Overcast 6.1 °C
O. 31.03
Atvars, Gvido
SEKO MUMS
Reklāma
Ar reģionālajiem autobusiem pērn Latvijā kopā pārvadāti 20,46 miljoni pasažieru. Autobusu maršrutu tīklā kopumā ir aptuveni 16 500 pieturvietu.
Ar reģionālajiem autobusiem pērn Latvijā kopā pārvadāti 20,46 miljoni pasažieru. Autobusu maršrutu tīklā kopumā ir aptuveni 16 500 pieturvietu.
Foto: Artis Drēziņš / Latvijas Mediji

"Latvijas Avīzes" 27. marta numurā publikācijā "Kur mans autobuss?" aizsākām tematu – stāstījām par žurnālistu pieredzes braucienu ar autobusiem Gulbenes novadā, kā arī Autotransporta direkcijas valdes (ATD) priekšsēdētāja Jāņa Lapiņa skaidrojumu par sadarbību ar pašvaldībām.

Reklāma

Šajā numurā tematu turpinām – kāda ir aina ar reģionālo autobusu satiksmi dažādos novados, skaidro kolēģi no novadu laikrakstiem un uz jautājumiem atbild ATD vadība.

Laikraksta "Bauskas Dzīve" žurnālisti pērn viesojās vairākos novada nomaļajos ciemos, vietējiem jautājot arī par sabiedrisko transportu un iespējām nokļūt novada centrā. No visām apdzīvotajām vietām kaut reizi dienā autobuss uz Bausku brauc. Bet seniorus apgrūtina tas, ka, agrā rīta stundā nonākot pilsētā, līdz mājupbraukšanai ilgi jāgaida. Savukārt strādājošajiem pieskaņoties transporta grafikam ir sarežģīti. Bet, piemēram, Taurkalnē slikto ceļu dēļ cilvēki labāk dodas Aizkraukles virzienā, nevis uz novada centru Bausku.

Laikrakstam "Staburags" Sanita no Pļaviņām teikusi, ka sabiedrisko transportu izmanto daudzus gadus, braucot maršrutā Pļaviņas–Aizkraukle: "Var teikt, ka tā ir labi, bet autobusu kursēšanas laikus tomēr varētu pārskatīt. Cilvēki uz Aizkraukli var aizbraukt līdz pulksten 8 vai 10, bet ne ap pulksten 9, kad daļai sākas darba laiks vai sāk strādāt iestādes. Vairāk esmu pieradusi izmantot tālsatiksmes autobusus, jo biļete ir nedaudz lētāka un arī līdz galamērķim tie aizbrauc ātrāk nekā vietējie. Iespējams, tā dara arī citi, jo esmu braukusi vietējā reisā, kur no Kokneses līdz Pļaviņām esmu vienīgā pasažiere. Skumji, jo kopumā sabiedriskais transports šķiet ērts un pietiekami izdevīgs pārvietošanās veids."

"Alūksnes un Malienas Ziņas" raksta, ka ar sabiedriskā transporta maršrutiem nav apmierināti arī Alūksnes novada Jaunannā, kur nedēļas nogalē iedzīvotāji atstāti bez iespējas nokļūt uz Alūksni un no tās uz Jaunannu. Tie ir tikai daži piemēri, bet daudzviet situācijas līdzīgas.

Varbūt situācijās, ka visur nevar nodrošināt pietiekami labu autobusu satiksmi, var izlīdzēties ar mazākiem un lētākiem vieglajiem automobiļiem? ATD priekšsēdētājs J. Lapiņš: "Mēs šo projektu par automobili pēc pieprasījuma esam iesnieguši Satiksmes ministrijā. Vēl nav zināms par finansējumu. Kad tas būs, tad arī tiks lemts, kam šo funkciju deleģēt. Ir arī jau pilotprojekti. Direkcija to saredz tā, ka visā Latvijā izvietoti transporta līdzekļi, kurus varētu pasūtīt, piezvanot dispečeram vai ar mobilo lietotni, lai tie aizved līdz tuvākajai vietai, no kurienes kursē sabiedriskais transports. Šāda sistēma strādā, piemēram, Vācijā un Austrijā. Bet skaidrs, ka arī tas kaut ko maksās."

