Kad netiek par "bosu"; ko saka "Latvijas Avīzes" lasītāji?

Šonedēļ "Latvijas Avīzes" lasītājiem visvairāk bija ko teikt par pašvaldību vēlēšanu rezultātiem. Lūk, ko sacīja lasītāji, zvanot redakcijai.

• Jānis Dibrančs Garkalnē: "Kad vairāki uzņēmumi saiet kopā, tas ir kartelis. Tagad vēlēšanu sarakstā saiet kopā vairākas partijas – vai tad tas nav kartelis? Tad sāk dalīties – vieni darīs to, otri – citu ko. Bet jādara tā, lai būtu labi iedzīvotājiem. Uzskatu, ka vēlēt drīkstētu tikai par vienu partiju."
• Elza Broka Bauskā: "Liels paldies Bauskas novada vēlētājiem, ka netika ievēlēta Šlesera partija (Bauskas novadā partijas "Latvija pirmajā vietā" saraksts ieguvis 295 jeb 2,3% vēlētāju balsu. – Red.). Dzirdēju, ka viņš paziņojis, ka neatzīst vēlēšanu rezultātus, aicina uz "vislatvijas protestu" pret "vēlēšanu nozagšanu" un vēlas panāktu jaunu – ārkārtas – vēlēšanu organizēšanu Rīgā. Bet kā gan var aizmirst, ko viņš sadarīja, savulaik būdams satiksmes ministra amatā?! Tagad kungs Rīgas domē netiek par "bosu" un grib atkārtotas vēlēšanas... Vai tiešām cilvēkiem ir tik slikta atmiņa? Latvijā kaut kas jāmaina – gan likumos, gan cilvēku domāšanā."
• Viesturs Kudliška Jēkabpilī: "Drīzumā būs divas atceres dienas – 14. un 17. jūnijs. Ko tad atceramies 17. jūnijā? Visi atceras Kārļa Ulmaņa 1940. gada 17. jūnijā viņa pēdējā runā teiktos vārdus: "Es palikšu savā vietā, jūs palieciet savās." Tā izskanēja radiofonā, bet otrajā dienā bija lasāma arī presē. Tālāk seko: "Mūsu zemē kopš šī rīta ienāk padomju karaspēks. Tas notiek ar valdības ziņu un piekrišanu, kas savukārt izriet no pastāvošām draudzīgām attiecībām starp Latviju un Padomju Savienību. Es tādēļ vēlos, ka arī mūsu zemes iedzīvotāji ienākošās kaŗaspēka daļas uzlūko ar draudzību." Taču nācies lasīt un dzirdēt nevis "draudzīgas", bet "svešas" valsts karaspēks. Ko tad mēs īsti atceramies – melus vai patiesību?

Tas gan teikts par militāriem komandieriem, bet var attiecināt arī uz vēlēšanām. Pavēle ir jāsastāda tādā formā un jānodod tālāk tādā veidā, ka to saprot pat tie, kas negrib saprast."

• Mārtiņš Brucis Balvos: "Reportāžu par vēlēšanu norisi skatījos tālrādē visu nakti. Vēl pirms tam teicu, ka šīs vēlēšanas izgāzīsies. Bet Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja pati to novērtēja kā labi paveiktu darbu. Jau toreiz teicu, ka uztaisīti tādi vēlēšanu biļeteni, ka gados veciem cilvēkiem tie radīs problēmas. Un kas būtu, ja uz vēlēšanu iecirkņiem būtu aizgājuši vēl vairāk – kādi 90% balsstiesīgo?"
• Brigita Andermane Jaunjelgavā: "Latvijas Televīzija 6. jūnijā pirms vēlēšanām rīkoja Rīgas mēra kandidātu debates, par paraugu, iespējams, ņemot ASV televīzijas šovus. Uzskatu, ka tās bija ļoti slikti noorganizētas. Daudz ko no diskusijas dalībnieku teiktā nevarēja saprast, jo studijas viesi neprata uzvesties – auroja un bauroja. Publikai nebija izskaidrots, kā studijā jāuzvedas, kad jāpaklusē, bet kad jāaplaudē. Arī dalībnieki bija satraukušies. Tā neko nevarēja saprast ne paši, ne raidījuma vadītāja, ne tie, kas atradās pie televizora ekrāna. Velti iztērēts laiks gan raidījuma dalībniekiem, gan skatītājiem."
• Velga Pakalne Valmierā: "Manuprāt, valstij ar nepilniem diviem miljoniem iedzīvotāju nav vēlamas tik daudzas partijas un sīkpartijas. Sīkpartijas vajadzētu pārveidot par partiju nodaļām bez valsts budžeta līdzfinansējuma."
• Bērziņa Saulkrastos: "Visu mūžu esmu klausījusies sliktus vārdus par Aivaru Lembergu. Priecājos, ka viņš atkal ir augšā. Viņu mīl un atbalsta tauta, turklāt ne tikai Ventspilī. Arī Andrejs Elksniņš ir cīnītājs un rūpējas par saviem iedzīvotājiem Daugavpilī. Aleksandrs Bartaševičs Rēzeknē uzvarēja vēlēšanās, jo tauta redz, ko labu viņš dara."

