16 °C
ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas diktatora Vladimira Putina tikšanās Aļaskā piektdien noslēdzās bez vienošanās.
Pēc sarunas ar Kremļa saimnieku Tramps tomēr mainījis iepriekš pausto uzstādījumu, ka Krievijas un Ukrainas karā vispirms nepieciešama uguns pārtraukšana, kurai sekotu miera līgums. Tagad ASV prezidents jau uzreiz grib panākt abu pušu vienošanos par miera līgumu, kas ir Maskavai tuvāka pozīcija.
Izklāj sarkano paklāju
Elmendorfa-Ričardsona karabāzē Ankoridžā steigā sarīkotais samits bija pirmā Putina viesošanās ASV teritorijā kopš 2015. gada. Krievijas vadoņa ceļošanas iespējas ietekmē Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) 2023. gadā izdotais aresta orderis, tomēr Savienotās Valstis šai tiesai nav pievienojušās, un Putina vizīti Aļaskā šis jautājums nav apgrūtinājis. Par godu Putinam lidlaukā ASV karavīri izklāja sarkano paklāju, un Krievijas līdera tuvošanos ASV prezidents pavadīja ar aplausiem. Pēc Trampa uzaicinājuma Putins uz sarunu norises vietu no lidlauka devās Savienoto Valstu prezidenta limuzīnā, kurā abu valstu vadītājus pavadīja tikai ASV slepenā dienesta aģenti, bet ne tulki vai padomnieki, vēsta raidorganizācija BBC. Sākotnēji bija ieplānots, ka vispirms Tramps un Putins karabāzē apspriedīsies tikai ar tulku starpniecību, bet pēc tam sekos plašāka abu delegāciju saruna darba pusdienu ietvaros. Šie plāni tomēr tika mainīti, un Trampu sarunās pavadīja ASV valsts sekretārs Marko Rubio un īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs, bet Putinu – viņa ārpolitikas padomnieks Jurijs Ušakovs un Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Šīs sarunas ilga nepilnas trīs stundas. Pēc tam ieplānotā apspriede plašākā dalībnieku sastāvā tika atcelta.
Iztiek bez jautājumiem
Ankoridžā ieradušies žurnālisti bija cerējuši, ka preses konferencē viņiem būs iespēja abiem līderiem uzdot jautājumus. Tāda iespēja tomēr neradās.
Putins un Tramps pēc sarunām piedalījās preses konferencē, tomēr uz žurnālistu jautājumiem neatbildēja.
Jāpiebilst, ka Putinam tika dota iespēja runāt pirmajam. Kremļa saimnieks uzstāja, ka ilgstošu mieru Ukrainā izdosies panākt tikai tad, kad tiks atrisināti visi konflikta "cēloņi" un tiks ņemtas vērā "Krievijas leģitīmās bažas", kā arī "atjaunots taisnīgs drošības līdzsvars Eiropā un visā pasaulē". Jāpiebilst, ka Putins jau iepriekš ir runājis par kara dziļākajiem cēloņiem, ar to saprotot Ukrainai praktiski nepieņemamas prasības. Trampa paziņojums pēc sarunām savukārt vērtējams kā visai nekonkrēts. Tajā ASV prezidents pauda pārliecību, ka tikšanās ar Putinu bijusi "produktīva" un tajā panākts "liels progress". Bijuši daudzi jautājumi, kuros abas puses bijušas vienisprātis, tomēr ne visos, paziņoja Baltā nama saimnieks, piebilstot, ka viņam ar Putinu vienmēr ir bijušas "fantastiskas attiecības". Jau Trampa runas noslēgumā Putins angļu valodā piedāvāja nākamo samitu rīkot Maskavā, uz ko Tramps atbildēja, ka tā būtu "interesanta" doma. ASV prezidents tomēr atzina, ka šāds notikumu attīstības scenārijs viņam var sagādāt nepatikšanas. Tramps tikšanās laikā Putinam esot nodevis sievas Melānijas vēstuli, kurā risināts Krievijas karā nolaupīto ukraiņu bērnu liktenis, vēsta aģentūra "Reuters". Samita laikā Trampa administrācijai nav izdevies izvairīties arī no nepatīkamiem starpgadījumiem. Vēl pirms Trampa un Putina apspriedes sākuma kādā Aļaskas viesnīcā viesi printerī atraduši ASV Valsts departamenta dokumentus, kuros izklāstīta samita programma, tostarp tikšanās laiki un vietas, kā arī ASV amatpersonu telefona numuri, vēsta ASV raidorganizācija NPR.
Nostājas maiņa
Pēc samita ar Putinu Tramps sazvanījās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un vairākiem Eiropas valstu līderiem, lai informētu viņus par Ankoridžā runāto. ASV prezidents sestdien sociālajos medijos paziņoja, ka kara izbeigšanai Ukrainā nepieciešams miera līgums, nevis tikai uguns pārtraukšana, kas iepriekš bija Trampa administrācijas prasību sarakstā. Kijiva šai Vašingtonas prasībai bija piekritusi, savukārt Maskava tai pretojās, aicinot risināt konflikta "cēloņus".
"Visi atzina, ka labākais veids, kā izbeigt šausminošo karu starp Krieviju un Ukrainu, ir ķerties tieši pie miera līguma, kas izbeigtu karu, nevis tikai vienošanās par uguns pārtraukšanu, kas bieži netiek ievērota,"
platformā "Truth Social" paziņoja Tramps. ASV prezidents arī pavēstīja par Zelenska pirmdien ieplānoto ierašanos Vašingtonā. Apskatnieki vērtē, ka Putinam samits ar ASV prezidentu ir ļāvis mazināt starptautisko izolāciju, turklāt Krievijai ir izdevies izvairīties arī no jebkādām papildu sankcijām, un tā var turpināt karadarbību Ukrainā. Samitā tomēr nav piepildījies arī Ukrainai un Eiropai ļaunākais scenārijs – Vašingtonas un Maskavas vienošanās par Ukrainai ļoti neizdevīgiem miera noteikumiem. "Samitā tika panākts Putina un, iespējams, Trampa mērķis nobīdīt malā jebkādas runas par papildu sankcijām pret Krieviju," samita rezultātus komentējis britu domnīcas "Chatham House" pētnieks Kīrs Džailss. Nespējot pierunāt Putinu vienoties par mieru, Tramps varētu lielāku spiedienu izdarīt uz vājāko pusi – Ukrainu, "Chatham House" tīmekļa vietnē izvietotā komentārā norādīja eksperts. To varētu apliecināt arī Trampa retorika pēc samita. "Ukrainas prezidents Zelenskis karu ar Krieviju var izbeigt gandrīz nekavējoties, ja viņš to grib," platformā "Truth Social" pavēstījis Tramps. Tādā gadījumā Ukrainai būtu jāatsakās no Krimas un nodoma iestāties NATO, norādīja ASV prezidents.
Vakar Vašingtonā uz sarunām ar Trampu ieradās Zelenskis, kā arī virkne Eiropas līderu. Pirms sarunām kļuva zināms, ka vispirms Tramps pirmdien Baltajā namā bija nolēmis apspriesties ar Zelenski, bet pēc tam tikties arī ar Vācijas kancleru Frīdrihu Mercu, Lielbritānijas premjerministru Kīru Stārmeru, Itālijas premjeri Džordžu Meloni, Somijas prezidentu Aleksandru Stubu, Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu un NATO ģenerālsekretāru Marku Ruti.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
