Sava enerģija. Baltija sadarbojas ūdeņraža projektos

Baltijas valstīs, gluži tāpat kā visā Eiropā, aktīvi tiek pētītas zaļā ūdeņraža ieguves, izmantošanas un uzglabāšanas iespējas, kā arī meklēti atbilstošas infrastruktūras izveidošanas risinājumi.

Baltijas jūras reģions ir bagāts ar atjaunojamiem energoresursiem, līdz ar to tam ir potenciāls līdz 2030. gadam nodrošināt līdz pat 45% tīra ūdeņraža ražošanu, ko paredz "REPowerEU" plāns. Baltijas jūras reģionā ir ievērojams sauszemes un jūras vēja enerģijas izmantošanas potenciāls, ko var izmantot ūdeņraža ražošanai un tīra ūdeņraža tirgus attīstīšanai jau tuvākajā nākotnē. Tāpēc infrastruktūras un rūpniecības uzņēmumi, kas darbojas Baltijas jūras reģionā, šobrīd strādā pie ūdeņraža cauruļvadu infrastruktūras, lai attīstītu jaunu atjaunojamās enerģijas un ūdeņraža ražošanas nozari.

Veido kopīgu infrastruktūru

Lai izveidotu infrastruktūru un tirgu, kas atbilst "REPowerEU" plānam, reģionālajiem mērķiem, valstu stratēģijām un Eiropas ūdeņraža mugurkaula iniciatīvai, Baltijas jūras reģiona valstu gāzes pārvades sistēmas operatori ir uzsākuši vairākus liela mēroga pētījumus pārrobežu ūdeņraža infrastruktūras projektu attīstībai. Pašlaik Baltijas jūras reģionā ir aizsākti trīs ūdeņraža infrastruktūras pārrobežu projekti – Ziemeļu–Baltijas ūdeņraža koridors, Baltijas jūras ūdeņraža kolektors un Ziemeļu ūdeņraža ceļš. AS "Conexus Baltic Grid" kopīgi ar citu valstu pārvades sistēmu operatoriem "Gasgrid Finland" (Somija), "Elering" (Igaunija), "Amber Grid" (Lietuva), "Gaz System Poland" (Polija) un "Ontras" (Vācija) ir uzsākuši Ziemeļu–Baltijas ūdeņraža koridora projektu, kā ietvaros līdz 2030. gadam ir paredzēts izveidot pārrobežu ūdeņraža pārvades koridoru no Somijas caur Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju līdz Vācijai. Turklāt 

valstu gāzes pārvades sistēmas operatori koordinēti plāno īstenot arī citus projektus, kas aptvers pārrobežu starpsavienojumus, iekšzemes maģistrāles un ūdeņraža uzglabāšanu.

Plānošana buksē, projektos esam līderi

Ja atjaunīgās enerģijas projektu – saules un vēja parku būvniecībā – esam krietni vien iepakaļ abām kaimiņvalstīm Lietuvai un Igaunijai, tad ar ūdeņraža projektiem mums sokas daudz labāk. Piemēram, "Rīgas satiksmei" ir desmit ar ūdeņradi darbināmi trolejbusi – šī izvēle gan tikusi arī nopietni kritizēta, jo inovatīvās tehnoloģijas transportlīdzekļi īpaši bieži jāremontē. Tāpat "Rīgas satiksmei" ir arī ūdeņraža ražošanas un uzpildes stacija, kas spēj saražot 300 kilogramu (kg) ūdeņraža dienā, kā arī veidot 600 kg šā resursa uzkrājumus. Tādējādi šobrīd ilgstoši esam vienīgā valsts Baltijas reģionā, kurai ir sava ūdeņraža uzpildes stacija. Tiesa gan, šobrīd vēl tiek ražots tā dēvētais pelēkais ūdeņradis, kura ieguves laikā rodas CO2 emisijas. "Projektā bija iezīmēts virziens, kā šo ūdeņradi padarīt zaļu vai vismaz klimatneitrālu. Ir konsekventi jāīsteno nākamie soļi," teic Latvijas Ūdeņraža asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Greiškalns, norādot, ka Latvija ir priekšā kaimiņiem ar jau apstiprinātiem un šobrīd īstenotiem projektiem. 

"Mēs no Latvijas koordinējam ūdeņraža autobusa testa braucienus 13 Eiropas valstīs, drīzumā sāksies ceturtais šā testa posms arī Skandināvijā,"

informē Ģ. Greiškalns, secinot, ka Latvija ir priekšā Igaunijai un Lietuvai ar praktisko projektu priekšizpēti, pilotēšanu un tālāko mērogošanu, savukārt iepaliek to projektu īstenošanā, par kuriem atbild valsts pārvalde. "Igaunijā ir ministriju, Inovācijas aģentūras atbalsts, izveidota valsts mēroga liela ūdeņraža ieleja, Lietuvā ir iezīmēta attīstības stratēģija – divas vai trīs ūdeņraža ielejas, bet Latvijā šajā ziņā nav pilnīgi nekā – nedz plānošanas politiskā līmenī, nedz jelkādas ceļa kartes," rezumē Ģ. Greiškalns.

