ANO: Gandrīz trešdaļa pasaules iedzīvotāju nevar atļauties veselīgu uzturu

Gandrīz trešdaļa pasaules iedzīvotāju joprojām nevar atļauties pilnvērtīgu uzturu, lai gan bada izplatība pasaulē pērn samazinājusies jau trešo gadu pēc kārtas, secināts piecu ANO aģentūru kopīgi sagatavotajā ziņojumā.

Ziņojumā norādīts, ka veselīga uztura vidējās izmaksas pasaulē pēdējo piecu gadu laikā pieaugušas par 25%, sasniedzot 4,28 pirktspējas paritātes dolārus (PPP) uz vienu cilvēku dienā. Tas pārsniedz starptautiski noteikto galējās nabadzības robežu, kas ir trīs PPP dolāri dienā. Tādējādi aptuveni 2,69 miljardi cilvēku jeb gandrīz katrs trešais pasaules iedzīvotājs nevar atļauties uzturu, kas nodrošina organismam nepieciešamās uzturvielas.

ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) galvenais ekonomists Maksimo Torero norādīja, ka problēma nav pārtikas kaloriju trūkumā, bet gan uzturvielām bagātu produktu pieejamībā. "Kalorijas ir salīdzinoši lētas, taču pilnvērtīgs uzturs nav lēts," viņš uzsvēra.

Ziņojumā skaidrots, ka graudaugi un citi pamatprodukti nodrošina lielāko daļu ikdienā uzņemto kaloriju, taču veido tikai nelielu daļu no veselīga uztura kopējām izmaksām. Savukārt augļi, dārzeņi, piena produkti un citi dzīvnieku izcelsmes produkti ir ievērojami dārgāki, lai gan tie ir būtiski sabalansētam uzturam.

Vienlaikus ziņojumā secināts, ka pasaulē bada izplatība turpina samazināties. Pērn bads skāra 7,8% pasaules iedzīvotāju salīdzinājumā ar 8,1% gadu iepriekš. Eksperti norāda, ka pozitīvas tendences vērojamas arī Āfrikā, kur pēc vairāku gadu pieauguma pirmo reizi sāk samazināties badā dzīvojošo iedzīvotāju īpatsvars.

Tomēr tieši Āfrikā veselīgu uzturu joprojām nevar atļauties aptuveni divas trešdaļas iedzīvotāju,

un kopējais badā dzīvojošo cilvēku skaits sasniedzis aptuveni 309 miljonus, pārsniedzot attiecīgo rādītāju Āzijā.

Pēc Torero teiktā, līdzšinējā valdību politika bieži koncentrējusies uz graudaugu un citu pamatproduktu subsidēšanu, nepietiekami veicinot augļu, dārzeņu, piena produktu un citu uzturvielām bagātu pārtikas produktu pieejamību. Viņš aicināja vairāk ieguldīt vietējā pārtikas ražošanā, transporta infrastruktūrā, loģistikā, pētniecībā un inovācijās, lai samazinātu veselīga uztura izmaksas.

Ziņojuma autori arī brīdina, ka neveselīgs uzturs ir viens no galvenajiem riska faktoriem hronisku slimību, tostarp sirds un asinsvadu slimību, diabēta un vēža, attīstībā. Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka pieaugušo aptaukošanās izplatība pasaulē pieaug, tādēļ pieejamāks veselīgs uzturs ir nozīmīgs ne tikai cīņā pret badu, bet arī sabiedrības veselības uzlabošanā.