Partly Cloudy 7.2 °C
T. 04.03
Alise, Auce, Enija
SEKO MUMS
Reklāma
2025. gadā Eduards Rediko piedalījās kā solists XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncertā "Te aust" ar Ulda Marhilēviča dziesmu "Seko saviem sapņiem".
2025. gadā Eduards Rediko piedalījās kā solists XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncertā "Te aust" ar Ulda Marhilēviča dziesmu "Seko saviem sapņiem".
Foto: Publicitātes

Dziedātājs Eduards Rediko, diriģente Anastasija Kildiša un trompetists Mārtiņš Zujs. Viens no viņiem iegūs Lielās mūzikas balvas "Gada jaunais mākslinieks" titulu. Piektdien, 6. martā, Vidzemes koncertzālē "Cēsis" notiks Lielās mūzikas balvas pasniegšanas ceremonija, kurā astoņās nominācijās tiks godināti Latvijas izcilākie mūziķi.

Reklāma

Latvijas kultūras ministre Agnese Lāce ir uzsvērusi, ka Lielā mūzikas balva "ir pateicība nozares izcilniekiem par viņu nemainīgi augstvērtīgo sniegumu ne vien pašu mājās, bet arī nesot Latvijas vārdu pasaulē". Latvija un pasaule noteikti vēl dzirdēs par brīnišķīgajiem jaunajiem mūziķiem – dziedātāju Eduardu Rediko, diriģenti Anastasiju Kildišu un trompetistu Mārtiņu Zuju –, kuru darbs šobrīd vēl ir tikai ceļa sākumā.

EDUARDS REDIKO: 
"Mani nevar ielikt vienā rāmī."

Dziedātāja Eduarda Rediko balss žūriju apbūrusi "ar īpašu dzidrumu, sirsnīgumu un vieglumu, arī spēku un enerģētiku. Rīgas Doma kora skolā iepazinis mūziklu interpretācijas noslēpumus un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā iedziļinājies džeza un dramatiskā teātra muzikālā aktiera profesionālajos noslēpumos, Eduards nebaidās no radošiem eksperimentiem un azartiski izmēģina savas spējas dažādos spēles laukumos." 2024. un 2025. gadā Eduards dziedājis gan Dailes teātra mūziklā "Meža gulbji", koncertizrādē "Lauzto siržu klubs" un Ziemassvētku koncertā "Pēkšņi gaismā", gan festivālā "Rīgas ritmi", kā arī XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncertā "Te aust" Ulda Marhilēviča dziesmu "Seko saviem sapņiem".

Kāda mūzika jūs uzrunā?

E. Rediko: Man tuvāka ir estrādes dziedāšana, jo ar to nodarbojos lielāko dzīves daļu, bet ārkārtīgi patīk arī muzikālā teātra specifika un akadēmiskā dziedāšana. Iveta Grunde no Lielās mūzikas balvas žūrijas teica, ka mani nevarot ielikt kādā vienā rāmī, un tā jau arī ir – katrā žanrā cenšos spēt atrast ko īpašu; gluži kā dzīvē, kur katrs esam citādāks, neviens nav ne labāks, ne sliktāks. Pilnīgi brīvs, gluži kā zivs ūdenī, gan jūtos kvalitatīvā estrādes vai popa dziedāšanā, tiesa, mani nemaz neuzrunā dziesmiņas, kuras sastāv vien no četrām notiņām un kurās nav emociju.

Par kādu karjeru jūs sapņojat, kur redzat sevi pēc gadiem desmit?

Pa dzīvi eju ar lieliem sapņiem un mērķiem, bet galvenais jau ir domu spēks, ka viss izdosies un būs labi, kaut gan pilnībā nezinu, kur aizvedīs mans ceļš. Cenšos nedomāt konkrēti, bet man patīk sevi izaicināt un pieņemt pat pārsteidzošus lēmumus, tādos gadījumos galvenais ir nepadoties! Protams, sapņoju, lai manā dzīvē turpinātu būt mūzika un lai varu strādāt uz skatuves, dziedāt un spēlēt, jo tur jūtos droši un forši. Zinu, ka man ir ko teikt; vēlos dziedāt par sevis izzināšanu, mieru, mīlestību – par tēmām, kas cauri gadsimtiem nezaudē savu nozīmīgumu.

