Kultūras nams vai katastrofu centrs — Saldus izvēles priekšā

"Atdodiet mums kultūras namu!"

Saldus ir vienīgā pilsēta, novada centrs, kurā nav kultūras nama. 

Tas tika slēgts 2014. gada 1. oktobrī, un nu jau divpadsmito gadu novada kultūras darba organizatori strādā, izkaisīti dažādās ēkās un ārpus tām. Aktīvākie iedzīvotāji visu šo laiku iestājušies par pamestā kultūras nama atjaunošanu. Pirms pašvaldību vēlēšanām to par prioritāti pārņēma jaundibinātā partija "Saldus novadam", bet šajā sasaukumā palika opozīcijā. Protesta ugunskuram pagali piemeta novada domes lēmums atdot šo īpašumu Iekšlietu ministrijas Nodrošinājuma valsts pārvaldei, lai šai vietā uzbūvētu Katastrofu pārvaldības centru. Aktīvisti šo pašvaldības lēmumu apstrīdējuši Administratīvajā rajona tiesā, kuras spriedums gaidāms šomēnes.

Kā kultūras zārks

Saldū ierados pagājušās pirmdienas puteņa laikā. Aizslēgto kultūras nama ēku Brīvības ielā 16 apjož metāla režģa sēta. Tajā vējš šūpina izbalējušas fotogrāfijas un aicinājumus, ko kultūras nama aizstāvji atgādinājuma akcijā pirms Ziemassvētkiem piesējuši ar aukliņām. Daudzas vējš jau aizpūtis. Nama izdauzītās stikla acis no kalna noraugās lejup uz Mūzikas un mākslas skolu un tai blakus esošo pašvaldības ēku, kuras zālei iecerēts piebūvēt kultūras nama aizvietotāju.

Sēta starp diviem salaidumiem sašķiebusies, sniegā iemītās pēdas ved uz caurumu kultūras nama sienā. Caur izdauzīto logu iekļūstu lielajā zālē, pārrāpjos pāri aukstajam radiatoram un nonāku pie klavierēm. Tās vēl skan. Pie griestiem vēl karājas pēdējā pasākuma baloni ēzelīša I-ā dāvanas izskatā. Skaistais grīdas parkets jau nolobīts un, visticamāk, pa šo spraugu arī aiznests. Tāda liela kultūras zārka sajūta. Neļauju aukstumam un pamestībai raisīt emocijas un dodos noskaidrot, kāpēc kultūras nams joprojām slēgts.

Ūdens līdz potītēm?

Kopš 1970. gada kultūras dzīve Saldū ritējusi, kā ierasts: koncerti, teātra izrādes, balles, bērnu pasākumi, līdz piepeši... "Saldus kultūras centra ēkas tālāka ekspluatācija kļuvusi bīstama, tādēļ no 1. oktobra tā tiek slēgta," 2014. gada septembrī paziņoja toreizējā Saldus novada domes priekšsēdētāja Indra Rassa. Nekas jau tik bīstams ēkā nebija, stāsta zinātāji – jā, pagrabā bijis ūdens līdz potītēm, bet to varēja izpumpēt. Nama slēgšana bijis pašvaldības cīņas paņēmiens par Eiropas Savienības struktūrfondiem. Ne jau nejauši slēdza tieši pirms 12. Saeimas vēlēšanām. Indras Rassas pārstāvētais politiskais spēks "Reģionu alianse", kas vēlāk veidoja Latvijas Reģionu apvienību, Saeimā ieguva sešas vietas, bet... palika opozīcijā. Finansējumu kultūras centra atjaunošanai pašvaldība nedabūja, bet tā darbību neatjaunoja.

Tomēr dokumenti liecina, ka peļķes pagrabā nebija kultūras centra lielākā problēma. Jau 2012. gadā pašvaldība pasūtīja tehnisko projektu kultūras nama rekonstrukcijai un garāžas nojaukšanai. Tehniskajā apsekošanā, ko 2012. gada februārī veica SIA "Belss" būvinženieris Deniss Mišeņins, secināts, ka jumts virs kinoteātra (tas ir atsevišķs korpuss kultūras centrā) ir jāizbūvē no jauna, jo "jumta pārseguma dzelzsbetona plātnēm nolietojums 50%, tērauda siju nolietojums – 50%, dzelzsbetona kopņu novecojums. 

