Rijādā Saūda Arābijā startējis Sieviešu tenisa asociācijas (WTA) sezonas noslēguma turnīrs.
Dubultspēļu pirmajā mačā Aļona Ostapenko duetā ar ukrainieti Ludmilu Kičenoku pirmajā mačā ar 6:3, 3:6, 9:11 zaudēja čehietei Kateržinai Siņakovai un amerikānietei Teilorei Taunsendai.
Supertaibreikā Latvijas/Ukrainas duetam pie 9:8 bija mačbumba, taču Kičenoka netrāpīja laukumā, bet tad divus punktus pēc kārtas uzvarēja pretinieces, kuras par uzvaru nopelnīja 70 000 ASV dolāru lielu naudas balvu. WTA fināls ir sezonas ienesīgākais turnīrs ne tikai vienspēlēs, bet arī dubultspēlēs. Dalība vien garantē 97 tūkstošu dolāru prēmiju.
Ostapenko šis bija pirmais mačs kopš 13. septembra. Zaļajā grupā Ostapenko/Kičenokai, kurām turnīrā ir pirmais numurs, šodien jātiekas ar beļģieti Elīzu Mertensu un taivānieti Suveju Sje, pēc tam ar austrālieti Elenu Peresu un amerikānieti Nikolu Meliharu-Martinesu. Divi labākie dueti no grupas tiks pusfinālā.
Šī gada ASV atklātā čempionāta uzvarētājas Ostapenko/Kičenoka "WTA Finals" turnīrā debitēja pirms diviem gadiem, kad tika starp četriem labākajiem pāriem.
Vīriešiem sezonas noslēguma turnīrs nākamnedēļ sāksies Turīnā (Itālija). Zināmi pieci no astoņiem dalībniekiem. Uz pēdējām trim vietām pretendē serbs Novaks Džokovičs, norvēģis Kaspers Rūds, austrālietis Alekss de Minors un krievs Andrejs Rubļovs. Visticamāk, pēdējā ceļazīme noskaidrosies de Minora un Rubļova neklātienes cīņā. Austrālietim ir par 25 punktiem vairāk, viņš šonedēļ spēlēs Belgradas turnīrā, bet Rubļovs pieteicies Mecas turnīram. Tas, kurš tiks tālāk, arī dosies uz Turīnu.
Aptauja
Kāds ir jūsu biežākais LASI.LV apmeklējuma laiks?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
7.1 °C






























































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)


























































































































