17.1 °C
Maija Kurševa ir pirmā Latvijas māksliniece, kura šopavasar saņēmusi Mākslas gada balvu kategorijā "Gada mākslinieks". Tas ir ikgadējs valsts apbalvojums māksliniekiem, kuratoriem, kritiķiem un pētniekiem, lai izceltu nozīmīgākos mākslas nozares gada notikumus un personības.
Maija Kurševa ir multimediju māksliniece, Latvijas Mākslas akadēmijas maģistre, docente un profesionālās doktorantūras studente. Viņa ir aktīva Latvijas laikmetīgās mākslas profesionāļu kopienas dalībniece, pirms vairākiem gadiem nodibināja nekomerciālu mākslas galeriju "Low" un noorganizēja Rīgas Zīnu festivālu (veltīts neformālajai izdevējdarbībai jeb pašizdošanai), bijusi mākslinieku apvienības "Popper Publishing" līdzdibinātāja. 2017. gadā Maiju Kurševu nominēja prestižajai Purvīša balvai par darbu "Dzīvesprieks". Viņas darbi ir Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā.
2025. gadā Baltijas mākslas telpā Maija Kurševa sevi pieteica ar personālizstādi Rīgā "Tīrraksts" galerijā "Māksla XO", kā arī ar dalību "Kim?" Laikmetīgās mākslas centra festivālā "Eden" un Tallinas grafikas triennālē.
Māksliniece iepriekš pati ir darbojusies vairākās žūrijās un vērtēšanas komisijās Latvijas Kultūrkapitāla fondā, kā arī strādājusi Vijas Celmiņas fonda stipendijas piešķiršanas komisijā. Tāpēc saruna ar Maiju Kurševu sākās ar jautājumu: kāda ir sajūta, atrodoties žūrijai pretējā pusē un saņemot Latvijas Mākslas gada balvu?
M. Kurševa: Mākslā ir maz atgriezenisko saišu. Mūziķiem, dziedātājiem un aktieriem pēc koncertiem un izrādēm skan aplausi. Tas ir novērtējums. Mākslā šī atzinība nāk no profesionāļiem. Protams, ir liels prieks un gods par žūrijas novērtējumu. Tas ir vēsturisks brīdis – pirmajai saņemt balvu kategorijā "Gada mākslinieks".
Saprotu, ko nozīmē strādāt žūrijā. "Gada mākslinieka" kategorijā bijām izvirzīti pieci (vēl bija nosaukti Agate Tūna, Laimdota Malle, Liene Mackus un Viktors Timofejevs. – Red.), un šis fakts jau pats par sevi ir augsta atzinība – labs ieraksts CV mums katram. Mēģināju nedomāt par to, vai saņemšu balvu, un žūrijai, pieļauju, bija ļoti grūti izvēlēties vienu mākslinieku. Apzināti dzinu prom domas par iespējamo uzvaru.
Jūsu daiļrade balstās zīmējumos, kur līdzvērtīgi darbojas līnija (vai krāsu laukums) kopā ar darba nosaukumu un papildinošo tekstu. Tas atgādina matemātisku formulu, kurā, summējoties šiem trim komponentiem, tiek aptverts mākslas darba saturs vai to sērija kopumā. Kāpēc jūsu zīmējumiem ir vajadzīgi nosaukumi?
Zīmējuma nosaukums iedod virzienu, kurā iespējams domāt. Līnija un krāsu laukumi ir atvērti interpretācijai. Mani darbi nav psiholoģiski portreti vai izpausmes. Tās ir sajūtu būtnes. Es jau nestāvēšu skatītājam blakus un nečukstēšu ausī, kas tur tieši būtu jāredz. Ja darbam ir pavadošais teksts, es to rakstu ar mērķi uzrunāt lasītāju. Tā tiek iezīmēts plašāks konteksts un skatītāji tiek iepazīstināti ar manām idejām un darba tapšanu.
