Zaļā Latvija. Meža ciršanas un saudzēšanas krustugunīs

Kad pirms trīsdesmit gadiem kļuvu par vectēva meža mantinieku, vēlējos to kopt un saudzēt, tādēļ nesteidzos savu mežu cirst un pārvērst naudā, kaut, Latvijai atgūstot neatkarību, bija daudz ideju un vajadzību lauku mājas atjaunošanā un saimniecības attīstīšanā.

Man mežs bija vispirms prieka un iedvesmas avots, kur aiziet palasīt sēnes, ieurbt sulas un paklausīties putnu dziesmas. Tomēr, diplomēts biologs būdams, sapratu, ka koki, lai gan dzīvo ilgāk par cilvēkiem, nedzīvo saules mūžu un noteiktā vecumā ir jācērt, ja vien neaug kādā dabas liegumā, kur pilda dabas daudzveidības papildināšanas funkciju.

Pērnruden saņēmos un pārdevu vienu cirsmu savā mežā. Nebiju gaidījis, ka mežizstrādes laiks man būs tik emocionāli grūts. Kad beidzot aizgāju apskatīt cirsmu, redzēju, ka, taupot savu mežu, esmu to pāraudzējis, jo samērā daudz tur bija tikai malkai noderīgu kokmateriālu.

Ar šo savu pieredzi gribu pievērst uzmanību tam, cik svarīga ir gudra mežu apsaimniekošana, kurā ietilpst gan koku ciršana īstajā laikā, gan meža atjaunošana un saudzēšana. 

Pēdējā laikā asas diskusijas ir raisījis valdības lēmums samazināt koku ciršanas caurmēru Latvijā un Klimata un enerģētikas ministrijas centieni meklēt CO2 izmešu samazināšanas iespējas uz veco mežu ciršanas rēķina, tāpēc šajā rakstā centīšos apkopot gan mežizstrādātāju, gan dabas aizsardzības ekspertu viedokļus.

Grozījumi palīdz cirst saimnieciskāk

„Lai arī izmaiņas vēsturiski ievieš koksnes produktu tirgus situācija un meža darbu sezonalitāte konkrētajā gadā, ko ietekmē laikapstākļi, tomēr kopējie apaļkoksnes ražošanas apjomi Latvijā ir vienmērīgi – pēdējos gados ap 13 miljoniem kubikmetru. Kaut gan publiskajā telpā ir izskanējusi dažāda argumentācija, manā ieskatā ciršanas caurmēra grozījumi tika pieņemti, pirmkārt, lai dotu iespēju meža īpašniekiem laikus pieņemt lēmumu mazāk produktīvo mežaudžu nomaiņai, kur šādas platības tad ir iespēja atjaunot ar augstas kvalitātes stādmateriālu, un, otrkārt, ļautu lielākiem mežu īpašniekiem un meža īpašnieku kooperatīviem optimālāk plānot savu darbību, efektīvāk organizējot mežizstrādes darbus,” skaidro Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Artūrs Bukonts.

Viņš norāda, ka publiskie pārmetumi balstījušies pieņēmumā, ka meža īpašnieki jaunās tiesības izmantos uzreiz pilnā apjomā un ļoti īsā termiņā. 

Aprēķinus par potenciālo ciršanas pieaugumu pēc dažādām metodikām veikuši un rezultātus pirms valdības lēmuma pieņemšanas publiskojuši gan zinātniskie institūti, gan LKF.

„Latvijas Kokrūpniecības federācija savus aprēķinus veica, ņemot vērā gan meža īpašnieku kontingentu, tostarp mežaudžu vecumstruktūru, kas katrai meža īpašnieku grupai pieder, gan mežsaimniecisko pakalpojumu jaudas Latvijā, gan vēsturisko pieredzi par meža īpašnieku un cirsmu tirgus „uzvedību”. Mūsu aprēķini rādīja, ka, samazinot koku ciršanas caurmēru, tuvākajā desmitgadē galvenajā cirtē ciršanas apjomi būtu par 500 līdz 700 tūkstošiem m³/gadā lielāki nekā gadījumā, ja noteikumu grozījumi netiktu pieņemti,” izmaiņu ietekmi raksturo A. Bukonts, uzsverot, ka tas nenozīmē kopējo ciršanas apjomu pieaugumu, jo ik gadu būtiski samazinoties saimnieciski izmantojamo mežu platības uz vides aizsardzības mērķiem paredzēto teritoriju rēķina.