Jau vairākus gadus Rīgas ielās kursē trolejbusi, kurus iespējams uzpildīt arī ar ūdeņradi. "Rīgas satiksme" par šā inovatīvā transporta iegādi gan tikusi arī daudz kritizēta, jo trolejbusi esot bieži jāremontē.

Foto: Timurs Subhankulovs/"Latvijas Avīzes" arhīvs / Latvijas Mediji

Lidostās pēta nākotnes degvielu

Šobrīd Baltijas jūras reģiona valstu lidostas pēta zaļo ūdeņradi kā aviācijas nākotnes degvielu. "Interreg" projekta "Baltijas jūras reģiona ūdeņraža gaisa transports – Baltijas jūras reģiona lidostu sagatavošana zaļajam ūdeņradim" ("BSR HyAirport") ietvaros tiek strādāts pie inovācijām, lai trīs gadu laikā radītu priekšnosacījumus lidostu infrastruktūras pielāgošanai ar ūdeņradi darbināmu gaisa kuģu lidojumiem, sagatavotu lidostas zaļā ūdeņraža uzglabāšanai, apstrādei un piegādei. Projektā, kuru īsteno 16 partnerorganizācijas septiņās valstīs, ir iesaistījušās arī visas trīs Baltijas valstu lidostas, tostarp arī starptautiskā lidosta "Rīga". Tā vadošais partneris ir Hamburgas lidosta Vācijā. Projekts tika uzsākts pērnā gada rudenī un ilgs līdz 2026. gadam. Tā kopējais budžets, ieskaitot Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu, ir 4,8 miljoni eiro. Rīgas lidostas darbam projektā paredzēti aptuveni 420 tūkstoši eiro.

"Rīgas lidosta iesaistās vairāku projekta darba grupu darbā – gan tiesiskā ietvara izpētē un rekomendāciju izstrādē ūdeņraža tehnoloģiju ieviešanai gaisa kuģu apkalpošanas un lidlauka tehnikas darba procesos, gan – projekta vēlākās fāzēs – ar ūdeņradi darbināmu gaisa kuģu un lidlauka uzturēšanas tehnikas testēšanā un ūdeņraža tehnoloģiju izmantošanas ekonomiskā pamatojuma izpētē," klāsta VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" valdes loceklis Normunds Feierbergs. 

Šobrīd Rīgas lidosta ir projekta pirmajā fāzē – tiek veikta informācijas apkopošana un analīze par ūdeņraža ieviešanas un izmantošanas juridiskajiem un drošuma aspektiem aviācijā. 

"Esam sagatavojuši priekšizpētes materiālu par ES un Latvijas tiesību aktiem un standartiem ūdeņraža tehnoloģiju ieviešanas regulējumam, kas tagad tiek detalizēti diskutēts ar projekta partneriem. Turpmāk tiks sagatavotas rekomendācijas normatīvo aktu izmaiņām un drošības procedūrām lidostās. Kopā ar citiem projekta partneriem citstarp pētām arī lietderību pārejai uz ūdeņraža izmantošanu lidlauka uzturēšanas tehnikas darbināšanai," informē N. Feierbergs. Šie priekšdarbi nepieciešami, lai sagatavotos ar ūdeņradi darbināmas tehnikas testēšanai lidostās. "Kopā ar citiem projekta partneriem strādājam arī ar potenciālajiem šādas specializētās tehnikas ražotājiem. Projekta gaitā tiks arī vērtēts, vai un cik lielā apjomā (arī – kādos attālumos) Baltijas jūras reģionā varētu izmantot ar ūdeņradi darbināmas lidmašīnas. Ja pieejamās tehnoloģijas ļaus nodrošināt lidojumus pietiekamā attālumā, arī Rīgas lidosta ir pieteikusies būt par vienu no šādu testa lidojumu uzņēmējām, tomēr pagaidām ir pāragri spriest, vai projekta ietvaros šāds lidojums uz Rīgu būs tehniski iespējams," skaidro N. Feierbergs.