Pieturas pēc pieprasījuma

Pirms gada valdība pieņēma speciālus noteikumus par pieturām pēc pieprasījuma, proti, autobusa reisa aprakstā nav paredzēta apstāšanās kādā mazākā pieturā, bet, ja cilvēks stāv pieturā un māj ar roku, autobuss apstājas. Satiksmes ministrija toreiz skaidroja: "Latvijā reģionālo autobusu maršrutu tīklā kopumā ir aptuveni 16 500 pieturvietu, no kurām 9700 ir iekļautas kustības sarakstā, kurās pietur reģionālie autobusi. Bet ir virkne gadījumu, kad pasažieriem ir nepieciešams izkāpt vai iekāpt pieturvietās, kas nav iekļautas sarakstā." Tāpēc arī tika radīti speciāli noteikumi, lai šoferis drīkstētu apstāties (iespējams, daudzi cilvēcīgi šoferi jau to darīja tāpat, bez birokrātiskiem noteikumiem). Laikraksts "Brīvā Daugava" interesējies, kā darbojas šī sistēma Jēkabpils novadā. SIA "Tukuma auto" Jēkabpils un Preiļu filiāles galvenais dispečers A. Sokolovs skaidrojis: "Sistēma "Pietura pēc pieprasījuma" Jēkabpils novadā darbojas sekmīgi un uzlabo maršrutu efektivitāti. Sistēmas pamatā ir savstarpēja redzamība un komunikācija – pasažierim pieturā jābūt pamanāmam (tumsā jālieto atstarotājs), savukārt autobusā esošajiem laikus jāinformē vadītājs par vēlmi izkāpt. Lielākā daļa iedzīvotāju šo kārtību ir apguvuši, un tā palīdz nodrošināt operatīvāku satiksmi." Laikrakstam "Alūksnes un Malienas Ziņas" Apes iedzīvotāja Astra Binde stāstījusi, ka Apes pusē izmanto šo pieturu "pēc pieprasījuma". "Vēl nav bijusi tāda situācija, kad autobusa vadītājs neapstātos. Esmu lasījusi interneta vidē par dažādiem atgadījumiem, bet mūsu puses šoferi ir laipni un atsaucīgi. Ir gadījumi, kad kādu kundzīti izlaiž ceļa galā, kur pat nav pieturas. Lūk, tā ir šoferu cilvēcība, un tas ir svarīgi," šoferus uzslavē A. Binde.

Bet kā ar cilvēku vēlmi, lai viņus izlaiž no autobusa pavisam ārpus pieturas, tā teikt, piemājas ceļgalā? ATD vadītājs J. Lapiņš komentē īsi: "Ministru kabineta noteikumi nosaka izlaišanas un iekāpšanas kārtību pieturās. Turklāt jebkura apstāšanās ietekmē autobusa grafiku." Tātad nekādas apstāšanās ārpus pieturām. Arī AS "Talsu autotransports" Gulbenes dispečere Kristīne Vendlande saka: "Neļauju. Ceļu satiksmes noteikumi neatļauj. Arī Autotransporta direkcija aizliedz. Tikai pieturvietās noteikumi atļauj pasažieru uzņemšanu un izlaišanu. 

Reklāma
Reklāma

Šoferi aiz savas cilvēcības praksē reizēm šo nosacījumu pārkāpj. Bet oficiāli nedrīkst. Tā ir pilnīga šofera atbildība. Jo, nedod Dievs, tante iekritīs grāvī un gūs traumu, tad šoferim tiesu darbi. 

Bet tajā pašā laikā mums ir Mālmuižas reiss, kur pieturas ir ļoti tālu viena no otras. Un bērni stāv katrs savā ceļa iebrauktuves malā. Tur ir zemes ceļš, tur ir meži. Protams, šoferis uzņem bērnus arī ceļa malās. Un šoferis, labu gribēdams, izlaiž arī cilvēku pēc pieprasījuma, lai viņam ir tuvāk, lai nav jāiet lielais ceļa gabals. Laukos ir ļoti daudz nesaskaņotu pieturvietu. Ir lieli ceļa posmi. Pat septiņi kilometri starpā starp pieturām. Par mūsu šoferiem ir labas atsauksmes. Piemēram, reiz sieviete zvanīja un teica paldies, ka šoferis izkāpis un palīdzējis viņai līdz mājai aiznest iepirkumu tīkliņus."

