18.6 °C
Rēzeknes domē valdošais vairākums, kuru pārstāv novembra sākumā no amata atstādinātais Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs, nevēloties piekāpties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), kā arī Finanšu ministrijai (FM), kas vilcinoties pieņemt lēmumu par finanšu stabilizācijas procesa uzsākšanu Rēzeknē.
Visticamāk, arī ceturtdien paredzētajā Rēzeknes domes sēdē nevarēs pieņemt lēmumus kvoruma trūkuma dēļ. Ja trīs reizes pēc kārtas sēde nenotiek, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs var rosināt domes atlaišanu. Taču ministre Inga Bērziņa ("JV") neplāno izmantot šīs tiesības līdz Valsts kontroles ziņojuma saņemšanai, bet gan piedāvās Saeimai kā steidzamus pieņemt grozījumus likumā, lai paredzētu, ka deputāts, kurš trīs reizes neattaisnoti nav apmeklējis sēdi, automātiski zaudē mandātu.
A. Bartaševičs ir vērsies tiesā un pārsūdzējis lēmumu par viņa atstādināšanu. Pirms ceturtdien paredzētās domes sēdes A. Bartaševičs, kurš tagad ir ierindas deputāts, "Latvijas Avīzei" teica, ka ministres iecere grozīt likumu vienas pašvaldības dēļ, viņaprāt, ir nedemokrātiska, bet nākotnē tas varot skart arī citas pašvaldības un "iedzīvotāju vēlētai pašvaldību varai tas ir milzīgs apdraudējums".
A. Bartaševičs ir pārliecināts, ka tiesā viņš vinnēs. "Mēs aizstāvēsim sevi un būsim tie, kas lauzīs ledu, lai līdzīgā situācijā nenonāk arī citi," brīdināja A. Bartaševičs.
Partijas "Saskaņa" sarakstam, no kura ievēlēts tagadējais partijas "Kopā Latvijai" priekšsēdētājs A. Bartaševičs, domē ir astoņi no 13 mandātiem. Tas nozīmē, ka opozīcijai nav nekādas iespējas ietekmēt domes lēmumus. Vairāku partiju – Nacionālā apvienība, Latvijas Zaļā partija, "Jaunā Vienotība", Latvijas Reģionu apvienība un Latgales partija – sarakstam domē ir trīs deputāti, bet Jaunajai konservatīvajai partijai un "Progresīvajiem" – katram pa vienam mandātam. Tagad likums nosaka, ka par mandāta anulēšanu, ja deputāts trīs reizes neattaisnoti kavē sēdi, var lemt dome, bet Rēzeknē valdošajam spēkam ir vairākums, kas, visticamāk, šādu lēmumu nepieņemtu, jo neierašanās uz sēdēm ir apzināta rīcība nolūkā panākt domes atlaišanu.
Tiesības, nevis pienākums
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre I. Bērziņa, kura pirms nedēļas apmeklēja Rēzeknes domi, otrdien intervijā Latvijas Radio teica, ka viņa esot pārliecinājusies par pašvaldības administrācijas gatavību strādāt un risināt ar domes finanšu situāciju saistītos jautājumus, bet to nevar izdarīt, ja dome nepieņem lēmumus. Tie ir nepieciešami arī, lai uzsāktu finanšu stabilizāciju, uzskata ministre.
"Mans aicinājums deputātiem ir uzņemties atbildību, sanākt uz sēdēm un pieņemt Rēzeknes cilvēkiem svarīgus lēmumus, bet, ja nav gatavi strādāt, tad nolikt mandātus, lai vietā varētu nākt citi deputāti, kas var šos pienākumus pildīt,"
teica I. Bērziņa.
Pašvaldību likums paredz vairākus gadījumus, kad ministrs var rosināt domes atlaišanu, par ko galīgo lēmumu pieņem Saeima, bet nav teikts, ka tā noteikti ir jārīkojas. Domi var atlaist arī tad, ja tā divu mēnešu laikā nevar ievēlēt priekšsēdētāju. Piemēram, bez vadības 2021. gada 28. janvārī palika Dundagas novada dome. Taču toreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs ("AP") tikai pēc vairākiem neveiksmīgiem mēģinājumiem panākt domes rīcībspēju 21. aprīlī sasauca Dundagas novada domes sēdi. Dundagā mandātus deputāti nolika paši, pēdējie pieci domnieki to izdarīja 2021. gada 12. maijā, bet 13. maijā Saeima pieņēma likumu par Dundagas novada domes atlaišanu, ieceļot pagaidu administrāciju. Ja no viena saraksta pieteiktie kandidāti visi noliek mandātu, vietā nāk cita saraksta kandidāts, bet Dundagā vairs nebija, kam nākt vietā.
Domes atlaišana ir galējais solis. "Tās ir tiesības, bet ne pienākums," intervijā Latvijas Radio teica ministre. Viņa paskaidroja, ka pašvaldības administrācija varēs strādāt un ikdienas funkcijas veikt, dome saņems finansējumu 1/12 daļu no budžeta. Taču
vienlaikus I. Bērziņa virzīšot jau minēto priekšlikumu likumā, lai deputāti, kas neattaisnoti neapmeklēs trīs sēdes, zaudētu mandātu,
par ko varētu lemt Centrālā vēlēšanu komisija. Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis uzskata, ka nebūtu labi ar pašvaldību darbību saistīto kārtību mainīt sasaukuma vidū, jebkuras izmaiņas likumā būtu attiecināmas uz nākamo sasaukumu. Taču Saeimas deputātu pirmā reakcija uz ministres piedāvājumu liecina, ka Saeimā šādiem grozījumiem varētu būt vairākuma atbalsts.
