Vai "airBaltic” pērk lidmašīnas, lai tās izīrētu citiem? Šāds jautājums sociālajos tīklos sastopams bieži, kopš nacionālā aviokompānija paziņoja, ka no nākamā gada papildu lidmašīnas tiks izīrētas aviācijas gigantam "Lufthansa Group". Par to, ko šis darījums nozīmē lidsabiedrībai un iedzīvotājiem, plašāk vēsta TV kanāla 360 raidījums "360 ZIŅneši".
Nacionālā aviokompānija "airBaltic" paplašinājusi savu sadarbību ar Vācijas uzņēmumu "Lufthansa Group". Tas nozīme, ka no nākamā gada vasaras sezonas "Lufthansa Group" tiks izīrēta 21 "airBaltic" lidmašīna.
Abu lidsabiedrību sadarbība tika sākta pirms pāris gadiem, kad Krievijas sāktā kara dēļ dīkstāvē esošajām lidmašīnām vajadzēja atrast ekonomiski izdevīgu pielietojumu. Tika lemts tās izīrēt, lai lidmašīnas turpinātu nest peļņu laikā, kad daļu maršrutu drošības apsvērumu dēļ izpildīt nevarēja. Abām pusēm vienošanās nesusi labumu – “Lufthansa” iespēju lidot ar modernajiem "aiBaltic" lidaparātiem, kamēr "airBaltic" darījums veido līdz pat 25% kopējo ienākumu.
Citiem vārdiem sakot, "airBaltic" no savu lidmašīnu iznomāšanas gūst garantētus ieņēmumus, kas nav atkarīgi no Latvijas vai Baltijas iedzīvotāju vēlmes ceļot. Tomēr neatbildēts paliek jautājums par to, ar ko tad turpmāk lidos Latvijas iedzīvotāji, ja reiz liela daļa lidmašīnu tiks izīrētas "Lufthansa". "airBaltic" norāda – vajadzības gadījumā kompānijai ir arī citi sadarbības partneri, no kuriem īstermiņā aizņemties lidaparātus, taču lidmašīnu vajadzētu pietikt arī pašiem.
Par to, ka lēmums sadarbību paplašināt ar Lufthansu bijis labs, pārliecināts ir arī satiksmes ministrs. Tāpat viņš pauž pārliecību par to, ka "airBaltic" spēs sabalansēt esošo un īrēto lidmašīnu izmantošanu tā, lai iedzīvotājiem piedāvātu pēc iespējas komfortablāku ceļošanu.
Plašāk skaties video:
Aptauja
Kā vērtējat LASI.LV rakstu kvalitāti?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
1.2 °C















































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)

































































