Celiņi un brauktuves ar asfaltbetona segumu ļoti sliktā stāvoklī. Asfalts izdrupis, bedrains, komunikāciju aku vāki izcēlušies". Kopsavilkums – kultūras nams ir atjaunojams.

Tagad teju visi aptaujātie, arī Indra Rassa un pašvaldības vadītājs Māris Zusts, atzīst: ja toreiz pēc 2012. gada ļoti būtu vēlējušies, kultūras nama darbību varēja atjaunot. Bet tajā gadā jau tika celta Mākslas un mūzikas skolas jaunā ēka, kas vēlāk ieguva Latvijas Arhitektūras gada balvu un joprojām ir Saldus lepnums kā ergonomiska, funkcionāla un novatoriska ēka. Vai tā aizvietoja kultūras namu? Gan jā, gan nē.

Māris Zusts: "Mēs visi 12 gadus esam gribējuši kultūras namu [vecajā vietā], bet praktiski nav tādu iespēju."

Foto: Ivars Bušmanis / Latvijas Mediji

Mūzikas skolai priekšroka?

Ar 2009. gada 6. jūnija pašvaldību vēlēšanām administratīvi teritoriālās reformas rezultātā tika likvidētas rajonu padomes, atsevišķās pilsētu pašvaldības, pagastu pašvaldības. Novadu pašvaldības veidoja viena dome, kurās saimniekoja līdzšinējo pilsētu un apkārtējie pagastu priekšstāvji. Arī Saldū. Sarunvalodā izsakoties, pilsētā varu pārņēma "rajons" – Nīgrandes pagasta padomes priekšsēdētāja Indra Rassa (tolaik Tautas partijā). Katras iepriekšējās pašvaldības līderis novadā ienāca ar saviem projektiem.

Žurnāliste Ināra Egle tolaik "Dienā" 2013. gada 17. aprīlī rakstīja: "Kad Tautas partijas valdīšanas laikā valdība izraudzījās 17 pilsētas, kas varēja pretendēt uz ES fondu finansējumu pilsētvides attīstībai, Saldus iekļuva izredzēto sarakstā. Toreiz bijusi doma no šīs naudas rekonstruēt arī kultūras namu, kam, pēc bijušā mēra Didža Konuševska ("Vienotība") domām, vajadzēja būt prioritātei. I. Rassas toreiz vadītā rajona padome izšķīrusies par labu jaunas Saldus mūzikas un mākslas skolas ēkas būvniecībai, kas ir piecu miljonu latu liels projekts – tas izklausās ļoti lepni šādai pilsētai. Tajā pašā laikā mums nav kultūras nama, kur ar godu varētu rīkot lielus pasākumus," saka D. Konuševskis." Tāds secinājums pirms 13 gadiem.

Vai tik tiešām Mūzikas un mākslas skolu uzbūvēja kultūras nama vietā, tagad pārprasu Indrai Rassai. "Tā varētu teikt, bet tas nebija tik daudz izvēles jautājums kā projektu gatavības jautājums. Saldus pilsētas dome ļoti kūtri gatavojās ES struktūrfondu naudas izmantošanai, tā kavēja. Brīdī, kad apvienotā novada domei bija jāpieņem lēmums, kultūras nama projekts nebija gatavs," saka bijusī domes priekšsēdētāja.

Mākslas un mūzikas skolā notiek kvalitatīvi koncerti, diemžēl sēdvietu skaits neļauj ietilpināt vairāk interesentu, norāda Saldus pašvaldības aģentūras "Tūrisma informācijas, kultūras un sporta centrs" direktore Maija Rjabova. "Mūzikas skolas akustiskajā koncertzālē ir 200 vietas, kas nav pietiekami, tāpēc mēs ļoti cenšamies dažādot šo piedāvājumu, lai tajā vairāk būtu profesionālā māksla, kas pulcē mazāk cilvēku. Cilvēki ir kļuvuši ļoti izvēlīgi, viņus interesē profesionalitāte. Mums vairākas reizes ir bijis Andrejs Osokins gan ar Gundaru Āboliņu, gan ar citiem māksliniekiem. Šie koncerti ir izpārdoti. Tas mani priecē, jo, ja mums būtu lielais kultūras centrs, kur būtu tikai jāpelna, varbūt mēs nevarētu uzrunāt šos labos māksliniekus. Savukārt teātra izrādes un lielie koncerti notiek Brocēnu kultūras namā, arī lielajā Kalnu kultūras namā," atklāj Maija Rjabova.

