Vāja Irāna — iespēja arī Ukrainai

"Novājināta Irāna ir iespēja arī Ukrainai, bet tikai tad, ja Eiropa "saņemsies". Irānas "piespiešana pie zemes" nav tikai kārtējā epizode Tuvajos Austrumos. Tas ir satricinājums vienam no Krievijas kara apgādes balstiem," domā Rihards Kols, Latvijas deputāts EP no Nacionālās apvienības (Eiropas Konservatīvo un Reformistu grupa), kurš EP darbojas Ārlietu, Starptautiskās tirdzniecības un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejās.

R. Kols domā, ka Teherāna gadiem ilgi ir devusi Maskavai to, ko tā nevar atļauties zaudēt, ja vēlas noturēties frontē: "Shahed" dronu tehnoloģijas un komponentes, sankciju apiešanas shēmas un zināšanas, kā izdzīvot zem milzīgu sankciju spiediena un pieaugošas izolācijas.

Jo mazāk Irānai paliks spēju ražot un eksportēt, jo dārgāks, sarežģītāks un tehniski ievainojamāks kļūs Krievijas terors pret Ukrainas pilsētām, infrastruktūru un civiliedzīvotājiem.

Tomēr šajā stāstā esot arī otra, bīstamā puse. "Karš Irānā var apēst tieši tos resursus, kas Ukrainai ir kritiski nepieciešami. Zelenskis to jau bez aplinkiem ir pateicis – ja konflikts Tuvajos Austrumos ieilgst, tas var atstāt Ukrainu bez pretgaisa aizsardzības raķetēm, jo tās būs vajadzīgas ASV un sabiedrotajiem citā frontē. Mēs varam nonākt situācijā, kad nebūs iespējams iegūt raķetes un ieročus gaisa aizsardzībai. Tas ir arī loģistikas jautājums. Kā zināms, karus lielākoties uzvar loģistika un krājumi. Ja "Patriot" PAC-3 pārtvērējraķetes masveidā būs izlietotas Persijas līcī, vienādojums kļūst nežēlīgi vienkāršs: raķetes, kas aiziet uz dienvidiem, ir tās, kas neaizsargā Kijivas vai Harkivas gaisa telpu," notikumus analizē EP deputāts no Latvijas.

Bez efektīvas Ukrainas pretgaisa aizsardzības Krievija karu pārceļ no frontes uz civilo infrastruktūru – slimnīcām, elektrības apakšstacijām, dzīvojamajiem kvartāliem. Februārī Krievija veikusi apjomīgākos uzbrukumus pēdējo gadu laikā, vienā naktī palaižot 420 dronus un 39 raķetes. Tas darīts ar mērķi salauzt sabiedrības izturību, nosvilināt Ukrainas ekonomiku un piespiest Ukrainu piekāpties.

Kols domā, ka Irānas destabilizācija Kremlim vismaz pagaidām radījusi arī citu ieguvumu. Kārtējie globāliem enerģijas izejvielu piegādes satricinājumi un naftas cenu kāpums nozīmējot arī papildu ieņēmumus Krievijas kara kasei, kas jau tāpat strādā kara laika režīmā. Rezultātā varam nonākt arī tādā situācijā, kur vienlaikus sarūk Ukrainas spēja aizsargāt savu gaisa telpu un pieaug Maskavas finansiālās iespējas saražot un iegūt jaunas raķetes.

Rihards Kols uzskata, ka šādu vienādojumu nevarēs atrisināt tikai ar diplomātiskiem paziņojumiem. 

Viņaprāt, tagad svarīgākais Eiropai ir nevis par to, vai Irāna saņems "pēc nopelniem", bet pavisam cits – kā un vai vispār Eiropa izmantos šo brīdi.

"Sabiedrības mandāts ir skaidrs. Jaunākais "Eirobarometrs" rāda, ka eiropiešus visvairāk satrauc konflikti netālu no ES (72%), terorisms (67%), kiberuzbrukumi (66%) un dezinformācija (69%). Eiropieši prasa vairāk pievērsties aizsardzībai un drošībai – gan ES līmenī un vēl izteiktāk tieši Latvijā. Šie nav kaut kādi abstrakti skaitļi un procenti, bet gan konkrēti norādījumi politikas veidotājiem.

Manuprāt, praktiski tas nozīmē, ka pretgaisa aizsardzības nodrošināšana Ukrainai ir prioritāte Nr. 1. Ja ASV krājumi noslogoti citā frontē, tad Eiropai jāspēj ātri pirkt, ražot un nodrošināt Ukrainu ar nepieciešamo pašai. Ja Eiropas spēki spēj doties fiziski aizsargāt gaisa telpu Tuvo Austrumu valstīs, tad nav neviena argumenta, kāpēc "brīvprātīgo valstu koalīcija" nevarētu palīdzēt to darīt arī Ukrainā.

Otrkārt, jāpastiprina arī sankciju spiediens pret Irānas dronu tīklu un komponenšu piegādes ķēdēm. Irānas droni nav nekādi krievu "vietējo entuziastu" izstrādājumi. To izgatavošanu nodrošina starptautisks tīkls: mikroelektronika, starpnieki, kuģniecības maršruti un finanšu kanāli. Nesen par teroristisku organizāciju atzītās Islāma Revolucionārās gvardes struktūras ir atklātas kā šī tīkla koordinators.

Treškārt, nedrīkstam pieļaut uzmanības "pārorientēšanu" ilgtermiņā prom no Ukrainas uz notikumiem Tuvajos Austrumos. Kremlim ļoti izdevīga ir mūsu īsā atmiņa un fokusa maiņa: vienu nedēļu visi runā par Ukrainu, nākamo – par Irānu, bet pēc tam – par "kara nogurumu". Ka Ukraina varētu kļūt par "vienu no daudzām krīzēm", nevis par centrālu Eiropas drošības jautājumu – Krievijai tā būtu ideāla notikumu gaita," savu nostāju skaidro Rihards Kols.

Viņš arī uzsver, ka Irānas vājums tiešām varot kļūt par iespēju Ukrainai, jo vismaz šobrīd agresoram sniegtais atbalsts samazinās, pieaugot spriedzei "ļaunuma ass" vidū (starp Maskavu, Teherānu, Phenjanu un Ķīnu kā iespējotāju). Putins, kurš nespējot un nemaz nemēģinot reāli aizstāvēt savus sabiedrotos eksistenciālas krīzes laikā, sevi parādot arī kā sliktu un vāju partneri, un tas turpinot graut viņa autoritāti.

"Taču pretinieka vājums pats par sevi karus neuzvar. Uzvar tie, kuri šo vājumu izmanto. Kamēr Vašingtonas uzmanība ir pievērsta Tuvajiem Austrumiem, Eiropai beidzot jāpieņem realitāte – Krievijas karu Ukrainā nevarēs vienkārši "pārziemot" cerībā, ka ASV loģistika iznesīs smagāko nastu.

Irānas krīze ir atvērusi iespēju logu. Tomēr, ja Eiropa turpinās savu drošību mērīt ar sanāksmju un rezolūciju skaitu, nevis ar saražoto un Ukrainai piegādāto militāro tehniku, Putina izgāšanās Tuvajos Austrumos mums nepalīdzēs. Laiks, kad Eiropas drošību varēja uzturēt ar paziņojumiem, ir beidzies. Tagad to nosaka militārā un industriālā jauda," uzsver EP deputāts Rihards Kols.

Publikācija tapusi sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Rīgā.