Katra dziesma ir ar citu vēstījumu, bet vienmēr vēlos būt godīgs pret klausītāju un arī pret sevi – kad dziedu, vēlos ar cilvēkiem dalīties priekā, gaišumā, mīlestībā, mēģināt nomierināt klausītājus no mūsu nemitīgā stresa, dziedāt tā, lai viņi varētu izbaudīt mirkli, tā skaistumu un krāšņumu. Kā piemēru nosaukšu "Meža gulbju" dziesmu "Glābiet māsu!", ko izdziedu kā jaunākais brālis. Dziedot mans mērķis ir skatītājus aicināt uz šo dziesmu paskatīties globālāk – ne vien glābt māsu, bet arī domāt, kā glābt pasauli, tās iedzīvotājus un kā cīnīties pret ļaunumu. Dziedot vēlos cilvēkos vairot silto un labo enerģiju, jo mēs visi dzīvojam vienā pasaulē, kur ir jāciena un jāmīl citam citu.

MĀRTIŅŠ ZUJS: 
"Svarīgākā ir pašdisciplīna."

Par trompetista Mārtiņa Zuja spēli žūrija teikusi, ka to raksturo "izkopta gaume un pārliecinoša spozme, elastīga daudzpusība un izturīga stabilitāte. Saldū, Ventspilī, Liepājā un Rīgā meistarību kaldinājušā jaunā talanta spēle pērn krāšņi kuplināja gan Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra, Liepājas Simfoniskā orķestra un "Sinfonietta Rīga" kopskaņu, gan pārliecināja soloampluā un izjustā saspēlē ar ērģelnieci Ilzi Reini."

Mārtiņš Zujs: "Kopā ar kolēģiem Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī esam ļoti, ļoti laba trompešu grupa, ļoti vēlētos, lai mēs būtu labākā grupa Eiropā."

Vai taisnība, ka orķestrī jūsu trompete saklausāma īpaši?

M. Zujs: Par sevi man īsti nepatīk slavinoši runāt, jo savu darbu daru, cik vien labi varu, un trompetes spēlē, kā arī spēles attīstībā, ieguldu daudz laika un enerģijas.

Reklāma
Reklāma

Kāds mūzikas žanrs jums pašam ir vistuvākais?

Man vistuvākā ir akadēmiskā mūzika, turklāt tā, kas saistās ar simfonijām un koncertiem, man mīļākās ir grandiozās simfonijas, kuras radījuši, piemēram, Mālers, Štrauss, Čaikovskis, Šostakovičs. Tiesa, laiku pa laikam dažādos projektos, piemēram, bigbenda sastāvos, sanāk paspēlēt arī populārāku mūziku.

Kādi ir jūsu sapņi mūzikā, vai esat domājis, kur varētu spēlēt pēc gadiem desmit?

Tas ir ļoti grūts jautājums. Savā ziņā es noteikti vēlētos palikt Latvijā, turklāt kopā ar kolēģiem Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī esam ļoti, ļoti laba trompešu grupa, ļoti vēlētos, lai mēs būtu labākā grupa Eiropā. Protams, vienmēr pastāv opcija, kaut kur aizbraukt, kaut ko pamēģināt, un es to neizslēdzu, bet tomēr vēlētos, lai drīzāk mūziķi pievienotos mūsu trompešu grupai, nevis pats pievienotos kaut kur svešumā.

Pašlaik mans pamatdarbs noris divos simfoniskajos orķestros, jau bakalaura mācības bija grūti apvienojamas ar diviem darbiem. Ja es vēlētos mācīties maģistrantūrā, to gan noteikti vēlētos darīt kaut kur ārzemēs. Pirms gada sešus mēnešus mani pieņēma trompetista Reinholda Frīdriha meistarklasē. Tā tiek uzskatīta par vienu no labākajām trompešu klasēm pasaulē, līdz ar to tas jau ir labi izdzīvots sapnis, bet centīšos pamācīties arī kur citur.

Kādām īpašībām jāpiemīt mūziķim, lai kļūtu par labu trompetistu?

Noteikti ir jābūt ļoti labai disciplīnai, jāmīl instruments un jāmīl to spēlēt. Turklāt ir jāmīl celties agri no rīta un būt pirmajam telpā, jābūt tam, kurš vēl pirms citiem iespēlējas, vingrinās, kurš trenējas, un tas jādara stundām ilgi. Pati galvenā lieta ir nepārtraukta vēlme sevi uzlabot un neapstāties, vienmēr no sevis prasīt vairāk. Protams, kā visiem mūziķiem, būtiska ir dzirde un muzikalitāte, kas visu laiku ir jāslīpē, bet noteikti svarīgākā lieta ir pašdisciplīna.

Kuru skolotāju savā ceļā jūs sauktu kā būtiskāko?

Mans pirmais mūzikas skolotājs bija tēvs Tālis Zujs, viņš man iemācīja spēlēt trompeti jau četru gadu vecumā. Šajā ceļā esmu, pateicoties savam tēvam.