Saskaņā ar Valsts meža dienesta datiem 2022. gadā ciršanas atļaujas galvenajai cirtei pēc caurmēra ir izņemtas 2,38 milj. m³ salīdzinājjumā ar 1,67 milj. m³ 2021. gadā. „Šī statistika rāda, ka, pat neskatoties uz 2022. gada rekordaugstajām apaļkoku cenām, meža īpašnieki rīkojušies racionāli. Turklāt ciršanas atļauju izņemšanas statistika liecina tikai par vēlmi izstrādāt mežu un ne vienmēr tā pārvēršas darbībā.

„Tāpēc daudz precīzāki dati ir mežizstrādes statistika, kurā redzams, ka 2022. gadā galvenajā cirtē pēc caurmēra ir iegūti 1,23 milj. m³ (no kopējā 13,02 milj. m³ mežizstrādes apjoma), savukārt 2021. gadā – 1,03 milj. m³ (no 13,08 milj. m³). 

Kā redzams – ciršanas caurmēra grozījumi pat ekstrēmi pozitīvā koksnes produktu noieta tirgus situācijā, kāda tā bija 2022. gadā, kopējos izstrādes apjomus nav būtiski ietekmējuši. 

Tomēr tie ir ļāvuši pieņemt loģiskus un saimnieciskus lēmumus konkrētu meža īpašumu un meža īpašnieku līmenī,” ieguvumu vērtē LKF izpilddirektors.

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Ģeopolitisku notikumu rosināta iniciatīva

LKF ieskatā būtisku motivāciju Latvijas Ministru kabinetam izskatīt un pieņemt šos grozījumus tieši 2022. gada jūnijā radīja situācija enerģētikā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Artūrs Bukonts vērš uzmanību uz divām tendencēm. Pirmkārt, būtiski pieaug un turpinās pieaugt kurināmās šķeldas patēriņš Latvijas centralizētās siltumapgādes sistēmās. Otrkārt, Eiropas Savienības „koksnes pielietojuma kaskadēšanas” politika, piemēram, Atjaunojamās enerģijas direktīvas grozījumi (galīgā redakcija apstiprināta šā gada maijā, bet diskusijas par tās redakciju ilgst vairāk par gadu) paredz nodrošināt koksnes biomasas izmantošanu atbilstoši tās augstākajai ekonomiskajai un vides pievienotajai vērtībai šādā prioritāšu secībā: koksnes izstrādājumi, to kalpošanas laika pagarināšana, atkārtota izmantošana, pārstrāde, bioenerģija un utilizācija. LKF izpilddirektors lēš, ka valsts centralizētās siltumapgādes sektors, veicot strauju pāreju no dabasgāzes uz kurināmās šķeldas izmantošanu, palielinās koksnes biomasas patēriņu no 5,6 miljoniem berkubikmetru 2020. gadā (CSP dati) līdz aptuveni 7 līdz 8 miljoniem berkubikmetru 2023./2024. gadā normālas ziemas gadījumā, ņemot vērā publiski zināmos jaunos enerģētikas projektus un pieņēmumus par uzvedības maiņu stacijās, kur iespējams kurināt gan dabasgāzi, gan šķeldu. „Jāņem vērā, ka mums ir sarukušas arī importa iespējas, jo daļu no nepieciešamās kurināmās šķeldas Latvija importēja no Baltkrievijas. 

Trūkstošo importu ir iespējams aizstāt, būtiski samazinot kurināmās šķeldas eksportu, tomēr arī pilnīga kurināmās šķeldas eksporta pārtraukšana nespēs kompensēt papildu patēriņa pieaugumu. 

