3.1 °C
Sestā "Vērtējam darbus un solījumus" cikla diskusija "Vai Eiropa iekļaus mūs visus?" norisināsies 19. aprīlī plkst. 15:00 Daudzfunkcionālajā sociālo pakalpojumu centrā, Dakteru ielā 14A, Smiltenē.
Klausītāji aicināti nākt klātienē, iepriekš reģistrējoties šeit, gan vērot tiešsaistē - Lasi.lv Facebook lapā.
Diskriminācija pēc dzimuma, rasu un etniskās piederības, pēc vecuma, invaliditātes, reliģiskās vai citas pārliecības un seksuālās orientācijas pamata Eiropas Savienībā ir noliegta ar 14 direktīvām. Bet dzīvē joprojām saskaramies ar dažādām diskriminācijas izpausmēm – ne tikai nevienādas algas, darbinieku izvēli pēc dzimuma vai vecuma, bet arī ar uzmākšanos darbavietā, ar mobingu. Diskusijā 19. aprīlī Smiltenes daudzfunkcionālajā centrā spriedīsim par to, kā piemērot darba vidi tiem, kuriem apgrūtinātas iespējas strādāt kā visiem. Kas vēl jādara Eiropas Parlamentam, lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības un iespējas visiem?
Diskusijā piedalās: Ivars Ijabs (Attīstībai/PAR!), "Renew Europe", Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja, Elīna Pinto (Progresīvie), Juris Viļums (Apvienotais saraksts), 14. Saeimas deputāts, Reinis Uzulnieks (ZZS) Labklājības ministrijas parlamanetārais sekretārs, Dr.med., MPsych, Mg.sc.sal. Ieva Reine, RSU vadošā pētniece, Patrīcija Kleinberga, Klubs "Māja", mesesamkopa.eu aktīviste, Eva Viļķina, biedrības "Cerību spārni" vadītāja, Diāna Vītola, Valkas biedrība "Atbalsts cilvēkiem ar īpašām vajadzībām".
Pieteikties, lai skatītu diskusiju klātienē, aicinām līdz 18. aprīlim, aizpildot anketu šeit.
Tiekamies 19. aprīlī Smiltenē!
Facebook Pasākums šeit.
Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība, izmantojot Eiropas Parlamenta dotāciju programmu komunikācijas jomā. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autoru personīgos uzskatus. Ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Parlaments nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.
#BalsojamEiropā
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
