Eiropas drošība — no teorijas uz praksi

"Plāns "ReArm Europe/Gatavība 2030" ir finanšu instruments, kas runas par Eiropas aizsardzību beidzot ļauj pārvērst konkrētos ieguldījumos.

Lai šo potenciālu izmantotu arī Latvijā, tagad ir svarīgi saprast mūsu stiprās puses un arī šķēršļus. Termiņi priekšlikumu gatavošanai vietējā un arī ES līmenī ir nepielūdzami īsi, tādēļ ikviena saruna ar Latvijas aizsardzības industrijas pārstāvjiem un par aizsardzību kopumā ir ļoti būtiska," rezumējot pirmdien notikušo diskusiju ES mājā Rīgā, izteicās Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Rihards Kols (Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"/"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa), kuram kā EP ziņotājam jau šonedēļ jāiesniedz priekšlikumi likumdošanas iniciatīvām, lai esošajos ES normatīvajos aktos iestrādātu arī aizsardzības vajadzību stiprināšanu.

Rihards Kols EP darbojas Ārlietu, Starptautiskās tirdzniecības un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejās. Deputāts panācis, ka Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja viņu ieceļ par galveno ziņotāju ES tiesību akta – plāna "ReArm Europe/Gatavība 2030" likumdošanas iniciatīvām. 

To galvenais mērķis ir pielāgot vairākus esošus ES normatīvos aktus, lai veicinātu ieguldījumus aizsardzības nozarē no ES budžeta un ieviestu tam speciālu plānu aizsardzības spēju stiprināšanai ilgtermiņā: Eiropā ražot vairāk ieroču un munīcijas, samazināt atkarību no ārējiem piegādātājiem, veidot reālas atturēšanas spējas, īpaši robežvalstīs, un citus pasākumus.

"Vēlos uzsvērt – sagatavoto tiesību aktu izmaiņu paketi, kas tagad EP iesniegta no Eiropas Komisijas puses, nevienas dalībvalsts interesēs nav ne sarežģīt, ne arī kavēt. Līdz šim ES finansējums aizsardzības vajadzībām iepriekš nekad nebija paredzēts, tā bija nacionālo valdību kompetence. Tagad izpratne par šiem jautājumiem ir krasi mainījusies, sagatavotās izmaiņas piesaistīt līdzekļus aizsardzības vajadzībām dalībvalstīm pavērs iespēju arī no jau esošajiem ES fondiem. Visi priekšlikumi procesu uzlabošanai man faktiski jāiesniedz jau šonedēļ, lai tos varētu koordinēt arī ar citu komiteju ziņotājiem," izteicās Rihards Kols.

Vienu no apspriedēm pirms savu priekšlikumu iesniegšanas EP deputāts ES mājā bija noorganizējis debašu cikla "Satiec savu deputātu" ietvaros. Uz to bija aicināti gan vietējās aizsardzības industrijas un struktūru pārstāvji, gan arī ikviens interesents, kuram ir aktuāli aizsardzības jomas jautājumi.

Iespējas šajā plānošanas periodā

Ja rīkosimies ātri, izlēmīgi un koordinēti, "ReArm Europe" plāna dotās iespējas noteikti varētu būt liels atslogs arī Latvijas nacionālajam budžetam, vienlaikus rodot nepieciešamo finansējumu aizsardzības vajadzībām, – ir pārliecināts Rihards Kols. Vienlaikus viņš arī atzina, ka ir to EP deputātu vidū, kuri diezgan kritiski raugās uz Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas šā gada marta paziņojumu par 800 miljardu eiro piesaisti līdz 2030. gadam aizsardzības sektoram, jo tur esot redzams pārāk liels optimisms un paļaušanās uz aizdevumiem, privātā sektora iniciatīvām. Lai vai kā – summas būšot lielas un arī pienesums ES aizsardzības spēju nostiprināšanai būšot acīmredzams.

Kopumā "ReArm Europe" jāuztver kā ES atbilde uz izmaiņām ģeopolitikā un pieaugošajiem drošības draudiem, kam jānovērš ilggadējais nepietiekamais finansējums Eiropas aizsardzības industrijā. 

Plāns būšot instruments, kas veidos noturīgu, savienotu un modernu militāro spēju industriju visā ES, kā arī mobilizēs finansējumu militārajām tehnoloģijām.

