfisko situāciju valstī un ir bērna kopšanas atvaļinājumā. Viņi šogad nemaz nav startējuši. „Samērā augstu rangā ar izredzēm tikt uz Tokiju bija šķēpmetējs Gatis Čakšs, taču viņam otro reizi trīs gadu laikā konstatēta Laimas slimība. Gatis man stāstīja, ka pirms tam sacensībās nevarējis noorientēties, tagad ārstējas, dzer zāles. Savukārt Agatei Caunei šosezon neizdevās sasniegt to rezultātu līmeni kā iepriekš. Viņai sezona jau ir noslēgusies, taču sportiste ir apņēmības pilna turpināt savu izaugsmi nākamajā sezonā. Veselības likstas par ceļazīmi neļāva pacīnīties arī sprinterim Oskaram Gravam 200 metru distancē, kurš sezonas vidū bija notraumējies un trīs nedēļas nevarēja trenēties,” par vieglatlētu likstām saka Miļkevičs. Viņš norāda, ka Latvijā joprojām ir augsta līmeņa sportisti, taču augot arī spēcīga jaunā maiņa, jo šogad gandrīz visās lielajās jauniešu sacensībās mūsējie tikuši pie medaļām. Jau šobrīd piramīdas augšgalā notiek daļēja paaudžu maiņa un tā turpināšoties, lai gan pāreja no jauniešu uz pieaugušo līmeni arī vieglatlētikā ir sarežģīta. Tāpat jāņem vērā, ka mūsdienās pasaules čempionātu kvalifikācijas normatīvi ir krietni augstāki nekā pirms 10 vai 20 gadiem, kad arī pati kvalifikācijas sistēma bija citāda – ceļazīmes varēja iegūt ar A vai B (augstāku vai zemāku) normatīvu, tāpēc arī dalībnieku skaits dažās disciplīnās bija krietni lielāks nekā pēdējos čempionātos. Tehniskajās disciplīnās pie ceļazīmēm tiek 36 sportisti, skriešanas disciplīnās atkarībā no distances garuma – no 27 sportistiem 10 000 m distancē līdz 48 sprintā un 56 vidējās distancēs, bet maratonā varēs piedalīties 100 gargabalnieki.

Jāteic, ka Latvijai Tokijā varēja būt arī tikai trīs dalībnieki, jo Mūze-Sirmā pasaules čempionāta vilcienā ielēkusi pēdējā brīdī. Viņa aizpagājušajā nedēļā sacensībās Polijā sasniedza savu šīs sezonas labāko rezultātu (57,37), rangā pakāpjoties uz 34. vietu (cerams, ka līdz svētdienai neviena sportiste viņu nenobīdīs trīs vietas zemāk).