6 °C
Šogad esot bijis maz vai nemaz meža ogu. Izņēmums – dzērvenes. Taču šajā sakarā ar skumju vērojumu laikrakstam "Dzirkstele" dalījusies gulbeniete Silvija Martinova, kura jautā: kādēļ neviens neceļ trauksmi, ka cilvēki nolasot vēl zaļas dzērvenes?
Turklāt to darot ne jau tikai pašu lietošanai, bet arī nesot šādas ogas uzpircējiem. Tie arī pieņemot! Vai tas ir pareizi?
"Es, piemēram, gāju purvā laikā, kad zināju, ka ogām jābūt gatavām. Taču tagad pareizajā laikā vairs nemaz nav ko lasīt. Nolasītas zaļas! Zinu, ka citus gadus ogotāji tāpat jau zaļas nolasa arī mellenes un brūklenes," sašutusi ir ogotāja.
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Austrumvidzemes pārvaldes vadītājas vietas izpildītāja Anita Šolina "Dzirkstelei" skaidrojusi:
"Nolasītas zaļas dzērvenes nogatavojas, ja tās uzglabā pareizā temperatūrā. Ar brūklenēm ir tāpat. Bet, ja telpā, kurā glabājas ogas, būs neatbilstoši sauss vai mitrs, ogu nogatavināšana var neveikties.
Aizliegt lasīt zaļas ogas nevar, tā ka pircējam pašam ogas ir jāskatās un jāvērtē. Taču paliek jautājums, kur dzērvenes ir lasītas. Dabas rezervātos, piemēram, Teiču purvā, katru gadu Dabas aizsardzības pārvalde nosaka, kad dzērvenes drīkst novākt. Piemēram, šogad tur dzērvenes, neizmantojot palīgierīces, bija atļauts lasīt tikai 14., 15., 21. un 22. septembrī. Turklāt to darīt drīkstēja tikai Mētrienas, Barkavas, Atašienes, Murmastienes un Varakļānu pagastā deklarētie iedzīvotāji. Ja kāds pārdod savas salasītās meža ogas, būtu arī jānorāda, kur tās lasītas savvaļā," izteikusies PVD pārstāve.
Publikācija tapusi projektā "Mans pagasts, mana pilsēta", kurā "Latvijas Avīze" sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Zemgales Ziņas", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un "Ziemeļlatvija".
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