ANASTASIJA KILDIŠA: 
"Esmu kora fane."

Par diriģenti Anastasiju Kildišu Lielās mūzikas balvas žūrija teic: "Reti sastopams patiesums un godīgums, brīnumains maģiskums un emocionāls dziļums ir kvalitātes, kas saistāmas ar jauno diriģenti un viņas veidotajām interpretācijām. Kildišas izteiksmīgajām rokām ir uzticējušies daudzi kori ne tikai Latvijā vien, aizkustinot klausītājus un sajūsminot žūrijas. Pērn viņas īpašo pasaules dzirdējumu iepazinām gan sadarbībā ar kamerkori "Ave Sol" un Dānijas Nacionālo vokālo ansambli, gan Latvijas Radio kori programmā "Saule un mēness"."

Anastasija Kildiša: "Diriģenta darbs ir gluži kā izveidot sava veida portālu, kas stāv pa vidu starp dziedātājiem un klausītājiem."

Kas jūs aizrauj, diriģējot un atrodoties starp publiku un mūziķiem?

A. Kildiša: Tas ir kontakts ar cilvēkiem kā indivīdiem, saruna, arī intimitāte, kas veidojas starp diriģentu un dziedātājiem. Diriģenta darbs ir gluži kā izveidot sava veida portālu, kas atrodas pa vidu starp dziedātājiem un klausītājiem. Diriģents dziedātājiem nodod savu enerģiju un domas, savukārt dziedātāji tās interpretē un nodod klausītājiem. Diriģēšana ir ļoti skaista māksla, kas aizrauj un iedvesmo.

Minējāt dziedātājus, bet vai esat strādājusi arī ar orķestri?

Jā, esmu diriģējusi arī orķestra mūziķus, bet esmu kora cilvēks, un tikai apbrīnoju savus kolēģus – simfoniskā orķestra diriģentus. Tomēr esmu kora fane.

Par ko sapņojat nākotnē, ko jūs varētu darīt pēc gadiem desmit?

Tas ir labs jautājums, jo nākotne liekas tāla, reizēm pat nevaru izdomāt, ko ēdīšu vakariņās, un desmit gadu laikā mainīties var pilnībā viss. Mēs pieredzam, cik strauji mainās gan katra cilvēka individuālā dzīve, gan pasaule. Protams, man ir sapņi, bet tomēr visbūtiskākā ir Dieva griba.

Kā jūs kļuvāt par diriģenti?

Pie mums Latvijā ierasts, ka pareizticīgo dziedājumos piedalās tikai koris, neviens cits instruments, tikai cilvēka balss. Jau no agras bērnības esmu bijusi kopā ar Aleksandra Ņevska pareizticīgās baznīcas kori, kuru vada mana mamma. Pašu pirmo reizi man pašai šo kori nācās diriģēt jau 13 gadu vecumā. Toreiz gadījās, ka citi iespējamie diriģenti saslima, bet es kaut kā visu mācēju, laikam diriģēšana manī bijusi ielikta jau kopš bērnības, nevajadzēja pat mācīties, lai sapratu un zinātu. Protams, toreiz man bija vieglāk nekā cilvēkam, kurš labi mācētu diriģēt, bet, atnākot uz pareizticīgo baznīcu, nezinātu ne liturģiju, ne dziedājumus.

Kurus jūs tagad saucat par saviem koriem?

Ikdienā strādāju ar Jūrmalas mūzikas vidusskolas jaukto kori, kur pārsvarā dzied jaunieši, ar kuriem veidojas arī ļoti labs kontakts, turklāt šajā skolā vēl pasniedzu arī diriģēšanu un solo dziedāšanu. Tāpat turpinu strādāt arī Aleksandra Ņevska baznīcas korī. Pirms sešiem gadiem nodibināju jauniešu kori "Adamant", ar kuru arī lielākoties dziedam pareizticīgo dziedājumus. Pati dziedu kamerkorī "Ave Sol", arī tur profesors Andris Veismanis reizēm dod iespēju nostāties koristu priekšā. Tad Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas skolā esmu kora mācības, kora literatūras un partitūras lasīšanas skolotāja. Pati vēl turpinu arī mācības Mūzikas akadēmijas doktorantūrā, izstrādājot tēmu, kā Bizantijas baznīcas mūziku ieintegrēt modernajā kora praksē. Par koncertiem runājot, pavisam nesen, vien pirms nedēļas, stājos priekšā Latvijas Radio kora dziedātājiem, bet savukārt nākamajā nedēļā braucu uz Stokholmu, kur diriģēšu Ēriksena kori.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu

 

Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
PAR SVARĪGO
Reklāma