Lai arī enerģijas krīzē nav aizliegts kurināt jebkādas kvalitātes koksnes produktus, tomēr tas būtu tikai īstermiņa risinājums. Tādēļ LKF ieskatā ciršanas caurmērs, lai arī pilnībā nerisina, tomēr būtiski palīdz risināt jautājumu par papildu koksnes kurināmā pieejamību, kas atbilst ES politikai par koksnes pielietojuma kaskadēšanu, palielinoties Latvijas centralizētās siltumapgādes patēriņam,” skaidro Artūrs Bukonts. Viņš atklāj, ka nereti tiek kļūdaini tulkota šķeldas eksporta statistika, jo Zemkopības ministrijas apskatā tā ir iekļauta pie kurināmajiem. Ārējās tirdzniecības statistikā netiek nodalīta kurināmā šķelda, kas saskaņā ar koksnes pielietojama kaskadēšanu būtu klasificējama pie bioenerģijas prioritātes, no celulozes šķeldas, kas klasificējas pirmajai prioritātei jeb koksnes izstrādājumu, piemēram, celulozes vai kokskaidu plātņu, ražošanai.

Prasība iestādīt labākus

„Diskusijās par kurināmās koksnes ieguvi tiek aizmirsts, ka ar koksnes kurināmo aizstājam arī fosilos resursus, kas atmosfērā atbrīvo pirms daudziem gadiem piesaistīto oglekli. Šķeldu un kurināmo koksni iegūst ne tikai galvenajā cirtē. Tiesa, jo novēlotāka ir galvenā cirte, jo proporcionāli lielāks kurināmā īpatsvars nāk no tās. Taču, arī kopjot jaunaudzes, retinot tās un veidojot noturīgas mežaudzes, iegūst šķeldu un malku. Fosilie resursi tiek iegūti ārpus Latvijas teritorijas, kamēr malka, šķelda, granulas, briketes, bioogles ir mūsu pašu produkts. Savukārt celulozes šķelda arvien biežāk kļūst ne tikai par pārstrādājamo papīru, bet tiek izmantota arī dažādiem tekstilizstrādājumiem. 

Latvijā pagaidām tikai eksperimentāli, taču pasaulē viens no labākajiem oglekļa noglabāšanas paņēmieniem ir bioogles iestrāde augsnē, uzlabojot augsnes porozitāti un deponējot saistīto oglekli,” 

atklāj Latvijas Valsts mežzinātnes institūta „Silava” vadošā pētniece Dagnija Lazdiņa.

Jaunie koku ciršanas caurmēri katrai sugai ir citi, un vairs netiek ņemti vērā koku augšanas apstākļi. „Ja koki tiek cirsti ne pēc vecuma, bet caurmēra, tad izcirtumi noteikti jāatjauno ar labu stādāmo materiālu – tādi ir noteikumi,” skaidro pētniece. Viņa uzsver, ka koksnes pieprasījumu nenosaka koka vecums, bet gan izmērs, tādēļ, diskutējot par cērtamo koku caurmēra samazināšanu, pazaudēta izpratne par klimata pārmaiņām, kuru dēļ koki noteiktu caurmēru sasniedz ātrāk nekā pirms piecdesmit, simt un vairāk gadiem un diemžēl arī ātrāk noveco. Tāpēc, cērtot pēc vecuma, nereti jau ir zudusi koksnes kvalitāte. Tas ir arī vienlīdzīgas konkurences jautājums, ko jau daudzkārt skaidrojusi Latvijas Meža īpašnieku biedrība, un nesen noteiktie jaunie koku ciršanas caurmēri tik un tā ir lielāki nekā Igaunijā.

