Gutērrešs pateicis Putinam, ka iebrukums Ukrainā ir starptautisko tiesību pārkāpums

ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs BRICS samitā Krievijā pateicis tās diktatoram Vladimiram Putinam, ka iebrukums Ukrainā ir ANO Hartas un starptautisko tiesību pārkāpums, liecina viņu tikšanās atreferējums.

Gutērrešs tikās ar Putinu BRICS samita Kazaņā ietvaros pēc runas, kurā Gutērrešs aicināja uz "taisnīgu mieru" Ukrainā.

Viņš "atkārtoja savu nostāju, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir noticis, pārkāpjot ANO Hartu un starptautiskās tiesības", ANO vadītāja preses sekretārs paziņoja pēc šīs tikšanās, kuru ir kritizējusi Kijiva.

Gutērrešs arī uzsvēra savu apņemšanos "panākt kuģošanas brīvību Melnajā jūrā", sakot, ka tas ir svarīgi gan Ukrainai, gan Krievijai, kā arī globālajai "pārtikas un enerģijas drošībai".

"Viņš pilnīgi atbalsta sarunu turpināšanu šajā jautājumā," teikts Gutērreša preses sekretāra paziņojumā, pieminot "dziļu atzinību" Turcijas starpniecības centieniem.

Melnā jūra ir svarīgs tirdzniecības ceļš Ukrainai, kas ir viena no lielākajām graudu eksportētājām pasaulē, bet tā izmantošana ir traucēta kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma 2022. gada februārī.

ANO panākta vienošanās ļāva Ukrainai eksportēt lauksaimniecības produkciju pa Melno jūru, bet Maskava 2023. gadā izstājās no šīs vienošanās. Kijiva tomēr ir izveidojusi jūras koridoru, kas ļauj tai turpināt tirdzniecību..

Gutērrešs un Putins, kas iepriekšējo reizi bija tikušies 2022. gada aprīlī, arī apsprieda konfliktu Tuvajos Austrumos, "sevišķi absolūto nepieciešamību pēc pamiera Gazā un Libānā, kā arī nepieciešamību novērst tālāku reģionālu eskalāciju," teikts tikšanās atreferējumā. 

Irānas prezidents peļ ANO neefektivitāti Tuvo Austrumu krīzē

Irānas prezidents Masuds Pezeškiāns, ceturtdien runājot BRICS samitā Krievijā, pauda nopēlumu ANO Drošības padomei par nespēju risināt Tuvo Austrumu konfliktu.

"Kara uguns joprojām plosās palestīniešu Gazas joslā un Libānas pilsētās," uzrunājot samitā pulcētos līderus, sacīja Irānas prezidents.

"Un starptautiskajām institūcijām ar ANO Drošības padomi priekšgalā, kas ir starptautiskā miera un drošības virzītājspēks, trūkst nepieciešamās efektivitātes, lai nodzēstu šīs krīzes ugunsgrēku," norādīja Pezeškiāns.

Prezidents nosodīja Izraēlu par dažādu valstu "sarkano līniju" pārkāpšanu un "jauna vardarbības un terora viļņa izraisīšanu".

Kopš kara sākuma Gazas joslā Irāna kritizējusi ANO institūciju par bezdarbību un neefektivitāti centienos izbeigt konfliktu Tuvajos Austrumos.

Savukārt Irānas Ārlietu ministrijas preses sekretārs Esmaeils Bagaei vērsies sociālajos medijos, lai kritizētu ANO par to, ka tā ir kļuvusi par "apbēdinoši disfunkcionālu platformu".

ANO "diemžēl zaudē savu mērķi", jo ASV "beznosacījumu atbalsts okupācijas režīmam" - Izraēlai - "ir tik ļoti iedrošinājis šo režīmu, ka tas var izvērst savu agresiju un zvērības visā reģionā", Bagaei pauda platformā "X".

ASV ir viena no piecām pastāvīgajām Drošības padomes loceklēm, kurām ir tiesības bloķēt tās lēmumus.

Oktobra sākumā Irānas ārlietu ministrs Abass Aragči apsūdzēja ASV, ka tās kavē ANO Drošības padomes darbu saistībā ar kariem Gazas joslā un Libānā.

Drošības padomes "bezdarbība ASV obstrukcijas dēļ katastrofa," sacīja ministrs.