Šoferis pagaida pasažierus

Tāpat K. Vendlande stāsta, kā citkārt mēģinot palīdzēt cilvēkiem, kuri interesējas un stāsta savas vajadzības: "Kāda sieviete no darba Gulbenē uz mājām ceļo divos sabiedriskajos transportos. Vispirms ar mūsu autobusu brauc līdz Tirzas skolai, tad pārsēžas "Ecolines" autobusā un tālāk brauc līdz dzīvesvietai Vecadulienā. Viņa lūdza pielāgot mūsu autobusa pienākšanas laiku pie Tirzas skolas, lai paspētu pārsēsties nākamajā autobusā. Pielāgojāmies, saskaņojām reisu laikus ar "Ecolines". Šī pasažiere regulāri brauc, viņa ir mūsu kliente. Lūdzām "Ecolines" kolēģus, lai viņu autobuss pagaida minūtīti, kamēr sieviete pārskries pāri ielai. Bieži gadās, ka kāds autobuss kavējas ceļā. Bet šoferis jau zina savus regulāros pasažierus un to, kur un cikos katram ir jāpaspēj nokļūt pieturā. Piemēram, regulāri brauc kāda pārdevēja. Viņai ir jāpaspēj aizslēgt kasi veikalā un aizkļūt līdz pieturvietai. Un tad viņa zvana un lūdz, lai šoferis neizbrauc, lai pagaida minūti, jo tas ir vienīgais un pēdējais autobuss, lai viņa nokļūtu mājās Madonā."

Līgumi ar pārvadātājiem

Kā redzams no minētā piemēra, Gulbenē reģionālos pasažieru pārvadājumus veic AS "Talsu autotransports". Arī citos novados redzams, ka uzņēmums nav vietējais, par ko pasažieri bieži brīnās. Gulbenes pašvaldības sabiedriskā transporta komisijas vadītājs Ivars Kupčs sarunā ar žurnālistiem spriež, ka kopumā AS "Talsu autotransports" darbība Gulbenes pusē ir "iegājusi sliedēs", tomēr loģika viņam šķiet dīvaina: "Talsu uzņēmums vinnēja, un viņi te brauc ar saviem autobusiem, izkonkurējot Gulbenes uzņēmumu. [..] SIA "Gulbenes autobuss" mums, Gulbenes novada pašvaldībai, bija ļoti labi pieejams. Mēs varējam runāt un visas problēmas risināt. Visi šoferi zināja savus reisus: kur braukt un kā braukt. Es saprastu, ja AS "Talsu autotransports" izvēlētos pakalpojumu sniegt kaut kur blakus – Kuldīgā vai Saldū, kaut kur Kurzemē. Tas būtu loģiski. Bet te – gandrīz vai valsts otrā galā?! Neloģiski. Līgums ar AS "Talsu autotransports" spēkā ir desmit gadus. Šajā konkursā latiņa bija uzlikta tik augstu, ka jājautā, vai tas bija vajadzīgs. Piemēram, viens no obligātajiem kritērijiem konkursa dalībniekiem bija prasība pakalpojuma sniegšanā nodrošināt autobusus, kuru vidējais vecums desmit gadu periodā nepārsniegs četrus gadus."

"Talsu autotransporta" Gulbenes dispečere K. Vendlande par šoferiem I. Kupčam nepiekrīt: "Tas ir Talsu uzņēmums, taču Gulbenē šoferi ir mūsu pašu cilvēki. Es arī esmu dzimusi Gulbenē. Neviens mani no Talsiem speciāli uz Gulbeni neveda strādāt..."

Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs J. Lapiņš šo un līdzīgas situācijas, kad novadu apkalpo citas pilsētas uzņēmums, komentē lakoniski: "Vienlīdzīga konkurence visiem jebkur. Valsts izdarījusi pasūtījumu un piedāvā nākt un konkurēt ar labāko cenu un labāko kvalitāti."

