18.2 °C
Sociālās saziņas vietnē "X" ekonomists Guntars Vītols nāca klajā ar apgalvojumu – tas esot diezgan izplatīts mīts, ka minimālās algas pacelšana visvairāk palīdz maznodrošinātajiem.
Tas neatbilstot patiesībai. "Kad paceļ minimālo algu, tas visvairāk ietekmē dažādu, arī visaugstāk apmaksāto ierēdņu algas. Otra lieta, kas notiek, ir, ka ceļas pieprasījums pēc augstāk apmaksātajiem arī privātajā sektorā. Kāpēc? Tāpēc, ka viszemāk apmaksātos bieži algo tāpēc, ka tas ir "lēti". Kad "lēti" vairs nav, tad darba devēji meklē produktīvākus darbiniekus, kas nebūs tie, kuri atrodas zemākajā atalgojuma segmentā. No sērijas – labāk maksāt divreiz vairāk, bet saņemt trīsreiz lielāku atdevi (produktivitāte). Rezultātā cieš galvenokārt tie, kuriem tieši ir minimālā alga, tie, kurus ar šo metodi cenšas aizsargāt," viņš raksta. Vai tiešām tā ir?
Vai minimālā alga ceļ ierēdņu algas?
Tiešā veidā ne. Bet netieši gan – ceļot minimālo algu, palielinās arī vidējā. Arī labklājības ministrs Reinis Uzulnieks, atbildot uz "Latvijas Avīzes" jautājumu, atzina: "Runājot ar nozarēm un pašvaldībām, esmu secinājis, ka, ceļot minimālo algu, arvien grūtāk samaksāt augstākas klases speciālistiem tādas algas, kādas tās redzam profesiju klasifikatorā, – algas samērs nav taisnīgs. Bet, protams, minimālā alga ir jāceļ, lai to pietuvinātu 1000 eiro."
Nav arī tā, ka Saeimas deputāti un ministri būtu materiāli ieinteresēti noteikt pēc iespējas lielāku minimālo algu. Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā ir noteikts, ka vēlētajām un Saeimas ieceltajām amatpersonām mēnešalgu nosaka, par pamatu ņemot bāzes mēnešalgu un tai piemērojot koeficientu. Savukārt bāzes mēnešalgu katru gadu nosaka, vadoties no vidējās algas pieauguma. Piemēram, šogad tā augusi par 6% un ir 1278,05 eiro. Valsts prezidentam tā tiek reizināta ar koeficientu 7, ministriem – ar 6,2, deputātiem – ar 3,5. "Šim koeficientam nav tiešas piesaistes minimālai algai valstī," "Latvijas Avīzei" apliecināja Valsts kancelejas Juridiskais departaments. Tiklab var teikt, ka vidējo algu ceļ arī konkurētspējīgās lielās algas, kuras maksā par eksportspējīgu produktu ražošanu.
Sarunā Guntars Vītols paliek pie sava, ka minimālās algas celšana ietekmē tieši ierēdņu algas un pirmkārt tās. "Privātajā sektorā jau nekādu koeficientu nav.
Direktoram, speciālistam jau algu neceļ, ja bišķi vairāk jāpiemaksā apkopējai. Ieguvēji ir ierēdņi. Tieši viņi.
Un, paceļot minimālo algu, galvenie ieguvēji ir arī politiķi – lielāki ieņēmumi budžetam. Tie paši pašnodarbinātie jau strādā kā strādājuši, lielāku algu nesaņem, bet vairāk samaksā minimālajās sociālajās iemaksās. Tev faktiski paceļ nodokļus!" saka Guntars Vītols.
Manuprāt, drīzāk varētu apgalvot, ka deputāti un ministri ir politiski ieinteresēti celt minimālo algu, jo šīs un vēl mazāku algu saņēmēji ir skaitliski liela elektorāta grupa (20% no visiem darba ņēmējiem).
Kas ir minimālās algas "patiesie labuma guvēji"?
Minimālās algas ikgadējā celšana izraisa plašu ķēdes reakciju, kuras ietekmi pilnībā nespēj izmērīt ne Finanšu ministrija, ne Valsts ieņēmumu dienests, ne Nodarbinātības valsts aģentūra, ne Latvijas Banka. Katrs min kādu argumentu, kāpēc saņēmējus nevar saskaitīt. Piemēram, VID norādīja, ka viens darba ņēmējs var būt nodarbināts vairākās darba vietās.
