ANO: Pasaule ieiet ūdens bankrota laikmetā

Pasaule vairs neatrodas ūdens krīzē, bet ir nonākusi ūdens bankrota stāvoklī, secināts jaunā ANO pētnieku ziņojumā.

Gadu desmitiem zinātnieki, politikas veidotāji un mediji brīdināja par "globālu ūdens krīzi", pieņemot, ka tai sekos atkopšanās. Taču daudzos reģionos šobrīd iezīmējas pastāvīgs ūdens trūkums, kurā ūdenssaimniecības sistēmas vairs nespēj atgriezties savā vēsturiskajā līmenī.

"Daudzviet pasaulē "normālais" vairs neeksistē," sacīja ANO Universitātes Ūdens, vides un veselības institūta direktors Kavehs Madani.

"Šo sakām ne ar mērķi nogalināt cerību, bet lai mudinātu rīkoties un godīgi atzīt šodienas neveiksmes, lai glābtu un veidotu rītdienu," viņš uzsvēra.

No krīzes uz atkopšanos?

ANO ziņojumā ieviests jēdziens "ūdens bankrots" — stāvoklis, kam raksturīga gan maksātnespēja, gan neatgriezeniskums.

Maksātnespēja šī "bankrota" gadījumā nozīmē ūdens ieguvi un piesārņošanu tādā apjomā, kas pārsniedz dabas spēju ūdens resursus atjaunot bez ilgtermiņa kaitējuma.

Savukārt neatgriezeniskums nozīmē kaitējumu būtiskām ar ūdeni saistītām dabas vērtībām, piemēram, mitrājiem un ezeriem, kas padara neiespējamu to atjaunošanu sākotnējā stāvoklī.

Tomēr viss vēl nav zaudēts. Salīdzinot bankrotu ūdenssaimniecībā un biznesā, tās vēl nav pilnīgas beigas, uzsvēra Madani.

Viņš sacīja, ka tas ir strukturēta atveseļošanās plāna sākums. Jāveic būtiskāko pakalpojumu aizsardzība, ilgtspējai neatbilstošu prasību pārstrukturēšana un ieguldījumi ūdenssaimniecības atjaunošanā.

Augstā cena

Saskaņā ar pētījumu pasaule strauji izsmeļ savus dabiskos ūdens uzkrājumus. Kopš 20. gadsimta 90. gadu sākuma vairāk nekā puse pasaules lielo ezeru ir sarukuši, bet kopš 1970. gada izzuduši aptuveni 35 procenti dabisko mitrāju, norādīja Madani.

Gandrīz trīs ceturtdaļas pasaules iedzīvotāju dzīvo valstīs, kas klasificētas kā teritorijas ar vidēju vai augstu ūdens trūkuma risku.

Aptuveni četri miljardi cilvēku vismaz vienu mēnesi gadā piedzīvo smagu ūdens trūkumu, bet sausuma radītie zaudējumi ik gadu sasniedz aptuveni 307 miljardus ASV dolāru.

"Ja turpināsim šīs neveiksmes uztvert kā īslaicīgas krīzes un risināt tās ar īstermiņa plāksteriem, mēs tikai palielināsim ekoloģisko kaitējumu un veicināsim sociālos konfliktus," brīdināja Madani.

Kursa maiņa

Ziņojumā aicināts pāriet no krīžu reaģēšanas uz ūdens bankrota pārvaldību. Tas nozīmē godīgi atzīt zaudējumu neatgriezeniskumu, aizsargāt atlikušos ūdens resursus un veidot politiku, kas balstīta hidroloģiskajā realitātē, nevis pagātnes normās.