Rēzeknes domes opozīcijas deputāts Juris Guntis Vjakse, kurš pārstāv Latvijas Zaļo partiju no vairāku politisko spēku kopīgā saraksta, "Latvijas Avīzei" sacīja, ka, neapmeklējot sēdes, valdošais vairākums demonstrē attieksmi pret vēlētājiem, kas sagaida no domes rīcību. Viņš tomēr cer – ja Saeima atbalstīs I. Bērziņas priekšlikumu, tas varētu izraisīt zināmas pārdomas deputātiem, kas grib panākt domes atlaišanu. A. Bartaševiča vadītajai koalīcijai vispirms vaina būtu jāmeklē sevī, nevis ministriju vadībā, uzskata J. G. Vjakse. Tas, ka Rēzeknes pašvaldība var nonākt finanšu grūtībās, bija paredzams jau pirms vairākiem gadiem, kas liek domāt, ka nav bijusi laba budžeta pārvaldība. Taču, lai to vērtējot Valsts kontrole un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs – J. G. Vjakse esot ierindas deputāts, kuram ir cits pamatdarbs, tāpēc nav pilnīgas informācijas. Uz vaicāto, kāpēc vēlētāji joprojām uzticas A. Bartaševiča sarakstam,
J. G. Vjakse atbildēja, ka par to vajadzētu aizdomāties arī augstākajā varā esošajiem – vai pietiekami daudz ir darīts, lai šīs partijas vēlētājus pievērstu Latvijas valstij.
Ministre min būtiskus pārkāpumus
Ministre I. Bērziņa 2. novembrī atstādināja A. Bartaševiču "par būtiskiem un sistemātiskiem pārkāpumiem, vadot domes darbu un atbildot par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību". I. Bērziņa uzsvēra, ka Rēzeknes domē ir pieļauti apzināti pārkāpumi, kas skar budžeta plānošanu un izpildi. Piemēram, 2023. gada budžetā neesot iekļauts viss nepieciešamais finansējums, tajā skaitā atalgojums darbiniekiem, kas bija paredzēts tikai 11 mēnešiem. Dome ir uzņēmusies saistības bez finansiālā seguma, priekšsēdētājs ir slēdzis līgumus par vērienīgu investīciju projektu īstenošanu bez domes pilnvarojuma. Atstādināšanas pamatojumā minēts arī tas, ka Rēzeknes dome nav ievērojusi valdības noteikumus, sadalot valsts budžeta un pašvaldības dotācijas pedagogu darba samaksai. Lai pārvarētu krīzi, tā piedāvājusi atlaist aptuveni 60 strādājošos, tajā skaitā Sociālā dienesta darbiniekus.
Pašvaldība iesniedza Finanšu ministrijā finanšu stabilizācijas plānu, lai varētu izpildīt saistības. Runa vispirms ir par vairāku miljonu vērto Rēzeknes rekreācijas jeb SPA centra projektu, kas ar mērķi veicināt tūrisma attīstību ir īstenots par Eiropas Savienības fonda līdzekļiem, bet dome nespēj norēķināties ar būvniekiem. Finanšu ministrija ir secinājusi, ka pašvaldība plāno uzņemties arī jaunas saistības, lai veiktu Kultūras nama pārbūvi un paaugstinātu energoefektivitāti ēkā Rēznas ielā 41.
A. Bartaševičs uzskata, ka Finanšu ministrija apzināti gribot novest pašvaldību līdz finanšu krīzei politisku iemeslu dēļ, piesaucot, viņaprāt, formālu iemeslu, ka domē nav sakārtota centrālā grāmatvedība.
Tās darbību plānots līdz februārim sakārtot, arī atalgojuma jautājums ir atrisināts, informēja A. Bartaševičs.
Pagājušajā nedēļā notika FM Pašvaldību finanšu stabilizācijas pieteikumu izskatīšanas un finanšu stabilizācijas projektu saskaņošanas komisijas sēde, kurā uzklausīja Rēzeknes domes pārstāvjus. "FM, izprotot situācijas nopietnību, no kuras nevar ciest Rēzeknes pašvaldībā strādājošie un tās iedzīvotāji, ir radusi risinājumu atlīdzības nodrošināšanai – pašvaldībai tiks pārcelti 2023. gada aizdevuma pamatsummas ceturtā ceturkšņa maksājumi 845 200 eiro apmērā uz turpmākajiem periodiem," teikts FM informācijā medijiem. Taču ministrija uzskata, ka domē steidzami ir jāuzlabo finanšu plānošanas un vadības process, Rēzeknei nav iespējams saņemt jaunus aizdevumus un sākt jaunu projektu īstenošanu. Pieļaujamā aizņemšanās robeža attiecībā pret pamatbudžeta ieņēmumiem ir 20%, bet Rēzeknei nākamgad tā būtu 24%, "Latvijas Avīzei" paskaidroja ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis. Viņš uzsvēra – ja pašvaldība nevar segt esošās saistības, tā nevar uzņemties jaunas saistības bez seguma.