Kultūra bez nama

Kā vispār Saldū iespēj kultūras norises organizēt bez vienojoša kultūras centra?

"Tas piespiež mūs rīkot pasākumus vietās, kas nav ikdienišķas. Tāpēc mēs ļoti daudz ejam ārā. Tas, protams, sagādā neērtības, bet varianti ir," stāsta Maija Rjabova. "Tagad varam brīvāk eksperimentēt, piemēram, organizēt pasākumus pilsētas skvēros, koncertus pie ezera, pasākumus dažādās pielāgotās telpās. Jā, tas ir neērtāk, bet radošāk un interesantāk. Saldenieki to novērtē," viņu papildina kultūras projektu vadītāja Vija Kurpniece.

"Kā mūsu kolektīviem trūkst? Vietas, kur mēģināt. Šobrīd tie ir sadalīti pa vairākām ēkām, skolām. Visiem kolektīviem ir jābūt vienkopus, lai viens otru iepazītu," 

norāda Maija Rjabova. "Domājot par kultūras namu, jāsaprot, vai vajadzīga vieta ballēm vai tikai koncertiem. Jā, cilvēkiem ir nepieciešami arī saviesīgie vakari, bet tik lielas balles, kā var uzrīkot sporta centrā, nav vajadzīgas – šīs balles nav piepildītas un grūti apskaņojamas. Mēs rīkojam balles arī Bērnu un jaunatnes centrā, kur pie galdiem var sasēdināt ap 150 cilvēku. Balles vairs nav tik populāras kā agrāk," spriež novada kultūras dzīves vadītāja.

Kur jābūt kultūras centram

Domājot par centrālo kultūrvietu, saldenieki sadalījušies divās daļās – vieni ir par vecā kultūras nama atjaunošanu, otri piekrīt paplašināt pašvaldības sēžu zāli Avotu ielā 12.

Par kultūras nama atjaunošanu iestājas aktīvie iedzīvotāji – par to pērn savāktas 1338 balsis portālā "manabalss.lv". Šo interesi pārstāv Jānis Ozoliņš, biedrības "Dzīves prasmju skola NARA" vadītājs, un ārsts Marģers Funka. Novembrī un decembrī viņi aizsūtījuši iesniegumus Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), Iepirkumu uzraudzības birojam, Valsts policijai, KNAB, Valsts kancelejai, tiesībsargam un Eiropas Komisijai. Pirms pašvaldību vēlēšanām abi piedalījās jaunas partijas "Saldus novadam" dibināšanā, un šī partija pārņēma savā programmā vecā kultūras nama atjaunošanas vajadzību. Vēlēšanās tā ieņēma sešus krēslus – tikpat, cik Māra Zusta "Zaļā partija", taču koalīciju ar ZZS un NA izveidoja pēdējie.

Jānis Ozoliņš: "Mēs esam par to, lai katastrofu centru uzceltu kādā citā vietā un lai atjaunotu veco kultūras namu."

Foto: Ivars Bušmanis / Latvijas Mediji

Otrajā pusē šobrīd ir Saldus novada domes deputātu vairākums un... nespēju identificēt, kas vēl. Varbūt saimnieciskais aprēķins? "Ja mēs atjaunojam Brīvības ielas kultūras namu ar apmēram 10 tūkstoš kvadrātmetriem, tā uzturēšana maksātu vairāk nekā 100 tūkstošus eiro gadā. Ēku Avotu ielā mēs jau uzturam, un, ja to pārbūvējam un optimizējam, tad uzturēšanas izmaksas būs mazākas," tā apliecina Māris Zusts.

Par saimniecisko izdevīgumu savam variantam ir pārliecināts arī opozīcijas deputāts, partijas "Saldus novadam" līderis Eduards Šmits. "Esmu pārliecināts, ka atjaunot veco kultūras nama ēku būtu visracionālākais, lētākais un saprātīgākais risinājums," viņš saka uzrunā decembrī "YouTube" kanālā.

