Veselīgam biznesam nepieciešams dizains. Saruna ar Ievu Ereli

Mēbeļu ražošanas nozarē akcents jāliek uz preču dizainu, jo tieši tas pieaugošā importa spiediena apstākļos izšķir vietējo mēbeļu ražotāju ražošanas jaudu un likteni, uzskata Latvijas Mēbeļu ražotāju asociācijas izpilddirektore Ieva Erele.

Mēbeļu nozares dalībnieki šā gada pirmo pusgadu nosaukuši par šūpolēm – no pasūtījumu lejupslīdes pavasarī uz biznesam patukšu vasaru līdz šobrīd beidzot vērojamai augšupejai, kad beidzot sāk ienākt pasūtījumi uz rudeni. Kā ražotāji pielāgo biznesu atbilstoši šādām svārstībām?

I. Erele: Protams, vasaras atvaļinājumi un skolēnu brīvlaiks atbalsojas ikdienas darbā, pasūtījumos un izejmateriālu piegādēs. Tomēr vasara pienāk katru gadu un šim nevajadzētu būt pārsteigumam, bet gan jau iepriekš izstrādātai pieejai, kā mazināt sezonālo ietekmi uz ražošanas procesiem. Tādai pieejai būtu jābūt katrā uzņēmumā. Dažkārt risinājums ir kolektīvie atvaļinājumi, dažkārt bērnudārzi ar bērnu pieskatīšanu turpat uzņēmumā vai vasaras nometnes darbinieku bērniem, dažkārt samazināts darba laiks vai kāda cita specifiska pieeja.

Tomēr līdztekus sezonālām svārstībām nozarei joprojām ir arī citi izaicinājumi. 

Pamatīgu ietekmi gan uz ražotājiem, gan tirgu veidoja kovids, piegādes ķēžu pārrāvumi, inflācija, cenu pieaugumi, paaugstināta aizdevumu procentu likme un būvniecības stagnācija, arī autobūves problēmas un vēl daudzi citi faktori.

Agrākajos gados, īpaši pirms breksita, koka mēbeļu nozares balsts bija eksports, taču šogad tam ir jūtams kritums. Vai tā jau iezīmējas tendence?

Jā, Latvijas koka mēbeļu eksports šogad pirmajos piecos mēnešos salīdzinājumā ar 2023. gada attiecīgo periodu samazinājies par 16,1%, visvairāk mēbeļu joprojām pārdots Dānijā. Bet priecē, ka atkal vērojams pieaugums un veiksmīgas sadarbības piemēri ar Apvienoto Karalisti, var cerēt, ka breksita ietekme pārvarēta.

Otrs būtisks aspekts, kuru nevaram ignorēt, ir tas, ka šā gada piecos mēnešos piecas reizes pieaudzis koka mēbeļu imports no Ķīnas. 

Un te nāk prātā retorisks jautājums, ko uzdod daudzi, proti, nu kā no otras pasaules malas atvestas lētas mēbeles var būt ilgtspējīgas, "zaļi" ražotas, nemaz nerunājot par to, ka tas neatbalsta mūsu ekonomiku. Un, iespējams, ka tie, kas šausminās, paši pērk šādas mēbeles, jo nereti Ķīna konkurē segmentos, kuros nav plaša vietējā piedāvājuma. Tāpat būtiski, ka Ķīna var piedāvāt tirgum gan lētu un sliktas kvalitātes preci, gan arī dārgāku un labas kvalitātes preci. Līdz ar to veikalos redzamais piedāvājums ir atkarīgs no mūsu pašu tirgotājiem, tirdzniecības ķēdēm un viņu iepirkumu speciālistiem.

Statistikas dati rāda, ka vietējais mēbeļu tirgus kopš 2017. gada ir samazinājies par aptuveni 6%. Vai arī tā ir tendence?

Vietējos ražotājus pircēji atbalsta mazāk. Tā ir tendence gan publiskajā sektorā iepirkumos, gan arī individuālajos pasūtījumos un pirkumos. Citviet Eiropā izteikti jūtams, ka iedzīvotāji apzināti izvēlas vietējo preci, zinot, ka tas atgriežas valsts ekonomikā nodokļu veidā.

Varbūt pie vainas ne tik daudz cena, bet gan mēbeļu dizains, kas īsti netiek līdzi laikam?

Jā, protams, šeit varam runāt par dizainu un to, ka ražotāja piedāvājums nesatiekas ar potenciālā klienta gaumi vai vajadzībām. 

Vai arī diemžēl par mazo galdniecību slikto pēcpirkuma servisu, kā arī ēnu ekonomiku, tomēr saprotams, ka ievērojams faktors ir arī cena un mājsaimniecību ekonomiskā situācija. 

