13 °C
Vienpadsmitajā aprīlī pār mūsu zemi lēni, plašiem spārnu vēzieniem pārlidoja liels putns. Tā bija Vijas Vētras dvēsele, kas devās Aizsaulē.
Nedēļas nogalē Rīgas Latviešu biedrības Lielajā zālē atvadījāmies no mūsu tautas dejas priesterienes Vijas Vētras. Tāda atvadīšanās bija pirmo reizi mūsu tautas vēsturē. Nē, tā nebija visdaudzskaitlīgākā, un tur nebija visi bijušie un esošie premjeri un prezidenti, tautas tribūni, deputāti un baletmeistari. Tomēr zāle nebija tukša, Vijas talanta priekšā noliekt galvu un nomesties ceļos, lai papildinātu iespaidīgo ziedu mandalu, bija gan viņas skolēni, gan studenti, gan vienkārši latvieši, kas izjuta un izjutīs vienmēr Viju kā mūsu tautas dejas vaideloti.
Ikdienas kņadā, pašu priekā par to, cik esam skaisti un vareni dejotāji, mēs nereti nemākam novērtēt, kas vispār ir deja, kāpēc mēs dejojam un kāpēc mums bija dota īpaša dejotāja – vaidelote. Varbūt daļa nekad neapjautīs, ko tas nozīmē – būt par vaideloti. Dzejnieks Imants Ziedonis to apjauta pirmais, jebšu viņiem abiem bija radniecīgas dvēseles. Tāpēc jau 1990. gadā viņš ielūdza Viju dejot dzimtenē. Tieši tad Vija Brīvdabas muzeja Usmas baznīcā pērkona vētras laikā dejoja vaidelotes deju. Tautas tērpā, ar trideksni rokā.
Kas dejoja, atdodot godu priesterienei?
Urna ar Vijas pelniem un relikvijas bija uz skatuves, bet zāles vidus lielāko daļu aizņēma iespaidīga ziedu mandala. Cilvēki nāca, papildināja ziedu klāju ar savu pienesumu un brīdi kavējās. Zāles beigās bija dažas krēslu rindas, kur varēja gremdēties pārdomās, paklausīties mūziku, noskatīties dejas rituālus un ieklausīties dzejā. RLB Folkloras komisijas rituālā varēja piedalīties vismaz četrdesmit dejotāji – tas bija Dvēseļu tilts, kurā ar tautas sadāvinātajiem Goda dvieļiem dejoja „Rīgas Danči“ kopā ar Vijas talanta pielūdzējiem. Skanēja kokles, tai skaitā Dižkokle, kāda ir pasaulē tikai viena, un Rozīte Katrīna Ponne dziedāja „Vij, Dieviņi, zelta viju.“…
Ik brīdi bija klusums, kad ļaudis plūda un lika ziedus – visvairāk lillā ceriņus. Tad atkal deja, dzeja un mūzika. „Alarippu“ dejoja Larisa Podskočaja, Ziemeļindijas mūziku skandēja Sergeja Ancupova ansamblis, Dievturi dziedāja Vēja mātes dziesmu, „Dzirnu“ solisti dejoja īpašu Agra Daņiļēviča veltījumdeju, Siguldas dejotājas ar „Kalamatianos“, Raimonda Vazdika ar Tagores dzeju, Jūlija Jansone ar Eiritmiju un Aspazijas dzeju, Ņujorkas latviešu veltījums un daudz siltu atvadu vārdu. Atvadīšanos noslēdza Biruta Ozoliņa ar „Māras rāgu“. Pēc tam „Rituāla“ un Vijas Vētras fonda dalībnieces savāca mandalas ziedus un devās uz Daugavu, lai tos laistu mūsu Likteņupē. Urnu ar ceriņziedu vainagu nesa ceremonijas vadītāja Iveta Sproģe.
Kas tridinās Vijas trideksni, kāps Vijas deju kurpēs un dies mūsu vaidelotes Dejas ceļā?
Šaisaulē Vijas pēdās iet tie, kuri bija tuvi gan garīgi, gan dvēseliski, gan uzskatīja Viju par savu skolotāju. Rūpīgi Vijas piemiņu kopt apņēmušās Vijas studentes, kuras izveidojušas Vijas Vētras fondu. Tieši viņas rūpēja atvadu norises Rīgas Latviešu biedrībā un ziedu mandalas laišanu Daugavā. Inga Cēsniece, Iveta Sproģe, Aija Dvinska, Zita Valka, Jūlija Jansone, Larisa Podskočaja, Liāna Putniņa, Baiba Šmita, Ieva Laine, Antra Zūkere, Odrija Kalve, Aija Valdheima.
