18.6 °C
Pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču, kuram premjera kandidāte Evika Siliņa ("JV") trešdien iesniedza Ministru kabineta Deklarāciju un kuru iepazīstināja ar valdības sastāvu, viņa ministru kandidātus darīja arī publiski zināmus. Pēc pēdējām izmaiņām valdības komandā par veselības nozari atbildību uzņemsies pati "Jaunā Vienotība", uzticot ministra amatu ārstam un Saeimas deputātam Hosamam Abu Meri.
Kultūras ministriju vadīs Agnese Logina no "Progresīvajiem", kas ir vienīgā topošajā valdībā, kura nav ievēlēta Saeimā, bet vēlētāju uzticību guvusi Rīgas domes vēlēšanās. Zaļo un zemnieku savienība ministru un arī Saeimas priekšsēdētāja amatam izvirzīja Saeimas deputātus, kuri savos vēlēšanu apgabalos guvuši vislielāko vēlētāju atbalstu. Starp viņiem ir arī ZZS frakcijas vadītājs Viktors Valainis, kurš būs ekonomikas ministrs.
Valsts prezidents E. Rinkēvičs trešdien pēdējo reizi tikās arī ar Krišjāni Kariņu ("JV") premjera statusā, jo balsojums par uzticību valdībai paredzēts piektdien, 15. septembrī. Preses konferencē Valsts prezidents atzina, ka viņš saredzēja iespēju izveidot plašāku koalīciju.
"Rezultāts ne tuvu nav ideāls, bet valstij ir vajadzīga darbotiesspējīga valdība," teica E. Rinkēvičs.
Viņš atturējās vērtēt piedāvātā Ministru kabineta sastāvu, uzskatot, ka valdību varēs vērtēt pēc kāda laika pēc tās darbiem – viss esot ministru pašu rokās.
Pusei tā būs pirmā pieredze
Jaunajā valdībā, ja tā gūs Saeimas uzticību, darbu turpinās daļa "Jaunās Vienotības" ("JV") līdzšinējie ministri, bet premjers K. Kariņš pārņems Ārlietu ministrijas vadību. Iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim ("JV") un labklājības ministram Uldim Augulim (ZZS) tā būs atgriešanās amatos, kurus viņi jau ir ieņēmuši agrāk. "Progresīvo" pārstāvji – aizsardzības ministrs Andris Sprūds, satiksmes ministrs Kaspars Briškens un kultūras ministre Agnese Logina – valdībā strādās pirmo reizi, jo partijai šīs ir pirmās vēlēšanas, kurās tā ieguva pārstāvniecību parlamentā. A. Logina ir saistīta ar kultūras nozari, viņa vada Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzeju, beigusi Latvijas Kultūras akadēmiju.
Pirmo reizi valdībā būs arī H. Abu Meri, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre, bijusī Kuldīgas novada priekšsēdētāja Inga Bērziņa ("JV"), V. Valainis un zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS). Pirmā pieredze valdības darbā šī būs arī klimata un enerģētikas ministram Kasparam Melnim (ZZS), kurš pirms ievēlēšanas Saeimā bija Rēzeknes novada deputāts, kā arī Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas izpilddirektors.
Balsojums par uzticību valdībai plānots piektdien,
bet nākamajā trešdienā, 20. septembrī, varētu sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi, lai lemtu par izmaiņām Saeimas prezidijā. Tad amatu varētu zaudēt Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns ("AS"), jo uz šo posteni ZZS ir izvirzījusi Gunāru Kūtri.
"JV" vadīs trīs smagas nozares
Jaunās valdības samērā īsajā veidošanas procesā, ko var saistīt ar vasarā jau paveikto melno darbu, nebija raksturīga partiju publiskā attiecību skaidrošana, kādu pieredzējām pērnajā rudenī. Par visiem strīdīgajiem jautājumiem, ieskaitot amatu sadali, partijas izrunājās iekšējās konsultācijās, publiski ziņojot tikai par rezultātu. Šo nosacījumu ievēroja visi valdības veidotāji – "Jaunā Vienotība", Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un "Progresīvie" –, kuru teiktais liecina, ka visi ir motivēti parādīt, ka spēj nostrādāt ilgāk, nekā to prognozē opozīcija.
Tāpat kā iepriekš, arī šoreiz neviens nevēlējās uzņemties atbildību par veselības nozari, kura sākotnēji bija piedāvāta "Progresīvajiem".
Partijas iebildumi bija galvenokārt saistīti ar neskaidrību par nozarei pieejamo finansējumu.
"Progresīvie" vēlējās vadīt Kultūras ministriju, ko sākumā iedalīja ZZS, bet tās piedāvātais kandidāts G. Kūtris neapmierināja nozari. G. Kūtri ZZS gribēja virzīt darbam valdībā arī tāpēc, ka tad Saeimas deputāta mandātu varētu iegūt sabiedroto – LSDSP – priekšsēdētājs Jānis Dinevičs, kuru tikai pāris balsis šķīra no Saeimā ievēlētā sociāldemokrāta Andreja Vilka. Sarunu rezultātā "Progresīvie" vadīs kultūras nozari, bet Veselības ministrijas vadību uzņemsies pati premjera partija, kuras rokās ir arī Finanšu ministrija.
