16 °C
Dārzniece Tīna Vendre Ziemeļtallinas rajonā trīs gadus cīnījās ar Spānijas kailgliemežiem.
Otrajā gadā viņa izmēģināja alus slazdus un ļoti daudz naudas iztērēja alum. Lai gan vēl pirms dažiem gadiem daudzi Igaunijā cerēja, ka Spānijas kailgliemezis neizplatīsies ārpus dārziem, tagad šī cerība ir izdzisusi un suga ir sastopama visā valstī, gan pilsētās, gan laukos.
Šā gada siltā ziema un slapjais pavasaris kailgliemezi izvilināja jau agri – Igaunijā pirmie bija redzami jau aprīlī. Arī lietainā vasara ir manāmi palielinājusi kailgliemežu skaitu. Igauņi domā, ka šī vasara gliemežiem ir pat labvēlīgāka nekā viņu dzimtene Dienvideiropā.
"Spānijā viņus noteikti attur tas, ka nav tik daudz mitruma. Viņam vienkārši nav tik daudz vietu, kur atrasties. Bet toties Igaunijas vasarā, kad ir silts un mitrs, gliemežiem ir patīkami," skaidro Igaunijas Vides pārvaldes Vides aizsardzības biroja vadītāja Eike Tammekenda. Vides pārvaldes izveidotajā tīmekļa kartē redzams, kā kailgliemeži nepārtraukti izplatās. Šajā kartē ikviens var atzīmēt savus novērojumus par Spānijas kailgliemeža izplatību – savā vai kaimiņu dārzā, gar gājēju un velosipēdu celiņu, dārzā vai ezera krastā.
Valsts vēl neapkaro
Presē izskanējuši viedokļi, ka Spānijas kailgliemeža apkarošana būtu jāuzskata par valsts prioritāti – politiķis, kurš solīs izskaust invazīvo sugu, nākamajās vēlēšanās varētu iegūt vairāk balsu. Ko Igaunijā dara, pirms šī tēma kļuvusi par politisku prioritāti?
Igaunijas Vides pārvalde, kuras pārraudzībā ir dažādu invazīvo svešzemju sugu ierobežošana, tikai apkopo informāciju par Spānijas kailgliemežiem un sniedz ieteikumus, bet neorganizē to iznīcināšanu. Līdz nākamā gada pavasarim plānots atjaunot svešzemju gliemju populācijas kontrolēšanas plānu.
"Noteikti būs nepieciešams ieguldījums no visām pusēm: piemēram, dārzkopības uzņēmumi varētu uzņemties efektīvāku kontroli pār savām precēm un nodarboties ar Spānijas kailgliemeža apkarošanu, lai, pērkot augus vai arī mulču, dārzkopji nesaņemtu arī kaitinošo piedevu," saka Tammekenda. Tomēr tieša apkarošana valsts līmenī netiek organizēta.
Vides pārvalde skaidro, ka viņu prioritāte ir latvānis, kas apdraud dabu un cilvēku veselību, bet svešzemju gliemeži gan kaitē dārzkopjiem, taču dabā tie nenodarot lielu kaitējumu.
"Gadu gaitā latvāņu apkarošanai ir izveidojušās komandas, kuras labi pārzina apkarošanas paņēmienus. Pašlaik Spānijas kailgliemeža apkarošanai šādu komandu vēl nav," saka Tammekenda. "Ar latvāņiem var cīnīties jebkurā laikā un jebkādos laikapstākļos. Kailgliemežu atrašana ir atkarīga gan no gadalaika, gan no laikapstākļiem."
