26.1 °C
Skatoties bērnu izrādes Lietuvā, interesanta šķiet aktīvā sociālā ievirze, un būtiski atšķirīgs ir izrāžu mazuļiem lielais īpatsvars. Kādai jābūt labai profesionālā teātra izrādei bērniem, viedokļu būs tikpat daudz, cik ir vecāku, pedagogu, pieaugušo, kuriem ir jebkāda saistība ar bērniem.
Daudzveidība un izrāžu skaits šajā jomā pie mums palielinās, pateicoties programmai "Latvijas skolas soma", un tas liek palūkoties plašāk un ievērot arī no mūsu mākslinieku repertuāra atšķirīgo piedāvājumu, kas redzams aiz robežām, piemēram, Lietuvā.
Būtiski atšķirīgais
Profesionālu trupu piedāvājums bērnu auditorijai lietuviešiem ir salīdzinoši lielāks. Nemeklējot statistiku, to radošo kolektīvu skaitu nosaukt grūti. Aktīvākās skatuves mākslas organizācijas apvieno ASSITEJ (Starptautiskā profesionālo teātru bērniem un jauniešiem asociācija), Lietuvā tādas ir 38 teātru organizācijas, tostarp valsts un nevalstiskie teātri, individuāli profesionāļi, kā arī projektiem atvērtas skatuves (piemēram, "Meno Spaustuve" Viļņā). Zīmīgi, ka vairāk nekā pie mums ir nelielu pilsētu profesionāli teātri – Panevēžas, Kelmes, Klaipēdas, protams, vairākas Kauņas un Viļņas trupas. Asociācijas dalībnieku estētisko žanru spektrs pārsteidz ar daudzveidību – netrūkst laikmetīgās dejas, muzikālo, cirka žanru pārstāvju, īpašs ir "Sajūtu teātris" ("Pojūčių teatras"), kā arī teātra izglītības grupa (dibinātāja Loreta Vaskova). Viens no jaunākajiem un interesantākajiem jaunu aktieru nodibinājumiem ir "Bez kurpēm", kas pastāv trīs gadus un piedāvā desmit izrādes dažādu vecumposmu mazajiem skatītājiem.
Uzkrītoša atšķirība no mūsu pierastās prakses novērojama izrāžu producēšanas posmā, bieži sadarbojoties lielajiem (trupas ar stacionāru ēku) un mazajiem teātriem, kad lielie piedāvā telpas jaunajai auditorijai piemērotiem iestudējumiem. Zinu vienu līdzīgu un ļoti pieprasītu gadījumu Latvijas Nacionālās operas repertuārā – "Mazulis ausās, mūziku klausās".
Starptautiska sadarbība
Ārpus ASSITEJ šajā jomā pastāvīgi strādā arī citi profesionāļi. Aktīvu repertuāra programmu un pašu organizētu starptautisku festivālu "Labas" piedāvā 1998. gadā dibinātais "Teatriukas", profesionālu muzikālu neatkarīgu aktieru Daļas Mikoliūnaites un Žilvina Ramanauska ģimenes teātris. Trupas uzmanības lokā ir ģimenes un skolas, viņi piedalās dažādos kultūras, izglītības un sociālos projektos un īpaši pateicas Lietuvas Kultūras padomei par finansiālu atbalstu iespējām izrādes vest un rādīt tieši pie skatītājiem visā valstī.
"Lietuvas kultūras pase" (Kultūrinės edukacijos sistema)– finansiāla atbalsta programma – salīdzināma ar "Latvijas skolas somas" mērķi veicināt sasaisti starp kultūru un izglītības sistēmu. Arī Lietuvā nav iedalījuma starp TIE – teātri izglītībā un TYA – teātri jaunākajai auditorijai, kas citviet tiek tradicionāli un pamatoti nošķirts. Lietuvā ir trīs ilggadēji starptautiski regulāri festivāli – "Labas" (dažādās Lietuvas pilsētās notiek kopš 2015. gada), "Jėga" (2025. gada maijā Panevēžā notika astoto reizi), "Kitoks" (Viļņā ik gadu janvārī kopš 2015. gada).
Sajūtu un iztēles teātris
Pēdējos gadus apmeklēju vairākus festivālus Lietuvā, un to programmās iekļautās izrādes akcentējušas netradicionālākas radošās pieejas, rādot mazliet atšķirīgu attieksmi pret mazo skatītāju, kas visuzskatāmāk izpaužas līdzdalības uzvedumos. Interesanta ir aktīva sociālā ievirze, un būtiski atšķirīgs ir izrāžu mazuļiem lielais īpatsvars.
Festivāls "Kitoks" aicināja skatītājus uz "Kūniņu" ("Padarėliai"), ko bērniem ar īpašām sensoriskām vajadzībām vecumā no četriem līdz deviņiem gadiem un viņu ģimenēm piedāvāja "Sajūtu teātra" radošā komanda režisores Karolīnas Žernītes vadībā. Aktrises stāstu par pļavas dzīvi un tās iemītniekiem – kāpuriem, bitēm, ziediem – papildināja katras ģimenes patstāvīga darbošanās kopā ar bērnu, kas ar pieaugušo palīdzību pakāpeniski atvēra izsniegto priekšmetu iepakojumu, kas bija līdzīgs kokoniem. Tajos bija iespēja atrast dažādas lietas, kas sniedz sensoro pieredzi, aptaustīt, ieskandināt, uzvilkt spārnus, darboties ar kāpuru, oliņām, zariem u. tml. Norises papildināja īpaša mūzika, pārnesot iztēli no vienas epizodes uz nākamo. Jāpiebilst, ka izrādes veidotāji balstās uz savu eksperimentāli iegūto pieredzi ar dažādas jutības bērniem un zinātnisku metodoloģiju.
