Ostas piestātnē pietauvots stāvēja jauns, lepns pasažieru kuģis, liels kā augstceltne, ar daudztonnāžas iegrimi. Superlainerim bija paredzēts doties pirmajā jūrasbraucienā. Lai nogādātu vareno transportlīdzekli no stāpeļiem ūdenī, tika tērētas 22 tonnas ziepju un tauku.
Tam vārdā bija dots "Titāniks", kuģis tika apgādāts ar modernāko aprīkojumu un skaitījās nenogremdējams dzelzs drednauts līdz lietošanas termiņa beigām trīs gadu garumā.
Kuģa priekšgals bija vērsts uz labām pārmaiņām jūrniecībā, tas bija apveltīts ar dinamiskām pārvietošanās spējām un nesalīdzināmi ātrāks iepretī vecajam, lēni pukšķinošajam tvaikonim, uz kura daudzreiz muļļājās, ķērās, kustībai un attīstībai lika priekšā kāju un bija mūžīga nezināšana, kas būs rīt. Jaunajam peldlīdzeklim bij arī spalgāks kuģa zvans un miglas taure nekā iepriekšējā signālierīces.