Juris Lorencs: Komfortablā pakļaušanās

Latvijā sākusies Saeimas priekšvēlēšanu kampaņa.

Juris Lorencs.

Foto: Publicitātes / Latvijas Mediji

Par to nepārprotami liecina dažu politiķu aktivitātes sociālajos tīklos. Rīgas domes deputāte Liāna Langa (Nacionālā apvienība) 11. augustā sociālajā tīklā "X" brīdina: "Mīļie latvieši, dārgie vēlētāji! Tuvojas 15. Saeimas vēlēšanas. Lūdzu, migrācijas jautājumu ietveriet kā vienu no pirmajiem savās prasībās politiķiem! Uzdodiet konkrētus jautājumus un sagaidiet konkrētas atbildes un atskaiti par to, kā Latvijā ticis un tiks ierobežots migrantu pieplūdums! Mēs nevēlamies kāpt uz tā paša grābekļa, uz kura uzkāpusi Vācija, Zviedrija, UK un citas Rietumu valstis. Mēs nevēlamies mainīt Latvijas valsts identitāti. Mēs vēlamies, lai valstī tiktu īstenota nacionāla politika saskaņā ar Satversmi un nodrošinātas mūsu, valstsnācijas, intereses! Mums priekšā lieli izaicinājumi – būsim modri!" 

Tā nu sakrita, ka turpinājumu šai diskusijai ierosināja Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas bīskaps (viņš arī jaunievēlētais arhibīskaps) Rinalds Grants, kurš 16. augustā intervijā portālam "Delfi" komentēja iespējamu musulmaņu dievnamu parādīšanos Rīgā. Ieskatam R. Granta intervijas fragmenta burtiska transkripcija: "Ja cilvēki ir atbraukuši no citas vides, citas kultūras ar citu reliģiju, tad viņiem ir jābūt vietai, un es šeit tiešām nedomāju uzreiz, ka mums būtu jāceļ mošeja, tāda kā mēs to Austrumos redzam, kur no mikrofoniem sešos no rīta visus aicina uz lūgšanu, bet tas, ka ir lūgšanu vieta, kur šie cilvēki var praktizēt savu tradīciju, kur viņi var tikties un lūgt, manuprāt, tas būtu jārespektē. Un ir svarīgi, ka mēs to saprastu un nāktu pretī. Cik es zinu, tādas vietas jau ir. Nav jau tā, ka cilvēki, kuri šeit ir atbraukuši, uzreiz automātiski atsakās no savas ticības." 

Uz R. Granta izteikumiem nekavējoties reaģēja L. Langas kolēģis un Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks (NA): "Zeme, atveries! Kā var nesaprast elementāras lietas? Tiklīdz veidojas šo cilvēku "kopienu centri" (mošejas), tā viņi te nostiprinās, vairojas, radikalizējas un dara visu, kas redzams citās ES pilsētās." Tajā pašā dienā viņam piebalso L. Langa: "Kreisliberālais buljons, kurā visi atrodamies, diemžēl padara cilvēkus aklus, tas pat nav pārspīlējums. Pretējā gadījumā jaunais arhibīskaps ilgtermiņā neiestātos par Latvijas islamizāciju, ignorējot citu Eiropas valstu pieredzi. Kā luterānietei man ir ārkārtīgi skumji ko šādu lasīt! Atļaujos ieteikt arhibīskapam tomēr izlasīt pravietisko Velbeka romānu "Pakļaušanās" un Daglasa Marijas "Eiropas dīvaino nāvi"."

Ja L. Langa būtu uzmanīgi izlasījusi Mišela Velbeka "Pakļaušanos", viņa varbūt pamanītu, ka tā saucamā "pakļaušanās", vidusmēra francūža samierināšanās ar islāmistu kārtību, notika ne jau vardarbīgas islāma uzspiešanas, ne terorisma draudu, bet gan vienaldzības dēļ. Galvenajam varonim, universitātes pasniedzējam Fransuā, ir pilnīgi vienalga, kādai reliģijai piederēt. Galvenais, lai šī formālā piederība islāmam dotu kādu taustāmu materiālu labumu – pasniedzēja vietu universitātē, labu algu, vairākas jaunas sievas.

Mošejas un minareti ir tikai sekas. Ne jau R. Grants bija tas, kurš ielaida Latvijā musulmaņus, tie bija politiķi. Un te vietā būtu jautājums – kur jūs bijāt agrāk? 

Kur Nacionālā apvienība bija visus šos garos gadus, kad atradās valdošajā koalīcijā? Taisnība, nu jau apaļus divus gadus šis politiskais spēks Saeimā atrodas opozīcijā, bet pirms tam? Arābi, pakistāņi, uzbeki un tadžiki (sarakstu var turpināt) Rīgas ielās sāka parādīties ne jau šogad un pat ne pagājušajā gadā, bet gan krietni agrāk. NA politiķe Ināra Mūrniece astoņus gadus (2014–2022) bija Saeimas priekšsēdētāja un tātad Latvijas Nacionālās drošības padomes locekle. Pēc tam gandrīz gadu – aizsardzības ministre. 

Nacionālajai apvienībai bija visas iespējas nepieļaut jaunu migrantu masu ieplūšanu Latvijā. Atteikties no ēdienu piegādes kurjeriem, kuri uzdodas par studentiem. Uzbūvēt grūti pārvaramu sienu uz robežām ar Krieviju un Baltkrieviju. Lūk, tā ir komfortablā pakļaušanās, vienaldzība, samierināšanās ar pārējo koalīcijas partneru uzskatiem.

Tas pats turpinās šodien. Kur jūs bijāt brīdī, kad Rīgas domē notika diskusija par vicemēru amatiem? Laikā, kad visur dzird aicinājumus ekonomēt un taupīt, piešķirt vairāk līdzekļus drošībai un aizsardzībai, NA varēja pieprasīt topošajai koalīcijai atteikties no vicemēru amatiem. Kur jūs bijāt, kad par Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītāju virzīja partijas "Kustība Par" politiķi Laimu Geikinu? Vai tā nebija pakļaušanās, izsakoties L. Langas vārdiem, "kreisliberālajam buljonam"? Un tad nav ko brīnīties par to, kā labs paziņa privātā sarunā komentēja Rīgas domes vēlēšanu rezultātus: "Zini, kāpēc es Rīgā tomēr nobalsoju par Nacionālo apvienību? Jo viņiem Ogrē ir tāds Helmanis!"