Šobrīd EP nonācis Eiropas Komisijas regulas priekšlikums, kas paredzot grozīt sešas ES programmas ar mērķi paātrināt investīcijas aizsardzībā, ieviest iespējas pārvirzīt Kohēzijas fonda līdzekļus uz aizsardzības programmām, kā arī paplašināt "STEP" (Stratēģisko tehnoloģiju platformu) ar jaunu aizsardzības tehnoloģiju sektoru.

Kopā ar grozījumiem "STEP" programmā, uzsvaru liekot uz divējāda (militārā un civilā) pielietojuma projektiem un produktiem, izmaiņas paredzētas arī "Apvārsnis Eiropa" ("Horizon Europe"), Eiropas Aizsardzības fonda (EDF), Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF), Digitālās Eiropas (DEP) un Munīcijas ražošanas (ASAP) programmu izlietojuma kritērijos. Grozījumi, piemēram, Eiropas Aizsardzības fonda izlietošanā, paredzēšot lielāku elastību revolucionāru tehnoloģiju izvērtēšanā, ietverot klauzulu, kas dalībvalstīm šī fonda projektu realizēšanai ļaušot izmantot arī Kohēzijas fonda līdzekļus.

Kas būtu jādara Latvijai

Rihards Kols informēja, kādas iespējas minētie grozījumi varētu dot aizsardzības industrijai Latvijā un mūsu valstij kopumā. Lielākie ieguvēji viņa ieskatā varētu būt mazo un vidējo uzņēmumu sektora uzņēmēji, kuriem iepriekšējo uzstādījumu dēļ ir bijis praktiski liegts komercbanku finansējums militārās rūpniecības projektu realizācijai.

Daudz lielākas iespējas došot arī universitātēm un pētniecības centriem, jo sevišķi – inovāciju prototipēšanai un divējādas izmantošanas projektiem. Savukārt grozījumi Kohēzijas fonda līdzekļu izmantošanā prioritārajiem aizsardzības projektiem ļaus piesaistīt līdz pat 100% ES finansējumu.

Viss liecinot, ka aizsardzības industrijai labvēlīgās izmaiņas ES normatīvajos aktos būšot pieņemtas jau līdz 2025. gada beigām. Tikai no pašām dalībvalstīm būšot atkarīgs, cik tās būs gatavas iesaistīties "ReArm Europe" plāna īstenošanā – nekas nebūs garantēts, dotas tikai iespējas.

Lai tās izmantotu, Rihards Kols iesaka jau tagad vietējai industrijai nopietni fokusēties uz divējādi lietojamu produktu ražošanu un inovācijām šajā sfērā. 

Jaunas iespējas būšot militārās mobilitātes un citu infrastruktūras projektu attīstībai, kā arī daudz lielāka uzmanība aizsardzības tehnoloģiju modernizēšanai. 

Lai sekmīgi iekļautos šajos pasākumos, industrijai kopā ar Latvijas valdību nekavējoties jānosaka prioritātes aizsardzības nozarē. Turklāt valdībai vēl šogad esot arī jāpieņem nopietni lēmumi saistībā ar valsts budžetu, jāsagatavo nacionālo interešu saraksts ar projektiem Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta ietvaros, atbilstoši ES regulējuma prasībām jāsagatavojas pretkorupcijas pasākumiem projektu realizēšanas gaitā, jānosaka vietējās militārās rūpniecības prioritātes.

Šie un virkne citu pasākumu kopā ar valdību esot jāpaveic vēl šogad. Lai to izdarītu, Rihards Kols iesaistītajām pusēm iesaka izveidot speciālu Nacionālās aizsardzības industrijas koordinācijas platformu.

Industrijas bažas

Pēc EP deputāta prezentācijas notika diskusija, kurā visaktīvāk iesaistījās LTRK padomes loceklis, SIA "Dati Group" valdes loceklis un pieredzējis IT nozares uzņēmējs Aldis Gulbis, un akciju sabiedrības "Energofirma Jauda" komercdirektors, biedrības "Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija" padomes priekšsēdētājs Ivars Eniņš.