„Pagājušā un šā gada statistikā būs vairāk sēto un stādīto mežu platību, jo beidzot stādāmā materiāla mums netrūka. Desmit “Latvijas valsts mežu” stādaudzētavās izaudzētajiem stādiem ir laba iedzimtība, un daļa šo kvalitatīvo stādu tiek arī eksportēti. Mūsu stādaudzētavas ir ļoti augstā tehnoloģiskā līmenī, kas ļauj saražot daudz un labus stādus. Pagātnē palikuši stāsti par to, kā bērniem vajadzēja lasīt priežu un egļu čiekurus stādaudzētavām, kur pagadās. Tagad sēklas stādu audzēšanai tiek iegūtas īpaši izveidotās plantācijās no kokiem, uz kuriem uzpotēti citu izcili kvalitatīvu koku zari. Ziediem savstarpēji apputeksnējoties, rodas vislabākās sēklas stādāmajam materiālam,” teic D. Lazdiņa.

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Mežcirtēji un ornitologi – bez risinājuma

„Pēdējā laikā ornitologu attiecības ar mežizstrādātājiem nav īpaši mainījušās,” saka Latvijas Ornitoloģijas biedrības vadītājs Vieturs Ķerus. „Tiesa gan, šogad Saeimas Tautsaimniecības komisijā ir izskatīta mūsu iniciatīva par mežizstrādes miera periodu putnu ligzdošanas laikā, kas iepriekšējā Saeimas sasaukumā bija iestrēgusi Vides apakškomisijā. Rezultāts pagaidām nav diez cik iepriecinošs, jo komisija ir uzdevusi abām atbildīgajām ministrijām – Zemkopības un VARAM –, pieaicinot iesaistītās puses, līdz gada beigām izstrādāt priekšlikumus, kā rast kompromisu šajā jautājumā. Pirms gadiem desmit līdzīga spriešana beidzās bez rezultātiem un arī noteiktie lēmumu pieņemšanas termiņi netika ievēroti, tādēļ arī šoreiz lielas ilūzijas neloloju,” skeptisks ir V. Ķerus.

„Eiropas Meža stratēģijā gan ļoti uzmanīgi atzīmēts, ka mežizstrādes laikā būtu jāievēro Putnu direktīvas prasības, kas paredz neveikt ciršanu putnu ligzdošanas laikā. 

Diemžēl Meža stratēģija nav ne Eiropas direktīva, ne regula, bet tikai plānošanas dokuments, uz kura balstoties gan izstrādātas vairākas vadlīnijas, tostarp par dabai draudzīgāku mežu apsaimniekošanu, ko vajadzētu ieviest arī Latvijā. Kad un kā tas notiks un cik sakarīgas varētu būt šīs vadlīnijas, nav ne jausmas. Būtiska progresa šajā jautājumā nav,” secina LOB vadītājs.

Pēc viņa novērojumiem, valdības maiņa un vides jautājumu nonākšana jaunās Klimata un enerģētikas ministrijas pārziņā videi un mežiem tuvākajos gados vieglus laikus nesola, jo ministrs Kaspars Melnis savulaik iestājies pret šīs ministrijas izveidi un būtiskiem dabas aizsardzības pasākumiem. Viesturam Ķerum liekas neloģiski, kādēļ jācērt tievāki koki, ja reiz tie aug ātrāk un arī ātrāk sasniegs iepriekšējo caurmēru. Uz to atbilde ir Dagnijai Lazdiņai: „Jaunās tehnoloģijas pieprasa mazākas dimensijas kokus nekā iepriekš, jo krietni pieaugusi līmēto kokmateriālu ražošana.”

„Manā pieredzē mežs jeb meža ekosistēma ap sevi apvieno ļoti daudzas interešu grupas, kuras varētu iedalīt četros lielos savstarpēji pārklājošos segmentos – sociālajā, vides, ekonomikas un nacionālās drošības. Vislielākais izaicinājums ir atrast līdzsvaru starp visām šīm interesēm un arī prasībām. To var meklēt dažādos veidos – gan paļaujoties uz meža īpašnieku kompetenci, izstrādājot līdz detaļām precīzus un katru situāciju mežā paredzošu nacionālo normatīvo vidi, gan atdodot šo mandātu kādai trešajai pusei, piemēram, Eiropas Savienībai vai privātai sertifikācijas sistēmai. Mēs mēģinām iet visos šajos virzienos,” komentē Artūrs Bukonts.