Sadarbojas labākie eksperti

"Vēlākais līdz 2025. gadam Tallinas lidosta būs CO2 neitrāla lidosta," ir pārliecināta Tallinas lidostas "BSR HyAirport" projekta menedžere Margarita Burunova. "Jau tagad vairāk nekā trešdaļu no mums nepieciešamās elektroenerģijas iegūstam no atjaunojamajiem enerģijas avotiem. Tallinas lidosta un reģionālās – Pērnavas, Tartu, Kerdlas un Kuresāres – lidostas kopā saražo 5195 megavatstundas (MWh) saules enerģijas, kas sedz aptuveni 35% no kopējā enerģijas patēriņa. Piesaistām investīcijas un meklējam inovatīvus risinājumus, lai mazinātu apkārtējās vides piesārņošanu un sasniegtu klimatneitralitātes mērķus." Margarita Burunova ir pārliecināta, ka projekts "BSR HyAirport" ir nozīmīgs visām Baltijas jūras valstu lidostām, tostarp Tallinas lidostai. 

"Sākotnēji vēlamies noskaidrot, kāds nākotnē Tallinas lidostā būs pieprasījums pēc ūdeņraža, kā arī kādas Igaunijā, īpaši Tallinas lidostā, ir iespējas to ražot, transportēt un uzglabāt," 

teic M. Burunova, norādot, ka šobrīd lielākais izaicinājums ir pieprasījuma analīze un ūdeņraža izmantošanas plāna izstrāde, kas būs par pamatu potenciālās ražotnes atrašanās vietas izvēlei, proti, vai tā būs Tallinas lidostā vai kādā reģionālajā lidostā – Tartu vai Pērnavā.

Jautāta, kad Tallinas lidostā piezemēsies pirmais, ar ūdeņradi darbināms gaisa kuģis, viņa teic, ka testa lidojumi ir gaidāmi jau projekta īstenošanas laikā, proti, līdz 2026. gadam. "Pašlaik mēs vēl nezinām, kurš projekta partneris veiks izmēģinājuma lidojumus. Tas lielā mērā ir atkarīgs no lidmašīnu tehnoloģiskajām prasībām, kā arī esošās sauszemes ūdeņraža degvielas uzpildes infrastruktūras. Šobrīd visās Baltijas valstu – Igaunijas, Latvijas un Lietuvas – universitātēs, kā arī citu projekta dalībvalstu, piemēram, Vācijas universitātē, tiek meklēti labākie risinājumi, kā ūdeņradi izmantot lidmašīnu degvielai. 

Domāju, ka Tallinas lidostā pirmās ar ūdeņradi darbināmās lidmašīnas varētu parādīties 2030. gadā," 

lēš M. Burunova. Sadarbību starp septiņām "BSR HyAirport" projekta dalībvalstīm – Zviedriju, Somiju, Vāciju, Poliju –, kā arī visām trim Baltijas valstīm, viņa vērtē kā ļoti labu. "Projektā ir iesaistījušies augsti kvalificēti speciālisti no visām valstīm – piemēram, tehniskie inženieri no Somijas un Igaunijas, kā arī viens no labākajiem ūdeņraža ekspertiem Eiropā – no Latvijas. Mums ir labi speciālisti katrā projekta partneru komandā," teic M. Burunova, atzīstot, ka katrai projektā iesaistītajai valstij ir savi konkrēti mērķi un atšķirīga gatavības stadija ūdeņraža projekta īstenošanai. "Hamburgas un Poznaņas lidostas ir lielu soli priekšā citām. Hamburgas lidostai jau ir pieredze ar ūdeņradi, bet Poznaņas lidosta ir pirmā, kas sāk ieviest ūdeņraža ražošanu," vērtē Tallinas lidostas pārstāve, kura šobrīd studē Tallinas Tehniskajā universitātē, kur padziļināti pēta zaļās tehnoloģijas. Viņas maģistra darba tēma ir saistīta ar "BSR HyAirport" projektu. "Šī joma mani ļoti interesē, tāpēc mana maģistra darba tēma ir saistīta ar Tallinas lidostas ūdeņraža pieprasījuma izpēti. Mans universitātes studiju biedrs veic ūdeņraža uzglabāšanas analīzi Tallinas lidostā," stāsta M. Burunova, kura ar "BSR HyAirport" projektu ir iecerējusi iegūt savu otro maģistra grādu.

Veido ūdeņraža tirgus darbības modeli

"Ūdeņraža nozares attīstībā nākamajos gados vienlaikus būtisks būs tehnoloģiskās attīstības temps dažādās energoresursus patērējošajās nozarēs, tai skaitā transporta sektorā, rūpniecībā, kā arī energoapgādē," secina Klimata un enerģētika (KEM) Valsts sekterāra vietniece enerģētikas politikas jautājumos Līga Rozentāle, uzsverot, ka 

šobrīd rūpniecībā un energoapgādē par ūdeņraža tehnoloģiju pārliecinošu komercializāciju runāt būtu pāragri, taču vistuvāk ūdeņraža komerciālai pielietojamībai esot transporta nozare, īpaši aviācijas sektors.