Par reālo situāciju vietējā aizsardzības industrijā un nepieciešamajām izmaiņām visaktīvāk diskutēja LTRK padomes loceklis, SIA "Dati Group" valdes loceklis Aldis Gulbis (no labās) un akciju sabiedrības "Energofirma Jauda" komercdirektors, biedrības "Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija" padomes priekšsēdētājs Ivars Eniņš.

Foto: Eiropas Savienība/Publicitātes

Viņi pilnībā piekrita Kola kunga bažām par īsajiem termiņiem, kuros būs jāiekļaujas vietējai industrijai un valdībai, lai sekmīgi sagatavotos "ReArm Europe" plāna pasākumiem. "Esam lielvalsts stratēģiju izstrādē, taču ne to īstenošanā," ironisks bija Aldis Gulbis, kuram ir ilggadēja pieredze dažādu starpinstitūciju darba grupu sanāksmēs, lēmumu pieņemšanā un īstenošanā. Viņš arī informēja, ka līdzīga platforma EP deputāta ierosinātajai vietējo aizsardzībai mērķu definēšanai jau pastāvot, aicināja Rihardu Kolu tajā piedalīties un procesus paātrināt.

Ja neesot attīstīta vietējā ražošana, valstij jārēķinās ar paradoksālu situāciju – jo vairāk sevi vēlamies aizsargāt, jo nabadzīgāki paliekam.

Pēdējā laikā situācija uzlabojoties, pateicoties arī tam, ka bruņotie spēki, piemēram, veicot apjomīgus iepirkumus, piegādātājiem par pienākumu paredzot arī iepirkto preču ražošanas lokalizāciju. Ivars Eniņš minēja, ka veiksmīgākais šādas pieejas piemērs esot tagad labi zināmā bruņumašīna "Patria". Patlaban Latvijā jau pilnībā ražo šo bruņumašīnu korpusus, notiek arī to montāža un testēšana. Somu koncerns, kam pieder "Patria" patents, produkciju pārdod globāli, un pēc "Patria" bruņumašīnām pircēji stāvot rindā.

Iespējams, ka līdzīgs veiksmes stāsts varot izveidoties arī ar vietējā kapitāla uzņēmumu, kas bija izstrādājis militārās automašīnas "Fox" prototipu un tagad ir saņēmis pirmo pasūtījumu sērijveida ražošanai.

Kopumā Latvijas aizsardzības industrijai esot ne tikai labas iestrādnes, bet arī līgumi starptautiskajās ražošanas ķēdēs. Piemēram, ļoti strauji attīstoties mašīnbūves un metālapstrādes nozare, kas aizvadītajā gadā sasniegusi 2,5 miljardu eiro apgrozījumu salīdzinājumā ar 0,5 miljardiem eiro 2020. gadā, turklāt 80% no šīs produkcijas nonākot eksportā.

Industrijas pārstāvji arī informēja, ka Latvijas augsto tehnoloģiju uzņēmumi un speciālisti esot iesaistīti arī Eiropas kosmosa programmās un pat jaunākās paaudzes militāro helikopteru izstrādē. Neskatoties uz šiem nozares panākumiem, daudz pieredzējušie speciālisti tomēr atzīmēja, ka solītās straujās izmaiņas, piemēram, banku attieksmē un birokrātisko šķēršļu mazināšanā, pagaidām nejūt.

Iecerēts viens, nevis seši finansējuma avoti

"Ikviena tikšanās ar industrijas pārstāvjiem ir lietderīga. Tikai tā var noskaidrot reālo situāciju un nepieciešamās izmaiņas. Es tomēr esmu pārliecināts, ka plāns "ReArm Europe" nostrādās. Manos priekšlikumos plāna pilnveidošanai papildus aizsardzībai noteikti būs ielikta arī drošības komponente, mobilitāti ieskaitot. Tā varētu pavērt iespēju piesaistīt lielākus līdzekļus satiksmes infrastruktūras projektiem, kas Latvijas gadījumā ir īpaši svarīgi," noslēdzoties pasākumam, izteicās Rihards Kols. Viņš arī informēja, ka nākamajā ES finanšu plānošanas periodā, kas sāksies pēc 2027. gada, aizsardzības industrijas vajadzības iecerēts finansēt no viena, nevis sešiem ES finansējuma avotiem.

Publikācija tapusi sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Rīgā