Eksperta viedoklis

Tikai ciršana neatrisinās klimata problēmas

Gita Strode, DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore.

Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

Gita Strode, DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore: Šobrīd viens no sasāpējušiem jautājumiem saistībā ar mežizstrādi dabas aizsardzības jomā ir vēlme palielināt ciršanas apjomus. Nesen izveidotās Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) paziņojums par nepieciešamību veicināt veco mežu ciršanu jau izsaucis plašu sabiedrības rezonansi un asas diskusijas sociālo tīklu lietotāju vidū.

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta „Silava” pētījumi, uz kuriem atsaucas KEM, rāda, ka Latvijā mežizstrādes nozarē CO2 emisijas atmosfērā ir pieaugušas un drīzumā jāveic nopietni pasākumi, lai saskaņā ar Eiropas regulām un direktīvām Latvija sasniegtu izvirzīto mērķi līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrālai. No „Silavas” pētījumiem akcentējot dažus aspektus, bet noklusējot citus, 

tiek radīta ilūzija, ka vecajos mežos ir daudz pūstošu koku, kas lēnām izdala CO2, tāpēc tie ir jānocērt un visas klimata problēmas tiks atrisinātas.

Te gan jānorāda, ka vecajos mežos ir uzkrājies liels daudzums oglekļa, tostarp augsnē. Nocērtot vecos mežus, tiek atbrīvots ogleklis, kas akumulējies augsnē, kā arī maz ticams, ka vecs, dobumains, šur tur ietrupējis koks tiks izmantots tādu koksnes produktu ražošanā, kas neatbrīvo CO2, piemēram, dēļu ražošanā. Visticamāk, tā būs sadedzināmā koksne. No jauna iestādītais mežs tikai pēc vairāk nekā desmit gadiem spēj kompensēt veco mežu ciršanas laikā atbrīvoto oglekli. Tieši tādēļ veco mežu saglabāšana ir daļa no Eiropas Zaļā kursa, kas arī ir saistīts ar CO2 samazināšanu. Šobrīd no KEM izskanējusī ideja pretnostatī dabas aizsardzības un klimata mērķu sasniegšanas intereses, lai gan tām būtu jābūt vienai otru papildinošām.

Vēlme palielināt koksnes resursu ieguvi nav nekas jauns. Grozījumi noteikumos par koku ciršanu mežā, kas ļautu izcirst jaunākus priežu, egļu un bērzu mežus, pirmoreiz valdībā tika virzīti 2017., bet atkārtoti – 2019. gadā, tomēr tikai pagājušā gada vasaras sākumā valdība strauji pieņēma izmaiņas noteikumos, ignorējot iepriekš vērā ņemtos vides aizstāvju iebildumus un skaidrojot, ka šāds lēmums nepieciešams, jo pirms ziemas jāpalielina šķeldas ieguve. Par šo lēmumu nevalstiskās organizācijas ierosināja tiesvedību, un Satversmes tiesa 2024. gada februārī skatīs lietu par valdības noteikumu normām, ar kurām pērn tika samazināts galvenajā cirtē cērtamo koku caurmērs, paverot iespējas jaunāku mežu izciršanai. Pamatojums šai iniciatīvai bija augstā šķeldas cena, ko izraisīja dažādi ar Krievijas iebrukumu Ukrainā saistīti faktori, taču to, vai šāds lēmums bija pamatots un vai demonstrē labu pārvaldību, lai lemj Satversmes tiesa.

Šogad arī postošās vētras un egļu astoņzobu mizgrauža invāzija daudzos Latvijas reģionos ir veicinājusi vecāku mežu ciršanu. 