Kultūras nama atjaunošanu sarežģī, varbūt pat neatgriezenisku padara tas, ka pašvaldības deputāti 2023. gada 3. aprīļa ārkārtas sēdē atdeva kultūras centru Iekšlietu ministrijas Valsts nodrošinājuma aģentūras īpašumā Katastrofu pārvaldības centra būvēšanai, kurš to paredzējis nojaukt un vietā būvēt jaunu ēku. Iekšlietu ministrija pērn jūnijā noslēgusi līgumu ar SIA "Selva Būve" par Katastrofu pārvaldības centra projektēšanu, būvdarbiem un autoruzraudzību par 8,1 miljonu eiro (bez PVN).

Taču tas atjaunotājus neaptur, un decembra beigās viņi Administratīvajā rajona tiesā Liepājā apstrīdējuši pašvaldības būvvaldes pērnā oktobra lēmumus, kas atļauj veco kultūras nama ēku nojaukt un vietā būvēt jaunu. Ieklausos argumentos.

Potenciāli atjaunota Saldus kultūras nama vizualizācija. To kā bakalaura darbu veikusi arhitekte Marta Zīle.

Foto: Projekta vizualizācija

Aprēķini, sentiments un politika

"Deputātu vairākuma balsojums ir demokrātisks tikai tad, ja tas ir tiesisks," atgādina Jānis Ozoliņš, aktīvākais vecā kultūras nama atjaunošanas aizstāvis. Kas tad ir bijis prettiesisks Saldus novada domes 2023. gada 3. aprīļa balsojumā, ar kuru šo ēku nodeva valstij? "Tas, ko profesionāļi ir vērtējuši – ja esošo kultūras namu nojauc un tādu pašu būvapjomu uzceļ citā vietā, tas maksā vairāk nekā trīs miljonus eiro. Deputāti sanāk kopā un 15 minūšu laikā izlemj, ka publisko mantu trīs miljonu apmērā nojauc!"

Noskatījos domes sēdes videoierakstu – tā tik tiešām ir pārsteidzoši īsa, un deputāti bez garām diskusijām nolemj kultūras namu atdot Iekšlietu ministrijai. Vai sabiedriskā apspriešana nebija vajadzīga, jautāju domes priekšsēdētājam. "Normatīvie akti neparedz obligātu publisko apspriešanu šādā gadījumā," atbild Zusts. Iebilstu, ka šis jautājums tomēr skar iedzīvotāju intereses. "Jā, tāpēc pie būvniecības publiskā apspriešana par šo ieceri notika." Precizēšu, ka sēde bija atklāta, bet pats jautājums pirms balsojuma netika publiski un atklāti izdiskutēts. Apspriešana notika divarpus gadus vēlāk, 16. septembrī, kad kultūras nams jau piederēja Nodrošinājuma valsts aģentūrai un tā rīkoja sabiedrisko apspriešanu Katastrofu pārvaldības centra būvniecības iecerei Saldū. Kā par to "Saldus Zemē" ziņoja Ieva Vilmane, uz apspriešanu bija ieradušies nepilni divdesmit interesenti. Tātad – nemaz tik lielu pilsētas iedzīvotāju daļu neuztrauc šāda ēku rokāde.

Šajā sabiedriskajā apspriedē piedalījās otrs būvvaldes lēmuma apstrīdētājs, ārsts Marģers Funka. "Iedzīvotāju grupa 40 cilvēku sastāvā ir satraukusies par šo projektu. Kopš 2023. gada esam vērsušies Nodrošinājuma valsts aģentūrā un mēģinājuši rast saprātīgu risinājumu," viņš toreiz teica. Tagad "Latvijas Avīzei" viņš pamato: 

"Kultūras namam esošajā vietā ir ainaviska vērtība. Ir ainavu arhitekta slēdziens par tā lomu Cieceres senlejā kopā ar Mūzikas un mākslas skolu, baznīcu un citām ēkām.

 Šajā vidē ielikt tehnokrātisku ēku ar sirēnām un transporta plūsmu nozīmē izjaukt kultūras vidi, kas izveidojusies pusgadsimta laikā. Tas ir saieta nams, kur tautai sanākt kopā."