Tikai skaidrs, ka ikdienišķumā mēs varbūt nepieminēsim Viju, mums savas rūpes un darbi. Iespējams, ka kādu laiku paliksim bez vaidelotes – tas nav darbs vai sabiedrisks pienākums. Tas ir dzīves aicinājums.
Pēc divdesmit gadiem jau būs izaugusi jauna paaudze. Jaunieši, kas nedēļas nogalē Liepājā dejoja savos svētkos, jau dejos vidējās paaudzes dejas svētkos. Jaunieši un bērni, kas Saulkrastos pulcējās Nacionālajā „Pulkā eimu, pulkā teku“ sarīkojumā, būs izauguši par slaveniem koklētājiem, dziedātājiem un dibinās jaunas „Tautumeitu“ un „Auļu“ grupas. Varbūt starp viņiem jau aug jaunā vaidelote. Vija arī savu dejas dzīvi sāka kā balerīna Austrijā un pēc tam Austrālijā dejoja latviešu tautas deju, bet sakrālajai indiešu un grieķu dejai veltīja visvairāk radošā spara. Dzīves otrajā pusē atgriezās pie saknēm – gan pati dejoja kā vaidelote ar trideksni, gan veidoja horeogrāfijas, kā, piemēram, „Pēdu izmīdīšanas deju“. Vija ir ierakstījusi savu un Latvijas vārdu arī Vācijā, Austrālijā, Indijā un Grieķijā. Mirusi Ņujorkā, tagad viņas pelni būs Meža kapos.
Apsveikuma raksts Vijas Vētras dzimšanas dienā ASV dejas žurnālā „Dance Magazine“.
Vēl izskan atvadu vārdi…
Režisors, Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdis Guntis Gailītis: „Apbrīnojama bija Tava mīlestība un sevis veltīšana dejas mākslai visplašākajā spektrā. Un mēs – Tavi draugi, kolēģi, Tavas mākslas un personības cienītāji – to visu redzējām un apbrīnojām! Tevis atstātais mantojums – grāmatās, filmās, fotogrāfijās, atmiņās, “Vijas Vētras fonda” darbībā, Tavās meitenēs – vēl ilgi liks par Tevi domāt un Tevi pieminēt! Un Tu būsi kā briljants, kas mirdzēs visdažādākos toņos un rakursos, kas mums atgādinās par Tevi Tavu draugu un cienītāju kopā būšanas brīžos.
Lai viegls un gaišs Tev Mūžības ceļš – mierīgs, bez vētrām...“
Etnogrāfe Indra Čekstere: „Vija bija cilvēks, kas atklāja cilvēka dvēseles spēku un spēju nest mīlestību pret deju, kustību, krāsām cauri visiem dzīves sarežģījumiem. Īpašu garīgu spēju iedvesmot citus arī tad, kad gadu skaits pieaudzis. Vija spēja sajūsmināt ikvienu, kas redzēja viņas apbrīnojamo talantu. Viņa vēstīja par mūsu tautu un reizē vēstīja par ikvienas tautas gara izpausmēm. Uzmirdzēja pasaules debesīs kā brīnumputns.“
Dejas skolotājs, horeogrāfs Agris Daņiļēvičs: „Uzskatu Viju par savu skolotāju un arī kolēģi. Sākumā apbrīnoju Vijas talantu, tad, nākot tuvākā saskarsmē, runājot un spriežot par deju, tās būtību un jēgu, nonācu pie secinājuma, ka mums ir kopīgi uzskati. Dejas izpratnes un horeogrāfijas veidošanas pamatprincipi mums saskanēja, un par to man bija un ir liels prieks. Tas mūs kopā saturēja gandrīz divdesmit gadus.“
Raksta noslēgumā aicinu pievienoties horeogrāfes Ivetas Pētersones-Lazdānes un pētnieces Solvitas Lodiņas vēlējumiem: „Lai Vijai Vētrai gaišs ceļš pretim mūžībai. Lai varavīksnē tīts tilts uz dvēseļu debesīm!“
Vairāk par atvadu sarīkojumu var uzzināt Vijas Vētras fonda lapā šeit.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Nedēļas abonements
Fokusā – tas, kas interesē tieši tevi. Izvēlies savus autorus, tēmas vai sadaļas un lasi pēc saviem noteikumiem.
10 raksti tikai par 0,50 €
- Fiksēta cena par noteiktu rakstu skaitu
- Lasi, kad vēlies – bez termiņa stresa
- Iespēja jebkurā brīdī iegādāties papildu rakstus
Izvēlies brīvību lasīt to, kas tev patiešām svarīgs šeit.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