Protams, saimnieciskajos mežos postījumus pēc iespējas ātrāk vajag novākt, tomēr vēl aizvien pietiekami netiek domāts par prevencijas pasākumiem, proti, lai nākotnē samazinātu zaudējumu risku. Lai meži būtu izturīgāki pret klimata pārmaiņām, būtu jāizvairās no monokultūru audžu veidošanas, taču praksē redzam, kā, piemēram, applūstošās teritorijās tiek stādītas egļu audzes, kas visdrīzāk pēc četrdesmit vai piecdesmit gadiem būs mazāk noturīgas pret klimata pārmaiņām un kaitēkļiem.

Uzskatu, ka šobrīd valstī netiek domāts ilgtermiņā. Ne jau tikai šķelda, koksnes granulas vai dēļi ir vienīgā pievienotā meža vērtība. Mežizstrādē un kokrūpniecībā ir jāveicina pievienotās vērtības radīšana, jaunu produktu ražošana, savukārt dabas aizsardzība nav iespējama, nenodrošinot nepieciešamās kompensācijas privāto zemju īpašniekiem.

Ar oglekļa ievedkorekciju būs jānoņemas VID

Pagājušajā nedēļā valdība par nacionālo kompetento iestādi oglekļa ievedkorekcijas mehānisma ieviešanai apstiprināja Valsts ieņēmumu dienestu (VID).

Ieviešot oglekļa ievedkorekcijas mehānismu, Eiropas Savienība mēģinās izvairīties no oglekļa emisiju pārvirzes jeb, citiem vārdiem, centīsies panākt, ka ES siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas centieni tiek kompensēti, importējot produktus, kas ražoti trešajās valstīs, kur klimata pārmaiņu apkarošanas politika nav tik vērienīga kā Eiropas Savienībā, kā arī minimizēt risku, ka ražošana tiek pārvietota no ES uz citām valstīm ar zemāku emisiju samazināšanas mērķi.

Dīvainā kārtā Latvijā, kur ar vides jautājumiem līdz šim nodarbojusies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), bet nesen izveidota pat atsevišķa Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), 

visa atbildība par oglekļa ievedkorekcijas mehānismu tagad gulst uz Finanšu ministrijas pakļautībā esošu iestādi, kuras galvenais uzdevums ir veikt valsts nodokļu un muitas politikas izpildfunkcijas.

Kā ziņo aģentūra LETA, Finanšu ministrijas (FM) sākotnējais priekšlikums bija kompetentās iestādes funkcijas, ņemot vērā kompetenci, uzticēt ar klimata un vides jautājumiem saistītām institūcijām, kas ir VARAM pārraudzībā. Savukārt VID pildītu pienākumus, kas ir saistīti ar VID kompetenci, piemēram, risinātu jautājumus, kas saistīti ar muitu – muitas deklarāciju pieņemšana, kontrole, risku novērtējums u. c. Tomēr šis priekšlikums no VARAM puses netika atbalstīts, to izskatot vairākās starpministriju sanāksmēs, kā arī vēlāk iesaistot no jauna izveidoto KEM. Kompetentās iestādes funkcija ir jauna, VID neraksturīga funkcija, kas saistīta ar specifiskiem pienākumiem, emisiju aprēķināšanu (iegultās emisijas, netiešās emisijas, faktiskās emisijas) un to pārbaudi. Līdz ar to kompetentās iestādes funkciju veikšanai nepieciešamas padziļinātas nodarbināto specifiskas zināšanas, savukārt VID amatpersonām tādu nav. Savukārt KEM ieskatā šīs funkcijas īstenošanai nav nepieciešamas padziļinātas zināšanas ķīmijā un fizikā, jo izstrādātie palīgmateriāli būšot pietiekami detalizēti, turklāt atbalstu sniegšot Eiropas Komisija.

Jau nākamgad kompetentās iestādes funkciju nodrošināšanai VID tiks piešķirts papildus vairāk nekā miljons eiro.

Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu. Par publikācijas saturu atbild AS "Latvijas Mediji".

 Latvijas Vides aizsardzības fonds.

Foto: Publicitātes

"Zaļā Latvija".

Foto: Publicitātes