Finanšu ministrija iesniedza izskatīšanai valdībā jauno pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeli jeb grozījumus 2015. gadā pieņemtajā likumā, ko otrdien bija paredzēts vērtēt valdības sēdē. Taču pēc apspriešanās koalīcijas sanāksmē nolemts šonedēļ projektu neskatīt, bet turpināt diskusijas ar pašvaldībām, kuru viedokļi ir atšķirīgi. Grūti gan iedomāties šādas diskusijas priekšvēlēšanu laikā. To, ka arī 14. Saeima, visticamāk, nepieņems jaunu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeli, "Latvijas Avīzei" prognozēja gan koalīcijas, gan opozīcijas frakciju vadītāji.
Viena no galvenajām problēmām ir tā, ka pašvaldību finanšu izlīdzināšanā valdība vismaz pagaidām nav gatava palielināt valsts budžeta daļu, kas esot jāskata kontekstā ar nākamā gada budžetu. "Tā nav reforma, ja finansējums tiek pārdalīts starp pašvaldībām, bet valsts budžeta daļa finanšu izlīdzināšanā ir nemainīga gadiem," "Latvijas Avīzei" sacīja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Māris Sprindžuks ("AS"), kurš atbild par sadarbību ar "Rīgas metropoli". Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) iesniegtajā atzinumā arī uzsvērusi, ka valsts budžeta līdzdalība finanšu izlīdzināšanas sistēmā nav pietiekama. Par projektu kopumā LPS nevarēja sniegt vienotu viedokli, jo pašvaldību viedokļi atšķiras.
Latgales plānošanas reģiona attīstības padome un Reģionālo attīstības centru apvienība, lai gan ar iebildumiem, tomēr konceptuāli atbalsta projektu. Taču "Rīgas metropole", kas apvieno Rīgu un turīgās Pierīgas pašvaldības, aicina valdību apturēt projekta tālāku virzību, jo tas paredzot papildu finanšu slogu Rīgas reģiona pašvaldībām. Tās ir pašvaldības, kas iemaksā vislielākās summas Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, no kura atbalstu saņem novadi un pilsētas ar zemākiem ieņēmumiem uz vienu iedzīvotāju – tajā skaitā vairākas valstspilsētas. Ņemot vērā, ka jau 5. jūnijā sāksies oficiālais Saeimas priekšvēlēšanu aģitācijas periods, tā laikā valdība diez vai gribēs ķerties pie tik strīdīgi vērtēta projekta, jo Rīgā un Pierīgā dzīvo liela daļa vēlētāju. Tāpat redzams, ka pretrunīgas ir arī koalīcijas partneru attiecības, tāpēc tām būtu grūti vienoties par šo reformu. Tas varētu būt galvenais iemesls, kāpēc arī šis projekts, visticamāk, netiks pieņemts.
Pirms diviem gadiem neizdevās