Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis intervijā britu raidsabiedrībai BBC atzina, ka viņam ir ļoti slikta priekšnojauta par Irānas kara ietekmi uz Ukrainas miera procesu.

Reklāma

Zelenskis aicināja ASV prezidentu Donaldu Trampu un Lielbritānijas premjerministru Kīru Stārmeru tikties un rast kopīgu valodu, aicinājumu paužot pēc tam, kad Tramps atkārtoti bija kritizējis Stārmeru.

Ukrainas prezidents arī teica, ka viņam ir "ļoti slikta priekšnojauta" par Tuvo Austrumu konflikta ietekmi, norādot, ka miera sarunas Ukrainā "nepārtraukti tiek atliktas. Un tam ir tikai viens iemesls - karš Irānā".

Ukrainas prezidents vizītē Londonā ieradās otrdien.

Cenšoties ierobežot naftas cenu kāpumu, ko izraisījis Irānas karš, ASV mīkstinājušas sankcijas, ar ko aplikta Krievijas naftas tirdzniecība.

Lielbritānija ir rietumvalstu vidū, kas pēc šī ASV soļa paziņojušas, ka Krievijas naftai noteiktās sankcijas nemazinās.

Londona arī aicinājusi uzturēt spiedienu pret Krieviju.

Kopš 2026. gada sākuma Ukraina, Krievija un ASV ir rīkojušas vairākas trīspusējo sarunu kārtas. Janvārī un februāra sākumā delegācijas tikās Abū Dabī, pēc tam februāra vidū sarunas notika Ženēvā.

Jaunu tikšanos Abū Dabī bija paredzēts rīkot marta sākumā.

Saskaņā ar Zelenska iepriekš teikto, sarunas bija plānotas no 5. līdz 8. martam.

Par tikšanos tika panākta vienošanās, pirms 28. februārī Izraēla un ASV sāka karu pret Irānu.

Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 1 282 570

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 1 282 570 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1710 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 786 tankus, 24 229 bruņutransportierus, 38 506 lielgabalus un mīnmetējus, 1688 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1333 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 349 helikopterus, 184 333 bezpilota lidaparātus, 4468 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 83 974 automobiļus un autocisternas, kā arī 4091 specializētās tehnikas vienību.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

KONTEKSTS

2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā. 

Ukrainas atbalstītāji nezaudē ticību, ka ukraiņi vēl ir ceļā uz uzvaru un agri vai vēlu Krievijas okupantu armijai nāksies atkāpties no Ukrainas zemes.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.