Šajos strīdos atjaunošanas aizstāvji kultūras nama esošā būvapjoma ekonomisko vērtību pielīdzinājuši trim miljoniem eiro. Piemērojot aizvietošanas vērtības principu, Jānis Ozoliņš no jaunbūves (2300 m² kopplatībā) provizoriskajām izmaksām 7,6 miljonu eiro apmērā atrēķinājis esošās izmantojamās būvkonstrukcijas vērtību (pamatus, karkasu, jumta struktūru). "Nojaucamā būvapjoma aizvietošanas (ekonomiskā) vērtība veido aptuveni 40% no kopējām jaunbūves izmaksām, kas naudas izteiksmē ir apmēram 3 036 000 eiro," viņš pamato. Pašvaldības vadītājs Māris Zusts šos aprēķinus nosauc par nepareiziem, taču citus vietā nesniedz. Ēkas kadastrālā vērtība, pēc Valsts zemes dienesta informācijas, 2025. gada 1. janvārī bija 363,7 tūkstoši eiro, zemes – 45,5 tūkstoši.

Atjaunošanas aizstāvji balstās uz 2012. gadā veikto tehnisko apsekošanu, kurā atzīts, ka ēka ir atjaunojama. Turpretim Būvniecības valsts kontroles birojs 2025. gada 16. maijā sniedzis atzinumu, ka ēka ir vidi degradējoša vai bojā ainavu un ir bīstama.

Pašvaldība un Iekšlietu ministrijas Valsts nodrošinājuma aģentūra iedzīvotājiem skaidro, ka ēka obligāti nojaucama, jo to prasa projekta nosacījumi. Turpretim atjaunošanas aizstāvji iebilst, ka kultūras nams nav nojaucamo ēku sarakstā. "Programmas nosacījumi (MK noteikumi) neparedz specifisku rīcību vai ierobežojumus šai ziņā – vai esošas (t. sk. degradētas ēkas) būtu vai nebūtu obligāti jānojauc," skaidrību vieš Daiga Reihmane, Centrālās finanšu līgumu aģentūras Komunikācijas nodaļas vadītāja. Īsāk – kā projekts paredz, tā drīkst darīt.

Nesakrīt arī citu vietu skaits, kas piedāvātas Katastrofu pārvaldības centra būvniecībai. Māris Zusts liecina, ka "piedāvāta arī vieta ārpus pilsētas centra Brīvības ielas galā uz Gaiķu pusi, bet par labāko ministrija atzina tieši šo vietu Brīvības ielā". Funka apgalvo, ka esot runājuši gan ar Iekšlietu ministriju, gan ar Nodrošinājuma valsts aģentūru par vēl trim citām papildu vietām, kur varētu celt katastrofu centru tepat Saldus centra tuvumā: "Pie Novadnieku apļa, pie Rīgas–Liepājas šosejas un pie slimnīcas, visas pieslēgtas maģistrālēm un 800 metru attālumā no pašreizējās vietas." "Tad būtu abi – gan kultūras nams, gan katastrofu centrs," uzskata Jānis Ozoliņš.

Abas domstarpībās iesaistītās puses pārspīlē un maldina viena otru.

Māris Zusts pārmet oponentiem, ka, slēpjoties aiz kultūras vairoga, viņi torpedē valsts drošību: "Šobrīd notiek ļoti aktīvs darbs pret katastrofu centra būvniecību, kas, manuprāt, ir pretvalstiski. Tas ir tieši saistīts ar iedzīvotāju dzīvību un drošību. Cīnīties pret investīcijām novadā, kas paredzētas cilvēku drošībai, izmantojot jebkādus ieganstus un argumentus, ir ļoti diskutabli." Jānis Ozoliņš uz pārmetumiem atbild: "Mēs esam par to, lai katastrofu centru uzceltu kādā citā vietā." Tomēr jāatzīst, ka šīs aktivitātes var panākt arī to, ka Eiropas Savienības un valsts investīciju 10 miljoni eiro paiet Saldum garām.

Kultūras nams – pašvaldības ēkas pagarinājums?

Māris Zusts "Latvijas Avīzei" apliecina: "Mēs visi 12 gadus esam gribējuši kultūras namu [vecajā vietā], bet praktiski nav tādu iespēju. Ja skatāmies saimnieciski un pragmatiski, tad ir pagājis laiks, kultūra transformējusies, un jautājums par kultūras nama apjomu un piedāvājumu arī mainījies. Mums ir liela infrastruktūra no komunisma laikiem. Ja mēs redzam, ka pašvaldības ēku varam pārbūvēt, saliekot citās ēkās darbiniekus un nodrošinot pakalpojumu, tad ietaupām uz ēku uzturēšanu un apsaimniekošanu. Kultūras nama apjomu samazināt var."

