7.2 °C
Dziedātājs Eduards Rediko, diriģente Anastasija Kildiša un trompetists Mārtiņš Zujs. Viens no viņiem iegūs Lielās mūzikas balvas "Gada jaunais mākslinieks" titulu. Piektdien, 6. martā, Vidzemes koncertzālē "Cēsis" notiks Lielās mūzikas balvas pasniegšanas ceremonija, kurā astoņās nominācijās tiks godināti Latvijas izcilākie mūziķi.
Latvijas kultūras ministre Agnese Lāce ir uzsvērusi, ka Lielā mūzikas balva "ir pateicība nozares izcilniekiem par viņu nemainīgi augstvērtīgo sniegumu ne vien pašu mājās, bet arī nesot Latvijas vārdu pasaulē". Latvija un pasaule noteikti vēl dzirdēs par brīnišķīgajiem jaunajiem mūziķiem – dziedātāju Eduardu Rediko, diriģenti Anastasiju Kildišu un trompetistu Mārtiņu Zuju –, kuru darbs šobrīd vēl ir tikai ceļa sākumā.
EDUARDS REDIKO:
"Mani nevar ielikt vienā rāmī."
Dziedātāja Eduarda Rediko balss žūriju apbūrusi "ar īpašu dzidrumu, sirsnīgumu un vieglumu, arī spēku un enerģētiku. Rīgas Doma kora skolā iepazinis mūziklu interpretācijas noslēpumus un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā iedziļinājies džeza un dramatiskā teātra muzikālā aktiera profesionālajos noslēpumos, Eduards nebaidās no radošiem eksperimentiem un azartiski izmēģina savas spējas dažādos spēles laukumos." 2024. un 2025. gadā Eduards dziedājis gan Dailes teātra mūziklā "Meža gulbji", koncertizrādē "Lauzto siržu klubs" un Ziemassvētku koncertā "Pēkšņi gaismā", gan festivālā "Rīgas ritmi", kā arī XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncertā "Te aust" Ulda Marhilēviča dziesmu "Seko saviem sapņiem".
Kāda mūzika jūs uzrunā?
E. Rediko: Man tuvāka ir estrādes dziedāšana, jo ar to nodarbojos lielāko dzīves daļu, bet ārkārtīgi patīk arī muzikālā teātra specifika un akadēmiskā dziedāšana. Iveta Grunde no Lielās mūzikas balvas žūrijas teica, ka mani nevarot ielikt kādā vienā rāmī, un tā jau arī ir – katrā žanrā cenšos spēt atrast ko īpašu; gluži kā dzīvē, kur katrs esam citādāks, neviens nav ne labāks, ne sliktāks. Pilnīgi brīvs, gluži kā zivs ūdenī, gan jūtos kvalitatīvā estrādes vai popa dziedāšanā, tiesa, mani nemaz neuzrunā dziesmiņas, kuras sastāv vien no četrām notiņām un kurās nav emociju.
Par kādu karjeru jūs sapņojat, kur redzat sevi pēc gadiem desmit?
Pa dzīvi eju ar lieliem sapņiem un mērķiem, bet galvenais jau ir domu spēks, ka viss izdosies un būs labi, kaut gan pilnībā nezinu, kur aizvedīs mans ceļš. Cenšos nedomāt konkrēti, bet man patīk sevi izaicināt un pieņemt pat pārsteidzošus lēmumus, tādos gadījumos galvenais ir nepadoties! Protams, sapņoju, lai manā dzīvē turpinātu būt mūzika un lai varu strādāt uz skatuves, dziedāt un spēlēt, jo tur jūtos droši un forši. Zinu, ka man ir ko teikt; vēlos dziedāt par sevis izzināšanu, mieru, mīlestību – par tēmām, kas cauri gadsimtiem nezaudē savu nozīmīgumu.
Katra dziesma ir ar citu vēstījumu, bet vienmēr vēlos būt godīgs pret klausītāju un arī pret sevi – kad dziedu, vēlos ar cilvēkiem dalīties priekā, gaišumā, mīlestībā, mēģināt nomierināt klausītājus no mūsu nemitīgā stresa, dziedāt tā, lai viņi varētu izbaudīt mirkli, tā skaistumu un krāšņumu. Kā piemēru nosaukšu "Meža gulbju" dziesmu "Glābiet māsu!", ko izdziedu kā jaunākais brālis. Dziedot mans mērķis ir skatītājus aicināt uz šo dziesmu paskatīties globālāk – ne vien glābt māsu, bet arī domāt, kā glābt pasauli, tās iedzīvotājus un kā cīnīties pret ļaunumu. Dziedot vēlos cilvēkos vairot silto un labo enerģiju, jo mēs visi dzīvojam vienā pasaulē, kur ir jāciena un jāmīl citam citu.
MĀRTIŅŠ ZUJS:
"Svarīgākā ir pašdisciplīna."
Par trompetista Mārtiņa Zuja spēli žūrija teikusi, ka to raksturo "izkopta gaume un pārliecinoša spozme, elastīga daudzpusība un izturīga stabilitāte. Saldū, Ventspilī, Liepājā un Rīgā meistarību kaldinājušā jaunā talanta spēle pērn krāšņi kuplināja gan Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra, Liepājas Simfoniskā orķestra un "Sinfonietta Rīga" kopskaņu, gan pārliecināja soloampluā un izjustā saspēlē ar ērģelnieci Ilzi Reini."
Vai taisnība, ka orķestrī jūsu trompete saklausāma īpaši?
M. Zujs: Par sevi man īsti nepatīk slavinoši runāt, jo savu darbu daru, cik vien labi varu, un trompetes spēlē, kā arī spēles attīstībā, ieguldu daudz laika un enerģijas.
