6.1 °C
Jaunjelgavas pilsētas svētku ietvaros noticis "Mazulīšu godināšanas pasākums", kurā pieteiktajiem 38 mazuļiem veiksmi un laimi turpmākajā dzīvē vēlējuši skursteņslauķi un pilsētas patronese Elizabete Magdalēna, ziņo laikraksts "Staburags".
Šogad Jaunjelgavas svētkos galvenie varoņi bijuši bērni un viņu saulainā bērnība mazpilsētā. Jaunjelgava esot bagāta ar koka arhitektūras pērlēm, ēkām, kam jātīra skursteņi, un to dara skursteņslauķi, kurus kopš seniem laikiem uzskata par veiksmes simbolu.
Daudzi cilvēki domā, ka sevišķu veiksmi nes arī skursteņslauķu pogu paberzēšana. Tādēļ kas gan var būt labāks kā sveikt mazulīti ar ierašanos pasaulē, dodot viņam veiksmi un laimi dzīvei. Bērnu godināšanas pasākumā īpašie viesi bija skursteņslauķi Līga Ondzule un Jānis Andersons. Mazulīšus sveikusi arī pilsētas patronese Elizabete Magdalēna, kuras lomā iejutusies Vija Ķervesa. Pasākumu vadījušas vietējās dāmas – Ināra Vilne un Vija Sproģe. Ināra Vilne savulaik strādājusi bērnudārzā, un tas pasākumam piešķīris īpašu noti. Dāmas pieteikušas mazulīšus un dalījās ar ticējumiem. Piemēram – ja bērniņš ir dikti skaļš un daudz raud, tad dzīvē būs liels dziedātājs.
Aizkraukles novada pašvaldības piemiņas dāvaniņām varējis pieteikt jaundzimušos, kuru dzīvesvieta pirmreizēji deklarēta Aizkraukles novada pašvaldības administratīvajā teritorijā un tāda ir pasākuma norises brīdī.
Lielākie bērniņi pēc dāvaniņas devušies pašu kājiņām, mazākie par norisi priecājušies vecāku rokās.
Jaunākā pasākuma goda viese bijusi Beatrise, kura dzimusi šā gada 16. jūlijā. Jaunjelgavā sveiktas 20 meitenītes un 18 zēni. Saņemot dāvanas, ģimenes devās uz arku, lai iemūžinātu mirkli un smeltos veiksmi līdzās skursteņslauķiem. Daudzās ģimenēs sveiktie mazulīši ir otrie, trešie un pat ceturtie bērniņi. Zem arkas viena pēc otras uz ģimenes foto stājās kuplas saimes. Kāda māmiņa ar zīdaini uz rokām, vērojot apkārtējos, skaļi secinājusi, ka ar dzimstību Aizkraukles pusē problēmu neesot – bērni ir laime, kas jāvairo!
Aptauja
Kā vērtējat LASI.LV rakstu kvalitāti?
Publikācija tapusi projektā "Mans pagasts, mana pilsēta", kurā "Latvijas Avīze" sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Zemgales Ziņas", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un "Ziemeļlatvija".
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