Pašvaldības ēkas Saldū, Avotu ielā 12, pārbūves projekta aktu zāles pirmā skice, ko kā neatbilstošu kultūras darbinieku vajadzībām noraidījusi darba grupa.

Foto: Projekta vizualizācija

Septembrī pašvaldībā izveidota darba grupa, kurā ir amatierkolektīvu – deju kolektīvu, koru, teātra – vadītāji. "Šobrīd ir neformāla vienošanās, ka tālāk strādājam pie mūsu administratīvās ēkas Avotu ielā 12 pārbūves par kultūras namu," vēsta Māris Zusts. Vienā no pirmajām sēdēm viņš minējis, ka kultūras namam varētu tērēt līdz septiņiem miljoniem eiro, trijos gados aizņemoties par diviem miljoniem gadā. Agrāk tas nav bijis iespējams, jo "pirms diviem gadiem budžeta likums neparedzēja iespēju ņemt kredītu kultūras nama renovācijai. Līdz ar to tajā brīdī nebija nekādu iespēju piesaistīt finansējumu kultūras nama atjaunošanai", kultūras nama neatjaunošanu tagad attaisno Zusts.

Arī kultūras dzīves vadītāja Maija Rjabova piekrīt: "Mums nav iespējams šo veco kultūras namu atgūt un renovēt, tāpēc es saku, ka Avotu ielas variants ir viens no pieņemamākajiem. Protams, tur vēl daudz ko ir runāt par pielāgojamību un par to, cik liela zāle būs."

Cik redakcijai zināms, pirmā skice darba grupā tika noraidīta. Varbūt tāpēc Māris Zusts nav gatavs nodot sabiedrības vērtējumam ne summu, ne skices: "Mēs šobrīd neskrienam ar paziņojumiem, ka tūlīt viss būs gatavs. Mēs to neslēpjam, bet laiks saliks visu vietās. Līdz jaunajam kultūras namam vēl ir tāls ceļš ejams. Kad cilvēki ieraudzīs, sajutīs un tiks noslēgti pirmie līgumi, situācija var mainīties."

Strīds par to, kurš variants – atjaunot vai piebūvēt – ir saimnieciskāks un piemērotāks, šobrīd nav izšķirams kaut vai tāpēc, ka nevienai no pusēm nav pamatotu aprēķinu par iespējamām izmaksām. Ir tikai vīzijas, vizualizācijas, skices un pieņēmumi.

9. martā ir gaidāms pirmais Administratīvās rajona tiesas lēmums, 26. martā – otrs par to, vai būvvaldes lēmums ir atceļams. Tas ir pēdējais pašvaldības lēmums, ko juridiski iespējams apstrīdēt (iepriekšējo lēmumu termiņi ir nokavēti). Ja to atcels, tad būs jāmeklē cita vieta Katastrofu pārvaldības centram.

Katastrofu pārvaldības centri

• Projektā "Katastrofu pārvaldības centru būvniecība" plānota 11 katastrofu pārvaldības centru būvniecība: Tukumā, Rīgā (Bolderājā), Kuldīgā, Preiļos, Siguldā, Aizkrauklē, Limbažos, Jūrmalā (Kauguros), Dobelē, Ludzā un Saldū.
• Projekts uzlabos civilajā aizsardzībā un katastrofu pārvaldībā iesaistīto darbinieku darba apstākļus un darba drošību, kā arī veicinās reaģēšanā un katastrofu pārvaldībā iesaistīto dienestu – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Iekšlietu ministrijas Informācijas centra, Nodrošinājuma valsts aģentūras un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta – sadarbību un koordināciju.
• Kopējās izmaksas – 106 424 959 eiro, t. sk. ERAF – 24 669 413 eiro.
• Projekta ieviešanas beigu datums 2029. gada 31. decembris. Nosacījumi paredz, ka līdz šim datumam jāpabeidz vismaz 10 katastrofu pārvaldības centru būvniecība (no 11).

Avots: CFLA.