Latvijas šķēpmetēja Līna Mūze-Sirmā trešdien Parīzes olimpiskajās spēlēs kvalifikācijā savā grupā ieņēma sesto vietu, saglabājot cerības uz iekļūšanu pamatsacensībās.
Mūze-Sirmā startēja pirmajā kvalifikācijas grupā, kura ar rezultātu 60,30 centimetri bija sestā 16 šķēpmetēju konkurencē.
Lai iekļūtu pamatsacensībās šķēps bija jāraida vismaz 62 metrus tālu vai jāiekļūst 12 labāko sportistu vidū no abu grupu 32 dalībniekiem.
Vienīgais ieskaitītais mēģinājums Mūzei-Sirmai bija pirmais. Otrajā mēģinājumā latvietes šķēps lidoja nedaudz aiz 55 metru atzīmes, tomēr latviete apzināti pārkāpa sektora robežas līniju, raidījumam netiekot ieskaitītam, līdzīgi rīkojoties arī pēc aptuveni 54 metrus tāla trešā metiena.
No pirmās grupas kvalifikāciju izpildīja trīs šķēpmetējas - pirmajā mēģinājumā Džoena van Daika no DĀR sasniedza personīgo rekordu 64,22 metri, bet otrajā mēģinājumā austrālietes Makenzija Liltla un Ketrina Mičela uzrādīja rezultātus attiecīgi 62,82 un 62,40 metri.
Par Mūzi-Sirmo pirmajā kvalifikācijas grupā šķēpu tālāk raidīja arī čehiete Nikola Ogorodņikova (61,16 metri) un kolumbiete Marija Luselija Muriljo (60,38 metri), kamēr šī gada Eiropas čempione Viktorija Hudsone no Austrijas ar 59,69 metrus tālu raidījumu ieņēma vien devīto vietu.
Otrajā šķēpmetēju kvalifikācijas grupā startēs vēl viena Latvijas pārstāve Anete Sietiņa.
Mūzei-Sirmajai šis ir trešais starts olimpiskās spēlēs. 2012. gadā Londonā viņa ieņēma 13. vietu, četrus gadus vēlāk Riodežaneiro, būdama Latvijas delegācijas sastāvā, viņa nestartēja traumas dēļ, bet pirms trim gadiem Tokijā ieņēma 26. vietu.
Sietiņa pirms trim gadiem Tokijā ieņēma 21. vietu.
Pamatsacensībās, kas notiks sestdien, iekļūs šķēpmetējas, kuras sasniegs rezultātu 62 metri vai iekļūs 12 labāko šķēpmetēju vidū.
Aptauja
Kā vērtējat Latvijas izredzes iegūt medaļas šajās Olimpiskajās spēlēs?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
-1.7 °C




































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)


















































































































