Redakcijas piebilde. Ventspilī pašvaldību vēlēšanās partija "Latvijai un Ventspilij" domē ieguvusi septiņus mandātus no 13. Par šo sarakstu balsoja 4355 cilvēki (47,15%). Saraksta pirmais numurs, pašreizējais domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš no sava saraksta vēlētājiem ieguvis 1537 atzīmes par un 568 pret. Aivars Lembergs salīdzinājumā ar visiem pārējiem šā saraksta kandidātiem saņēmis gan visvairāk atzīmes par – 1774, gan pret – 1084. Tātad gandrīz katrs ceturtais šīs partijas vēlētājs Aivaru Lembergu šogad nav atbalstījis. Jāpiebilst, ka 2021. gada pašvaldību vēlēšanās par sarakstu "Latvijai un Ventspilij" nobalsoja 4562 (54,32%) vēlētāju. Pirms četriem gadiem A. Lembergs ieguva 2526 plusus un 552 svītrojumus, bet J. Vītoliņš – 1702 plusus un 226 svītrojumus.

Daugavpilī par partiju "Sarauj, Latgale!" nobalsoja 15 879 cilvēki (68,26%), saraksts ieguvis 14 no 15 deputātu mandātiem. Šā saraksta pirmajam numuram – Daugavpils domes priekšsēdētājam Andrejam Elksniņam – vēlētāji pielikuši 11 924 atzīmes par, 205 – pret.

Rēzeknē par Aleksandra Bartaševiča pārstāvēto sarakstu "Latvija pirmajā vietā"/"Kopā Latvijai" balsoja 5139 cilvēki jeb 50,55% no vēlētājiem; saraksts domē ieguvis astoņu deputātu vietas no 13 mandātiem. Pašam Bartaševičam tikušas 3802 atzīmes par un 206 atzīmes pret.

• Rozenbergs Bauskā: "Kāds pamatojums tam, ka maksas konsultācija pie ārsta dažā medicīnas iestādē var būt pat 80 eiro? Vēl saprastu, ja tāda maksa būtu par izmeklējumu. Manuprāt, tā ir nekaunīga naudas kāšana."

Redakcijas piebilde. No Konkurences padomes ziņojuma Latvijas Republikas Veselības ministrijai 2024. gadā: "Maksas pakalpojumu cenas veidošanas procesā tiek veikts pašizmaksas aprēķins, izmaksu novērtējums, pieprasījumu izpēte, citu medicīnisko iestāžu sniedzamo pakalpojumu novērtējums un cenu vēstures izpēte. Sabiedrības veselības aprūpes pakalpojumu cenas galvenokārt tiek balstītas uz šādiem kritērijiem: pacientu pieprasījums, pakalpojuma sniegšanas rentabilitāte (ņemot vērā gan jau veiktās esošās, gan paredzētās investīcijas), ārstniecības personāla atalgojums, medicīnas iekārtu iegādes izmaksas, šo iekārtu lietderīgās izmantošanas laiks un vecums, pacientu maksātspēja, citu medicīnisko iestāžu pakalpojumu izcenojumu piedāvājums, vēlamās pacientu plūsmas vadība, pacientu ārstniecības procesa organizēšana u. c."