2.2 °C
Konkurences padome 2019. gada augustā ļoti skaļi ierosināja Latvijas būvnieku karteļa lietu – esot konstatēta desmit būvniecības uzņēmumu ilggadēja aizliegta vienošanās par dalības nosacījumiem publiskajos un privātajos iepirkumos Latvijā. Publiski izskanēja, ka tā ir viena no visu laiku ievērojamākajām karteļu izpētes lietām KP vēsturē, iesaistītajiem būvniekiem būšot jārēķinās ne tikai ar naudas sodiem, bet arī to, ka pasūtītāji varēs celt prasības par zaudējumu piedziņu un izskanēja prognoze, ka kartelisti vairs netikšot pie pasūtījumiem. Taču sodu samaksāja tikai viens uzņēmums, astoņi pārsūdzēja Konkurences padomes lēmumu tiesā un tiesvedība vēl turpinās.
Kā bija konstatējuši izmeklētāji, uzņēmumu pārstāvji tiekoties diskutējuši par apmēram 90 iepirkumiem. Toreizējā Konkurences padomes Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite medijiem 2021. gadā stāstīja, ka starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem bijusi Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma" būvniecība. Bet no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem minēja tirdzniecības centra "Akropole" būvniecību, tirdzniecības centra "Alfa" būvniecību un "Rimi" loģistikas centra būvniecību.
“Latvijas Avīze” skaidroja, kāpēc izmeklēšana velkas tik ilgi un kā tas ietekmējis būvniekus. Vēlamies noskaidrot arī lasītāju viedokli – vai jūsuprāt būvnieku karteļa lieta kaut ko mainījusi uzņēmējdarbības vidē?
Aptauja
Vai būvnieku karteļa lieta ko mainījusi?
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
#SIF_MAF2025
#kasnotikapectam