J. Lapiņam par līgumiem ar pārvadātājiem gan piebilstams gan kas cits: "Par direkcijas valdes priekšsēdētāju kļuvu pagājušā gada maijā un līgumus saņēmu mantojumā. Tos analizējot, kā lielāko kļūdu redzu indeksācijas mehānismu: tā tika paredzēta reizi četros gados. Redzot, kāda pēdējos gados ir krīžu un karu ietekme, riktīgi karuseļi, šie līgumi tam visam netiek līdzi. Un loģiski: ja pārvadātājam ir nepietiekami apgrozāmie līdzekļi, rodas problēmas. Direkcija šobrīd rosina sarunas ar Iepirkumu uzraudzības biroju: uzskatām, ka juridiski varam pamatot, ka indeksācija nepieciešama reizi gadā, lai pārvadātājs daudz paredzamāk var pildīt līgumu. Divas lielākas lietas, kas indeksējamas: darba alga un degvielas cenas."

Pārvadātājus uztrauc arī šopavasar krasi kāpušās degvielas cenas. J. Lapiņš: "Lai dzēstu pašreizējo "ugunsgrēku" degvielas tirgū, ierosinājām pārvadātājiem ātrāk izmaksāt avansus, kas jau notiek."

Reklāma
Pieturā "Purvabērzi", kas atrodas Balvu novada Vectilžas pagastā, pagājušajā gadā neizkāpa un neiekāpa pilnīgi neviens pasažieris.

Braucieni pa "veļas dēli"

No sarunām ar reģionālo autobusu šoferiem izriet, ka liela problēma ir ceļi – īpaši zemes ceļi, "par kuriem sajūta, ka par tiem nerūpējas ne ziemā, ne vasarā". Pavisam traki ir pavasarī. Ceļu stāvoklis ir arī galvenais iemesls, kāpēc it kā vēl visai jauni transporta līdzekļi iziet no ierindas. ATD rīcībā šobrīd neesot informācijas, ka ceļu stāvoklis būtiski ietekmētu pakalpojumu sniegšanu. Lielu problēmu pēdējā laikā neesot bijis. Droši vien uzņēmumi, kas nodarbojas ar pārvadāšanu, apzinās Latvijas realitāti un direkcijā par šīm lietām nesūdzas – ir citas lietas, kas ar ATD risināmas.

Biļešu cenas šogad necels

Reģionālajā sabiedriskajā transportā biļešu cenas tika paaugstinātas no šā gada 15. janvāra. Vilcienu pārvadājumos tarifs pieauga vidēji par 6,6%, bet autobusu pārvadājumos – par aptuveni 7,5%. Piemēram, autobusa biļete maršrutā Kombuļi–Kazanova palielinājās par 20 centiem – no 70 līdz 90 centiem, vai, piemēram, autobusa biļete maršrutā Rīga–Rēzekne – no 11,70 līdz 11,90 eiro. Šogad palielinājums netiek plānots. Tarifi tiek pārskatīti regulāri ne retāk kā reizi gadā, ņemot vērā uzkrāto inflācijas līmeni un vidējās darba samaksas izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu.

Autoostām jāmainās

Kāda ir autoostu pastāvēšana un nākotne? "Latvijas Avīze" nesen rakstīja, ka līdz šim reģionālo autoostu izmantošana gadā vidēji izmaksājusi 6,7 miljonus eiro. Satiksmes ministrijas dati liecinot, ka atsevišķu autoostu atrašanās vietas un citu infrastruktūras objektu pieejamība to tuvumā, piemēram, dzelzceļa stacija, tirdzniecības centrs, mazinot pasažieru pieprasījumu pēc uzgaidāmajām telpām, biļešu tirdzniecības un citiem autoostas nodrošinātajiem pakalpojumiem. Līdz ar to esot izvērtējama autoostu nepieciešamība teritorijās un vietās, kur pasažieru apgrozība ir ļoti zema, un lietderība segt izmaksas par autoostu pakalpojumiem no valsts budžeta – lai maksā pašvaldības, ja grib savu autoostu.

