7.2 °C
Savienoto Valstu rīcībā bija nonākusi izlūkošanas informācija, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins nopietni apsvēris kodolieroču izmantošanu, lai izvairītos no lieliem zaudējumiem kaujas laukā, teikts žurnālista Boba Vudvarda drīzumā gaidāmajā grāmatā "War" ("Karš").
ASV izlūkdienesti norādīja uz 50% iespējamību, ka Putins izmantos kodolieročus, ja Ukrainas spēkiem izdosies ielenkt 30 000 Krievijas karavīru Hersonā, teikts grāmatā. Runa ir par 2022. gadu - par laiku pēc Harkivas apgabala atgūšanas, kad Ukrainas armija pievērsās Hersonas atbrīvošanai.
Grāmatā teikts, ka Baltā nama padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džeiks Salivans 2022. gada septembra beigās, septiņus mēnešus pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, ar šausmām skatījās uz izlūkdienestu novērtējumu.
Spriežot pēc tā, iespējamība, ka Krievija varētu izmantot kodolieročus, bija pieaugusi līdz 50% no iepriekšējiem no 5% līdz 10%.
Tas izraisīja nopietnu satraukumu ASV prezidenta Džo Baidena administrācijā.
Vudvarda grāmatā teikts, ka Baidens licis Salivanam sazināties ar krieviem un paskaidrot, kāda būs ASV atbilde. Prezidents licis Salivanam ieņemt draudīgu toni, bet ne pārāk. Baidens arī esot tiešā veidā vērsies pie Putina, brīdinot par katastrofiskajām sekām, kādas gaidāmas gadījumā, ja Krievija izmantos kodolieročus.
Grāmatā aplūkotas arī bijušā ASV prezidenta Donalda Trampa sarunas ar Putinu, Baidena neapmierinātība ar Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu un citas tēmas.
Vudvarda grāmata pārdošanā nonāks nākamajā nedēļā.
Aptauja
Kuru kandidātu labprātāk redzētu ASV prezidenta amatā?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