Vienlaikus Nacionālais enerģētikas un klimata plāns un Transporta enerģijas likumprojekts paredz nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo degvielu īpatsvara mērķi transporta un rūpniecības nozarei un nosacījumus degvielas piegādātājiem. KEM šobrīd piedalās ūdeņraža tirgus darbības modeļa izveidē, diskutējot par tādiem jautājumiem kā pieļaujamais ūdeņraža ievadīšanas apjoms dabasgāzes sistēmā, kā arī ūdeņraža infrastruktūras darbības regulējums. "Tālākā nākotnē paredzam, ka ūdeņradis var kļūt par būtisku enerģijas uzkrāšanas avotu, kā arī par kurināmo siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas nozarēs un transporta degvielu, tomēr šobrīd ir pāragri izteikt prognozes, kurā no nozarēm tehnoloģiskās attīstības progress būs visstraujākais," teic L. Rozentāle.

Papildus viens no AS "Latvenergo" mērķiem līdz 2025. gadam ir nodrošināt 5% ūdeņraža īpatsvaru TEC-2 kurināmā bilancē, taču paralēli tiek vērtētas ūdeņraža pielietojuma iespējas transportēšanas, uzglabāšanas, sadales un patērēšanas jomās. Pilotprojekta ietvaros plānots attīstīt elektrolīzes iekārtas ar 25 megavatu (MW) jaudu, ūdeņraža ražošanu, uzglabāšanu un sadali TEC-2 teritorijā, kā arī dažādās lokācijās attīstīt ūdeņraža uzpildes stacijas. 

AS "Latvenergo" iecerēs ir pilns ūdeņraža ražošanas, piegādes un izmantošanas cikls.

Pēta reģionālas pazemes krātuves izveidi

Plānojot pieejamo tehnoloģiju attīstību, palielināsies ekonomiskais pamatojums atjaunīgo gāzu ieguvei un izmantošanai. Tāpēc Latvija plāno virzīties uz eksistējošās infrastruktūras saglabāšanu un pakāpenisku gāzveida kurināmā zaļināšanu. "Inčukalna pazemes gāzes krātuvē uzglabātā dabasgāze var tikt zaļināta, to pakāpeniski aizstājot ar biometānu, kas pēc sastāva ir identisks dabasgāzei, bet ražots no bioloģiskas izcelsmes izejvielām un tādējādi ir dabai draudzīgs. Otra iespēja ir izveidot ūdeņraža pazemes krātuvi, ņemot vērā, ka Latvijā plānots ražot tikai zaļo ūdeņradi, t. i., ūdeņradi, kas saražots, izmantojot tikai atjaunīgos energoresursus," skaidro L. Rozenāle.

AS "Conexus Baltic Grid" ir uzsācis darbu pie izpētes projekta atsevišķam ūdeņraža reģionālas krātuves projektam, kura plānotā jauda ir virs desmit teravatstudām (TWh), kas atbilst vidējam dabasgāzes gada patēriņam Latvijā. "Ūdeņraža tirgus šobrīd attīstās un, ņemot vērā ūdeņraža atšķirību no dabasgāzes, jaunajam kurināmajam būs jāpielāgo gan transportēšanas infrastruktūra, gan to izmantošanas iekārtas. 

Tā kā ūdeņraža molekula ir gandrīz trīs reizes mazāka kā metāna molekula, ūdeņraža krātuves izmērs būs apmēram trīs reizes mazāks, kas ir pluss, bet infrastruktūras izbūvei būs nepieciešami specifiskāki materiāli, 

blīvāki savienojumi un īpašas tehnoloģijas, kas savukārt radīs papildu izmaksas," skaidro L. Rozentāle.

Kā ūdeņradis ienāks ikdienā?

(līdz 2030. gadam paredzētās aktivitātes un pasākumi)

Uzstādīt publiski pieejamus ūdeņraža uzpildes punktus, tos pēc iespējas pielāgojot transportlīdzekļu, īpaši kravas transporta, plūsmai un atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas staciju izvietojumam.

Sniegt atbalstu pašvaldībām ūdeņraža uzpildes staciju izbūvei, ūdeņraža sabiedriskā transporta transportlīdzekļu iegādei.

Ikgadējs atjaunīgo energoresursu īpatsvara piejaukums dabasgāzei, kas attieksies uz dabasgāzes tirgotājiem, kas dabasgāzi piegādā ēkām vai centralizētajai apkures sistēmai, nosakot pienākumu ikgadēji nodrošināt vismaz 3% atjaunīgo energoresursu īpatsvaru. Dabasgāzes tirgotāji to varēs izpildīt, izmantojot, piemēram, biometānu vai ūdeņradi, kas tiktu ievadīts kopējā dabasgāzes tīklā vai tiktu piegādāts, neizmantojot dabasgāzes pārvades vai sadales sistēmu.

Avots: Klimata un enerģētikas ministrija, Nacionālais enerģētikas un klimata plāns.

Sava enerģija

Foto: Latvijas Mediji

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".