Saskaņā ar "Kantar" 2023. gada novembrī veikto pētījumu aptuveni puse (54%) ekonomiski aktīvo 18–65 gadus veco Latvijas iedzīvotāju dzīvo "no algas līdz algai", proti, visi saņemtie ienākumi aiziet ikmēneša maksājumos un brīvu līdzekļu pāri nepaliek.

Tomēr lielai daļai iedzīvotāju (41%) izdodas finanšu līdzekļus atlikt kādiem neikdienišķiem pirkumiem vai veidot uzkrājumus, un te būtu tā iespēja veltīt laiku un līdzekļus mēbelēm un interjeram. Domājot par pratību izvēlēties uzticamu partneri, ražotāju, galdniecību un kvalitatīvas mēbeles, jāatzīst, ka tā mums diemžēl klibo. 

Ne vienmēr sabiedrība spēj novērtēt kvalitātes un cenas attiecību šajā jomā, par to liecina arī ne mazums sūdzību PTAC. 

Mums būtu jāstrādā kopīgi ar interjera dizaineriem, arhitektiem, būvniekiem un ražotājiem, lai izglītotu sabiedrību, kā izvēlēties kvalitatīvu preci.

Vai Latvijas mēbelēm ir savs dizains un stils?

Nereti ir uzskats, ka dizains ir kas īpaši dārgs, ekskluzīvs un parastam cilvēkam nesasniedzams. Tomēr dizaina koncepts ir daudz plašāks, tas attiecas uz procesu, sistēmu. Pēc būtības dizains ir plāns vai specifikācija objekta vai sistēmas izveidošanai vai arī šī plāna rezultāts – prototipa, produkta vai procesa formā. Latvijā ir izcilas prasmes, augstvērtīgas zināšanas par materiālu un ar pareizo domāšanas stratēģiju. Svarīgi, ka uzņēmumi kāpj ārā no veciem domāšanas modeļiem un mācās. Pilnveidojas kā darbinieki, tā arī uzņēmumu īpašnieki un vadītāji. Mācās, kas ir dizains, kas ir dizaina domāšana, kas ir procesu dizainēšana u. tml., gūst pieredzi sadarbībai eksportā un neaizmirst par profesionālo ētiku un morāles normām. 

Nav pieļaujams, ka paši sevi noniecinām tikai tāpēc, ka aiz formām, priekšmetiem un produkta nepamanām procesu dizainēšanas nozīmību un ne tikai to. 

Dizains kā uzņēmumu stratēģiskās vadības instruments izšķir uzņēmuma iekšējās spējas, jaudu. Kad dizaina domāšana kā no sākuma, tā procesā ir daļa no visa, kad dizains ir integrēts visos uzņēmuma procesos un pārmaina tā tradicionālo struktūru, tad vairs nedrīkstam teikt, ka Latvijai nav dizaina.

Latvijas mēbeļu ražotāji patlaban veiksmīgi pilda starptautisku zīmolu pasūtījumus, taču konkrētus piemērus atturēšos nosaukt, jo uzņēmumus saista vienošanās par informācijas neizpaušanu. Tomēr droši varu teikt, ka tie ir pasaules un Eiropas pazīstamākie zīmoli.

Savukārt, ja runājam par vietējiem individuālajiem pasūtījumiem un dizainu, tad aicinātu ieguldīt laiku, līdzekļus sadarbībā ar interjera dizaineriem un ražotājiem, pilnveidot savstarpējo komunikāciju, labāk izprast vajadzības, spēt definēt un rast labākos sadarbības un atbalsta modeļus. Rezultāts neliks vilties.

Kā redzat nozares attīstību tuvākajos pāris gados?

2023. gadā eksporta apjomi 197 milj. eiro apmērā un plus vietējais tirgus ar kopējo apgrozījumu teju 292 milj. eiro šķietami nav liels rādītājs, tomēr ļoti nozīmīgs Latvijas, īpaši reģionu ekonomikai. 

Nozare nodarbina darba laika vienībās 5102 cilvēkus, sezonāli un citās nodarbinātības laika likmēs vairāk – ap 7000 darbinieku.

Izteikt prognozes par tālāko perspektīvu ir pārdroši. Tomēr, ja vērtējam vidējo aritmētisko rūpniecības produkcijas apjomu mēbeļu ražošanā kopumā, redzams, ka pēdējos desmit gados, salīdzinot pa mēnešiem, grūtākais nozarei ir bijis marts. Jūnijs ir gada labākais mēnesis, tam seko kritums jūlijā, septembrī, bet gada beigas noslēdzas ar otru gada pozitīvāko rādījumu mēnesi – decembri. Visos laikos liela vērtība bijusi sanākšanai kopā, lai gūtu jaunus kontaktus, mācītos citam no cita spēju pielāgoties šodienas realitātei.

Publikācija tapusi sadarbībā 
ar Meža attīstības fondu.

"Meža attīstības fonds".

Foto: Publicitātes