"JV" frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis "Latvijas Avīzei" atzina, ka šajā valdībā "JV" ir uzņēmusies vadīt trīs smagākās nozares – izglītību, veselību un iekšlietas –, kas visas prasa budžeta ieguldījumus un arī reformas. Ja aizsardzībai pakāpeniski ir pieaudzis valsts budžeta finansējums, tad iekšlietu sistēmā tas ir nepietiekams, kuru palielināt tagad ir īpaši svarīgi, ņemot vērā arī situāciju uz austrumu robežas. Valdības deklarācijā ir paredzēts pabeigt žoga būvniecību uz Baltkrievijas robežas līdz gada beigām. Lūgts prognozēt, cik stabila būs jaunā valdība, A. Latkovskis teica – ja partijas un tās ministri strādās kā vienota komanda, tad valdība var nostrādāt ilgi, bet, ja notiks tāda iekšējā plēšanās, kāda bija iepriekš, tad par tās stabilitāti ilgtermiņā nevarēs runāt.
ZZS saņem labu piedāvājumu
Valdības veidošanā partijas ir atkāpušās no kāda nerakstīta principa, ka katram politiskajam spēkam ir pa vienai ministrijai no tā dēvētā drošības un tieslietu bloka un pa vienai – no saimnieciskā bloka. Daļēji atkāpšanās saistīta ar vienošanos, ka ZZS, kurai ir sadarbības līgums ar ASV sankciju sarakstā iekļautā Aivara Lemberga vadīto partiju "Latvijai un Ventspilij", neuzņemsies atbildību par ārlietām, aizsardzību, iekšlietām un tieslietām.
Pēc izstāšanās no valdības veidošanās sarunām šo norunu publiskoja "Apvienotais saraksts", iekļaujot to savā prasību paketē.
Premjera kandidātes E. Siliņas izteikums intervijā Latvijas Televīzijai, ka ar drošību saistītās ministrijas ZZS "nevar uzticēt un vienošanās tāda ir", izraisīja rezonansi, lai gan to varēja iztulkot arī kā ironisku repliku, kas adresēta "Apvienotajam sarakstam", jo rezultātā ZZS saņēma vietā ļoti labu piedāvājumu.
ZZS ir uzticēta atbildība par zemkopību, ekonomiku, kā arī par Klimata un enerģētikas ministriju, kurai vēl plānots pievienot vides aizsardzību, kas tagad ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM). Klimata un enerģētikas ministriju (KEM) līdz šim vadīja "JV", kurai tās izveidošana un vadīšana bija ļoti svarīga. KEM un VARAM reorganizācija ir vēl viena valdības apņemšanās, ko paredzēts īstenot līdz gada beigām. Tautsaimniecības bloka ministrijas un vide iepriekš bija arī "Apvienotā saraksta" interešu objekts, ņemot vērā pirms vēlēšanām nosauktās prioritātes. Taču politiskais spēks izvēlējās kopā ar Nacionālo apvienību palikt opozīcijā.
Lūgts komentēt to, ka "AS" politiskie konkurenti no ZZS ir saņēmuši tik labu piedāvājumu, "AS" frakcijas vadītājs Edgars Tavars "Latvijas Avīzei" atzina: "Tie instrumenti, kas viņiem ir iedoti, nodrošina lielu ietekmi tautsaimniecības blokā. Taču mums bija svarīgi principi, nevis amati." Viņaprāt, piedāvājums jāvērtē arī no ekonomiskās drošības viedokļa. E. Tavaram, kurš ir Latvijas Zaļās partijas priekšsēdētājs, nav pieņemams, ka Klimata un enerģētikas ministrijai plānots pievienot arī vides aizsardzību, jo tas varot novest pie tā, ka visas vides prasības tiks pielāgotas enerģētikas nozares interesēm, neizvērtējot to ietekmi uz vidi.
Ministru kandidāti
Ministru prezidente – Evika Siliņa (“JV”)
Ārlietu ministrs – Krišjānis Kariņš (“JV”)
Aizsardzības ministrs – Andris Sprūds (“Progresīvie”)
Finanšu ministrs – Arvils Ašeradens (“JV”)
Ekonomikas ministrs – Viktors Valainis (ZZS)
Satiksmes ministrs – Kaspars Briškens (“Progresīvie”)
Klimata un enerģētikas ministrs – Kaspars Melnis (ZZS)
Zemkopības ministrs – Armands Krauze (ZZS)
Tieslietu ministre – Inese Lībiņa-Egnere (“JV”)
Iekšlietu ministrs – Rihards Kozlovskis (“JV”)
Izglītības un zinātnes ministre – Anda Čakša (“JV”)
Labklājības ministrs – Uldis Augulis (ZZS)
Kultūras ministre – Agnese Logina (“Progresīvie”)
Veselības ministrs – Hosams Abu Meri (“JV”)
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre – Inga Bērziņa (“JV”)
Saeimas priekšsēdētāja amata kandidāts – Gunārs Kūtris (ZZS)
