6. janvāris vēsturē un senās avīzēs. Zvaigznes dienas paradumi

1936. gada 6. janvārī. Pirms 90 gadiem Latvijā, tāpat kā citur kristīgajā Eiropā, ierasti atzīmēja Zvaigznes jeb Triju kungu dienu.

Tā parasti bija brīvdiena. Laikraksts "Rīts", atgādinot, ka mums tie ir vāciešu savulaik atnesti svētki bez vietējām pagānisma laiku saknēm, norādīja: "Vakareiropas tautām ir paradums cept Zvaigznes dienas cepumus – pīrāgus, kuriem ir neskaitāmas formas un lielumi. Apmēram 60 gadus atpakaļ vācieši gribējuši ievest šos pīrāgus arī pie mums, bet, kā redzam, tie te nav atraduši piekritējus. Šie cepumi visu savu pilnību gan formas, gan krāšņuma ziņā ieguvuši Londonā. Cepumi tiek izstādīti skatu logos, kurus iet apskatīt daudz ziņkārīgie." Par latviešu paražām šajā dienā avīze skaidroja: "Lai dārzos būtu daudz augļu, Zvaigznes dienas rītā, pirms saules lēkta, jāpaņem vīriešu bikses un jāsit ar tām pa ābelēm. Ja grib, lai āboli būtu dārgi, tad plikam Zvaigznes dienas naktī jāskrien dārzā, jāsit ābelēm ar kreklu un jāskaita: "Lai maksā tā, kā saimnieks kungam maksā!" Vakariņām vāra aitas gaļu ar miežu biezputru, lai aitām būtu bieza un gara vilna. Pēc Zvaigznes dienas vēro, ko nesīs nākošais rudens. Ja biezs sniegs, lielas kupenas, būs bagāts gads. Zvaigznes dienas rītā nosarmojuši koki liecina par labu zirņu ražu nākošā gadā. Ja šai naktī skaidras debesis un saskatāmas daudz zvaigznes, būs bagāts sēņu un ogu gads. Pēc saules spīdēšanas ilguma Treju kungu dienā noteic siena laiku vasarā un svarīgus notikumus. Ja saule spīd tik ilgi, kamēr uzlec zirgam mugurā vai to apseglo, nākamā vasarā būs diezgan siena laika. Ja Zvaigznes dienā saule nemaz nespīd, būs slapja vasara un sagaidāmi nemieri – karš. Lai mājas un to iemītnieki būtu pasargāti no nelaimēm un ļauniem gariem, Zvaigznes dienā velk lietuvēna krustus uz visām māju durvīm, lai ļaunie gari netiktu iekšā. Lai govis dotu daudz piena, lietuvēna krustu velk govīm uz ragiem. Lai pērkons nespertu mājā, šai dienā uz māju durvīm jāuzraksta triju ķēniņu vārdu pirmie burti un jāuzvelk trīs krusti."

"Sociāldemokrāts", 1926. gada 6. janvārī

Ūpis fabrikas skurstenī. Jelgavā, tīrot L. fabrikas skursteni, atrasts liels ūpis. Skurstenī iemitinājies putns krietni vecs, ausis rādāmā pirksta garumā, acis spilgtas oranžu krāsas – 50 santīmu naudas gabala lielumā. Pats ūpis tik liels kā prāvs tītars. Laimīgais notvērējs dzīvo ūpi pārdevis medniekam F. par 20 latiem.