J. Lapiņš: "Vēsturiski cilvēki pieraduši, ka autoosta ir vieta, kur cilvēki iekāpj un izkāpj no autobusa. Autoostām ir dažādi apsaimniekotāji, un tās ir dažādas. Direkcijā uz to sākam skatīties mazliet citādāk – vairāk kā uz ērtu mobilitātes punktu, kur sastopas sabiedriskais transports ar citiem mobilitātes veidiem, piemēram, vieglajiem automobiļiem, velosipēdiem, kur no viena uz otra var viegli pārsēsties. Ne visās vēsturiskajās pilsētu autoostās tas ir iespējams. Nākotnē direkcija nāks klajā ar definējumu, kas ir mobilitātes punkts un kādas tam būtu minimālās prasības, piemēram, ar jumtu virs galvas, ar labierīcībām, ērtiem soliņiem, stāvvietām. Tam katra pašvaldība varēs veidot klāt, ko vēlas, protams, par saviem līdzekļiem."

Pietura "Zibšņi" uz Daudzevas–Viesītes–Apserdes ceļa. "Googlemaps" fotoattēls tapis 2025. gada augustā. Pieturvietas soliņš ieaudzis zālē... Turpat tālāk ceļa norāde uz apskates objektiem "Gaismas vārti – veltījums Jānim Stradiņam un apgaismībai" un Sunākstes evaņģēliski luterisko baznīcu. Pērn šajā autobusa pieturā neizkāpa un neiekāpa neviens pasažieris.

Pieturas, kur neviens neizkāpa

Autotransporta direkcija apkopo statistiku par to, cik pasažieru izkāpuši un iekāpuši pilnīgi visās reģionālo autobusu pieturvietās. 2025. gada dati liecina, ka pavisam iekāpuši 19 025 474, bet izkāpuši 19 023 130 pasažieru. Kopā – 38 048 604 pasažieri. Oficiālo pieturvietu ir ļoti daudz – vairāki tūkstoši. Tabulā apkopojumā "Latvijas Avīze" atlasīja tieši autoostās iekāpušo un izkāpušo pasažieru skaitu, kur tas 2025. gadā kopā bijis lielāks par simts tūkstošiem.

ATD statistikā "Pasažieru plūsmas reģionālo autobusu maršrutu pieturvietās" tāpat redzamas pieturvietas, kur gada laikā nav iekāpis vai izkāpis neviens pasažieris. Tādu pavisam ir 39, lūk, daži no šo pieturu nosaukumiem: "Zibšņi", "Purvabērzi", "Skrūskopi", "Runcene", "Tilikas", "Kaiči", "Dupeni".

Tādu pieturvietu, kur gada laikā izkāpis vai iekāpis tikai viens pasažieris, ir 29. Piemēram, pietura "Valgales skola", "Spīdolas", "Ščedrati", "Riesti", "Mežaraupi", "Mariņmuiža", "Lejpurnieki", "Kļukuški", "Sveiļi", "Suhorukova", "Skušķi", "Lāčudārzs", "Cūkezers".

Pieturā "Cūkezers", kas atrodas Tukuma novadā uz Rīgas–Ventspils šosejas, pagājušajā gadā iekāpis tikai viens pasažieris.

Reģionālo autobusu satiksme

  • Šobrīd reģionālajos maršrutos viens kilometrs sabiedriskā autobusa pārvadājumu valstij izmaksā 1,37–1,82 eiro.
  • No valsts budžeta pārskaitītās dotācijas par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu reģionālās nozīmes autobusu maršrutos 2024. gadā (tai skaitā par iepriekšējo periodu saistībām) ir 64 009 955 eiro, 2025. gadā (tai skaitā par iepriekšējo periodu saistībām) – 56 437 619 eiro.
  • Pēc ATD datiem, reģionālo autobusu šoferi šobrīd saņemot 8–12 eiro stundā, pēdējos iepirkumos visi pārvadātāji solījuši 12 eiro stundā.
  • Neizpildītie reisi. 2025. gadā netika izpildīti 2040 reisu, kas no 1,4 miljoniem reisu ir ļoti maz – 0,14 procenti. 2025. gada galvenie reisu neizpildes iemesli bija tehniskie iemesli, slikti ceļa apstākļi, kā arī vadītāju trūkums. Savukārt 2026. gada sākumā neizpildes iemesli bija slikti ceļa apstākļi, autobusa vadītāju trūkums, kā arī tehniski iemesli.
MAF 2024

Publikācija tapusi projektā "Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam", kurā "Latvijas Avīze" sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Zemgales Ziņas", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un "Ziemeļlatvija".

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par publikāciju saturu atbild "Latvijas Avīze".

Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
LATVIJĀ PASAULĒ
Reklāma